2025. gads Latvijas Pilsoniskās alianses komandai sācies strauji un darba pilnām rokām, tāpēc aicinām ieskatīties janvārī paveiktajā interešu pārstāvībā!

LPA janvārī turpināja iestāties par nevalstiskā sektora interesēm, iesaistoties pilsoniskā dialoga stiprināšanas aktivitātēs, piedaloties augsta līmeņa sanāksmēs, sniedzot atzinumus un aizstāvot sektora intereses finanšu piesaistes jautājumos. Šeit esam izcēluši nozīmīgākos.

KVALITATĪVS PILSONISKAIS DIALOGS

• Ikmēneša Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē LPA informēja par aktualitātēm Memoranda padomes sekretariāta nodrošināšanai. Īstenoto aktivitāšu mērķis būs nodrošināt spēcīgāka pilsoniskā dialoga ieviešanu. Tāpat Finanšu ministrija prezentēja aktualitātes saistībā ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gada plānošanas periodu, ES fondu 2021.-2027. gada perioda programmas vidusposma novērtējumu, kā arī par nākamo ES fondu plānošanas periodu. Organizācijas novērtēja, ka tiek iesaistītas diskusijās par ES un EEZ/Norvēģijas finansējumu sadali un aicina īstenot tālākas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par publiskā finansējuma pārdali. Attiecīgi Memoranda padome vienojās, kas marta padomes sēdē Valsts kanceleja ziņos par jauno plānošanas perioda dokumentu izstrādi.
• LPA kopā ar citu organizāciju pārstāvjiem tikās ar Kultūras, Tieslietu un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, lai turpinātu diskusijas par sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) regulējuma pilnveidošanu. Sēdē vienojās, ka tiks veikta padziļināta sektora izpēte, uz kuras pamata tiks veidoti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, kā arī tiks izveidoti priekšlikumi SLO likuma grozījumiem, kas ir neatliekami, tos prezentējot Memoranda padomē, vienlaikus lemjot par grafiku konceptuālajām izmaiņām pēc izpētes veikšanas.
• Janvārī norisinājās divas domnīcas, ko rīkoja Valsts kanceleja ar LPA atbalstu par pilsoniskā un sociālā dialoga attīstību Latvijā. Domnīcu mērķis bija izstrādāt ceļa karti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei tiesiskā ietvara un prakses pilnveidei, lai veiksmīgi ieviestu pilsonisko dialogu, vienlaikus stiprinot pilsonisko līdzdalību.
• LPA piedalījās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kur tika skatīti plānotie pasākumi sabiedrības saliedētības jomā 2025. gadā. LPA norādīja uz biedrību un nodibinājumu finansējuma pieejamības trūkumu, un aicināja rast risinājumu un palielināt finansiālo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai.

SADARBĪBA AR VALSTS PĀRVALDI

• LPA janvārī tikās ar jauno Sabiedrības integrācijas fonda direktori Inesi Kalvāni. Sanāksmes laikā LPA iepazīstināja ar aktuālajiem jautājumiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektorā, kā arī priekšlikumiem programmas “NVO fonds” stratēģijai, apsprieda SIF un LPA sadarbības projekta "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei" īstenošanas gaitu, kā arī diskutēja par risinājumiem, kā efektivizēt Memoranda padomes pārstāvju deleģēšanu SIF projektu vērtēšanas komisijās. Tāpat tika pārrunātas SIF prioritātes 2025. gadam.
• LPA iesaistās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja starpinstitūciju darba grupā, kas izstrādā plānu korupcijas mazināšanai 2026.–2027. gadā. LPA sniedza priekšlikumus plānam, kas veicinātu biedrību un nodibinājumu zināšanu pilnveidi par interešu konfliktu risku identificēšanu, politiskās neitralitātes ievērošanu, konkurences tiesību pārkāpumiem un to novēršanu publiskā finansējuma sadalē. Tāpat LPA uzsver nepieciešamību stiprināt publisko iepirkumu uzraudzību un caurspīdīgumu. Viens no LPA ierosinātajiem risinājumiem ir skaidru vadlīniju izstrāde un finansējuma piešķiršana nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības iesaisti publiskā finansējuma izlietošanas uzraudzības procesā.

RESURSU PIEEJAMĪBA PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATBALSTAM

• LPA jau ilgstoši iestājas, ka arī biedrībām un nodibinājumiem būtu iespēja pretendēt uz atbalstu procesu digitalizācijai. Arī janvārī LPA sniedza atzinumu Ekonomikas ministrijai, aicinot nodrošināt, ka ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīcijās finansējums digitālo prasmju un procesu digitalizācijas attīstībai ir pieejams ne tikai uzņēmumiem, bet arī biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrija daļēji ir ņēmusi vērā LPA priekšlikumu, nosakot, ka biedrības un nodibinājumi varēs būt gala labuma guvēji un pieteikties apmācībām digitālo prasmju pilnveidei. Attiecīgie grozījumi tika izstrādāti pēc 2024. gada decembra sanāksmes ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur tika nolemts izvērtēt iespēju veikt grozījumus ANM investīciju projektā.
• LPA interešu pārstāvības vadītāja L. Putāne piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada. LPA aicina budžeta prioritātes paust skaidru atbalstu arī pilsoniskajai sabiedrībai, ņemot vērā, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā būtiski pieaug valsts iekšējās un ārējās drošības nozīme, kur būtisku lomu nacionālās drošības sistēmā ieņem pilsoniskā sabiedrība un mediji kā demokrātijas sargi, kas vienlaikus veicina arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un pilsonisko aktivitāti.

STARPTAUTISKĀS AKTIVITĀTES INTEREŠU PĀRSTĀVĪBĀ

• LPA ik gadu sniedz vērtējumu Eiropas Komisijai par tiesiskumu Latvijā, kas tiek izmantots Eiropas Komisijas tiesiskuma ziņojuma izveidei. LPA, balstoties uz Latvijas pilsoniskās sabiedrības monitoringa secinājumiem, uzsvēra, ka 2024. gadā Latvijā joprojām nav izveidots interešu pārstāvības reģistrs, kas veicinātu caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu, tā pat būtiski trūkst finansējums pilsoniskajam sektoram, kas kavē tā attīstību, īpaši pēc “Aktīvo iedzīvotāju fonda” noslēguma, kā arī digitālajā vidē pieaug naida runa, īpaši pret neaizsargātām grupām un biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kas aizstāv neaizsargātās sabiedrības grupas. Tika izceltas arī pozitīvās izmaiņas, kā Saeimas deklarācijas un valdības plāna sadarbībai ar nevalstisko sektoru pieņemšanas, tomēr tas neizslēdz nepieciešamību uzlabot sabiedrības iesaisti, īpaši valsts budžeta plānošanā. Ar LPA sniegto viedokli var iepazīties šeit.