
Ir noslēdzies oktobris, sev līdzi aizvedot dabas dzeltenos un rudos toņus, lapu paklājus un dažādas rudens pilnbrieda dabas veltes. Pienācis laiks ieskatīties arī Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) oktobra ražas groziņā.
Oktobrī LPA turpināja iestāties par nevalstiskā sektora interesēm, piedalījās augsta līmeņa sanāksmēs, sniedza atzinumus un iesaistījās pilsoniskā dialoga stiprināšanas aktivitātēs. LPA iesniedza 5 atzinumus, tostarp nostājas vēstules un priekšlikumus, kā arī piedalījās 21 interešu pārstāvības sanāksmē. Esam apkopojuši un izcēluši nozīmīgākās LPA interešu pārstāvības aktivitātes oktobrī.
LPA IESTĀJAS PAR FINANSIĀLU ATBALSTU PILSONSIKAJAI SABIEDRĪBAI
- 15. oktobrī Saeimā tika iesniegts 2025. gada valsts budžeta projekts. LPA jau aprīlī uzrunāja valsts augstākās amatpersonas, aicinot palielināt valsts atbalstu dažādām NVO programmām gan 2025. gada valsts budžetā, gan 2025. – 2027. gada budžeta ietvarā. Oktobrī LPA pārstāvji piedalījās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurās tika skatīts nākamajam gadam paredzētais finansējums pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp biedrībām un nodibinājumiem. LPA ir arī atsevišķi aicinājusi Kultūras ministriju sniegt informāciju par 2025. gadā plānoto finansējumu biedrībām un nodibinājumiem.
- LPA sniedza komentārus par Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu nākamo finanšu periodu 2021.- 2028. gadam un tā īstenošanu Latvijā. Paredzams, ka nākamajā finanšu periodā tiks ieguldīti 326,8 miljoni eiro, no kuriem 10% tiks novirzīti pilsoniskās sabiedrības attīstībai. LPA sniedza priekšlikumus par jaunā grantu finansējuma perioda prioritātēm. LPA ierosina saglabāt "Stratēģiskā atbalsta" programmu, elastīgu konkursu sistēmu krīzes situācijām un ieviest vienkāršotu izmaksu sistēmu, kas palīdzētu efektīvāk izmantot resursus, kā arī aicina paredzēt finansējumu sadarbībai ar Ukrainas pilsonisko sabiedrību.
- LPA uzturēja iepriekš konsultācijās ar biedrībām un nodibinājumiem izstrādātos priekšlikumus NVO Fonda stratēģijas uzlabošanai. LPA aicina Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) noteikt skaidrus darbības virzienus, kas atbilst pieejamajam finansējumam; veikt aprēķinus, pie kāda finansējuma apjoma darbības virzienu skaits tiktu palielināts; ieviest jaunas programmas, tostarp "Stratēģiskais atbalsts" konkursu; ieviest vienkāršotu izmaksu uzskaiti un kontroli, lai samazinātu administratīvo slogu un paātrinātu finansējuma piešķiršanu; un izstrādāt finansējuma piesaistes stratēģiju, lai palielinātu fonda budžetu.
LPA IESTĀJAS PAR PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANU
- Memoranda padomes stiprināšana par pilsoniskā dialoga centrālo platformu. Ministru kabineta sēdē 8. oktobrī tika apstiprināti grozījumi Nevalstisko organizāciju un Ministru Kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā, kuru izstrādes procesā aktīvi iesaistījās LPA pārstāvji. Jaunumi ietver paplašinātas padomes sēdes organizēšanu reizi gadā ar Ministru prezidenta un nozaru ministru dalību un darba grupu organizēšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai, forumu un publisko pasākumu organizēšanu, un regulāras komunikācijas nodrošināšanu par padomes darbību. Plašāk šeit.
- LPA uzņemta Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē, kuru pārstāvēs "Brīvprātīgā darba" darba grupas vadītāja Agnija Jansone. Padomes sastāvā LPA būs iespēja noteikt brīvprātīgā darba stratēģiskos virzienus; izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un īstenošanai un koordinēt sadarbību starp iesaistītajām pusēm.
- LPA direktore Kristīne Zonberga piedalījās European Civic forum (ECF) diskusijā par pilsoniskās telpas agrīnās brīdināšanas mehānismu. Agrīnās brīdināšanas mehānisms nodrošinātu, ka Eiropas Savienības (ES) iestādes tiktu laicīgi brīdinātas par konkrētiem pilsoniskās telpas apdraudējumiem un saņemtu ieteikumus, kā šādās situācijās rīkoties.
- LPA interešu pārstāvības vadītāja Līna Putāne piedalījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, uzsverot pilsoniskā dialoga nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu definēšanā, īstenošanā un uzraudzībā. L. Putāne vērsa uzmanību, ka, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir jāveicina nevalstisko organizāciju spējas darboties efektīvi, un aicināja iesaistīt NVO gan nākamās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas plānošanā, gan tās uzraudzībā.
- LPA sniedza atzinumu Ekonomikas ministrijai par grozījumiem Būvniecības likumā, kur tika grozīts publiskās apspriešanās process par būvniecības iecerēm.Publiskās apspriešanas procesam jābūt kvalitatīvam un jēgpilnam, kalpojot par instrumentu, lai visas iesaistītās puses varētu rast labāko risinājumu. LPA aicināja nodrošināt publiskās apspriešanas procesu, lai sabiedrības ierosinājumi un iebildumi tiktu izvērtēti, īpaši tad, kad projekti var ietekmēt vidi, kultūru, infrastruktūru vai vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
LPA VEICINA SADARBĪBU AR VALSTS PĀRVALDI UN LĒMUMU PIEŅĒMĒJIEM
- LPA pārstāvji piedalījās biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” organizētajā diskusijā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Pēc LPA iniciatīvas NVO un Eiropas Parlamenta deputāti vienojās par regulāra dialoga īstenošanu, lai stiprinātu sadarbību starp pilsonisko sabiedrību un Latvijas pārstāvjiem EP, un nodrošinātu Latvijas nevalstiskā sektora balsi ES lēmumu pieņemšanā. Papildus Eiropas Parlamenta deputāti tika informēti par Latvijas biedrību un nodibinājumu aktualitātēm:
- LPA aktualizēja "ārvalstu aģentu" direktīvu un informēja EP deputātus par pilsoniskās sabiedrības bažām par direktīvas sekām un galvenajiem iebildumiem.
- LPA pauda biedrību un nodibinājumu nostāju par t.s. “Pārrobežu NVO regulējumu”, kas paredz vienota regulējuma izveidi nevalstiskajām organizācijām Eiropas Savienībā, ļaujot organizācijām darboties dažādās ES valstīs.
- LPA pārstāvji tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, lai pārrunātu biedrībām un nodibinājumiem būtiskus jautājumus. Ar VID ģenerāldirektori tika apspriesti NVO iebildumi par grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kā arī Finanšu ministrijas iecere – biedrībām un nodibinājumiem piemērot uzņēmuma ienākuma nodokli. Tikšanās laikā LPA aktualizēja biedrību un nodibinājumu sektora sakārtošanu un apspriesti LPA izstrādātie priekšlikumi gada pārskatu sagatavošanas atvieglošanai. LPA un VID vienojās par sadarbību nākotnē, lai pārrunātos jautājumus ieviestu arī praksē.