Kā iepriekš informējām, 9.septembra Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtībā tika iekļauts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, taču ierobežotā laika dēļ sēdē tā arī nesāka skatīt šo likumprojektu. Atkārtoti likumprojekts tika iekļauts 16.septembra komisijas sēdē, tomēr šajā sēdē tika skatīts tikai viens iesniegtais priekšlikums – Vides un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu ļaut balsot arī elektroniski. Vairums komisijas deputāti pauda šaubas un iebildumus pret šādu priekšlikumu un nespēja pat konceptuāli vienoties, vai elektroniskā balsošana pašvaldību referendumos būtu atbalstāma. Vienošanās notika tikai to, ka nepieciešams izveidot darba grupu par šo jautājumu.  

No pilsoniskās sabiedrības pārtstāvju puses, PROVIDUS direktore Iveta Kažoka, aicināja neļaut, ka e-balsošanas jautājums aptur likumprojekta skatīšanu kopumā, atgādinot, ka iepriekš likumprojekta skatīšanu apturēja cita iemesla - iedzīvotāju reģistra problemātika, kas tagad ir sakārtots. 

Atgādinām, ka pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma ir strādājuši vairāki Saeimas sasaukumi:

• 1997.gada 29.maijā 6.Saeimas prezidijam tika iesniegts likumprojekts “Par Pašvaldību aptaujām”, kuru Saeima nodeva komisijām un pēc tam izstrādāja tam alternatīvu likumprojektu , ko pieņēma pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā bija iekļautas ne tikai konsultatīvas, bet arī lemjošas pašvaldību aptaujas – pašvaldību referendumu analogi;

• 1998.gada 7.decembrī 7.Saeima pārņēma darbu ar likumprojektu “Par Pašvaldības aptauju”, taču šo likumu tālāk nevirzīja;

• 2007.gadā Jūrmalas Aizsardzības biedrība ierosināja izveidot regulējumu pašvaldību regulējumiem un 9. Saeimas Valsts pārvaldes pašvaldības komisija šo ideju atbalstīja;

• 2008.gada 17.jūlijā 9. Saeima grozīja likumu Par pašvaldībām, paredzot iespēju rīkot pašvaldību referendumus. Ministru kabinetam tika uzdots līdz 2012.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem;

• 2013.gada 30.janvārī 11. Saeimas prezidijam tika iesniegts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kuru šis Saeimas sasaukums pieņēma otrajā lasījumā;

• Vietējo pašvaldību referendumu likumu pārņēma divpadsmitais Saeimas sasaukums, tomēr likumprojektu neapstiprināja pēc VARAM lūguma “uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā”.

• trīspadsmitās Saeimas sasaukumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atsāka skatīt Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, bet tā kā nevarēja vienoties par pašvaldību referendumu jautājumu loku un vai ieviest divu veidu referendumus: konsultatīvos un lemjošos, 2019.gada septembrī tika izveidota darba grupa.