Ir noslēdzies 2024. gada trešais ceturksnis (jūlijs – septembris) un Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir izveidojusi apkopojumu par paveikto interešu pārstāvības, pētniecības, pilsoniskās līdzdalības un dialoga veicināšanas virzienos.  Ar infografiku un plašāku pārskatu par LPA aktivitātēm var iepazīties šeit.

Šajā ceturksnī LPA pievienojās papildspēki komandā, tika uzsākts vērienīgs pilsoniskās vides monitoringa projekts, kopā ar citām organizācijām panākta nelabvēlīgu grozījumu apstādināšanu “saknē”, vienojāmies par jaunu tikšanās tradīciju ar Kultūras ministriju, un turpinājām aktīvi pārstāvēt biedrību un nodibinājumu intereses gan valsts, gan starptautiskā līmenī.  

LPA: PAPILDSPĒKI KOMANDĀ UN DARBA GRUPA BRĪVPRĀTĪGĀ DARBA ATTĪSTĪBAI 

Kā viens no svarīgākajiem rudens jaunumiem LPA ir politikas koordinatores Ances Mālkalnas pievienošanās komandai. Ancei ir bagāta pieredze gan nevalstiskajā, gan publiskajā pārvaldē. Savukārt augustā par LPA darba grupas, kuras mērķis ir rasto kopīgus risinājumus Brīvprātīgā darba likuma un sistēmas uzlabošanai Latvijā, vadītāju kļuva LPA biedre Agnija Jansone. Darba grupas vadītājas trīs izceltie mērķi ir strādāt pie tā, 2028. gadā Latvijas iedzīvotāju iesaiste būtu palielinājusies no 6,4% uz vismaz 7,4%, vairāk cilvēku iesaistītos ilgtermiņa brīvprātīgā darba aktivitātēs, kā arī nevalstiskajām organizācijām būs cēlusies kapacitāte un kompetence iesaistīt dažādākas sabiedrības grupas brīvprātīgā darba aktivitātēs.  

PILSONISKĀS LĪDZDALĪBAS UN PILSONISKĀ DIALOGA VEICINĀŠANA

• Tikšanās ar Kultūras ministriju reizi trīs mēnešos. Jūlijā LPA tikās ar kultūras ministri Agnesi Lāci, lai apspriestu jautājumus par pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju stiprināšanu. Tikšanās rezultātā  puses vienojās, ka tiksies reizi trīs mēnešos, lai izveidotu platformu, kurā izskatīt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kā arī ieviešanas prakses un kopīgi izstrādāt priekšlikumus to pilnveidošanai. Pirmā šāda tikšanās ir plānota 8. novembrī. 

• Memoranda padomes stiprināšana par pilsoniskā dialoga platformu. Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti  grozījumi Nevalstisko organizāciju un Ministru Kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā. Jaunumi ietver paplašinātas padomes sēdes organizēšanu reizi gadā un darba grupu organizēšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai, piesaistīti citi ārējie eksperti un konsultanti jautājumu risināšanai, organizēti forumi un publiskie pasākumi, un nodrošināta regulāra komunikācija par padomes darbību. Līdz 4. novembra plkst. 09.00 vēl var pieteikt savu kandidatūru Memoranda padomei, plašāk šeit. 

INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA 

LPA ir aktīvi darbojusies interešu pārstāvībā, lai nodrošinātu biedrībām un nodibinājumiem labvēlīgus regulējumus, tiktu organizēti taisnīgi projektu un programmu konkursi, un pilsoniskajai sabiedrībai būtu izaugsmes iespējas nākotnē. No jūlija līdz septembrim LPA sniedza 29 viedokļus, kā arī piedalījās  54 interešu sanāksmēs.Zemāk izcelti svarīgākie tiesību akti un politikas plānošanas dokumenti, pie kuru virzības LPA ir strādājusi: 

• Uzņēmuma ienākuma nodoklis. Reaģējot uz Finanšu ministrijas (FM) virzītajiem grozījumiem “Uzņēmumu ienākuma likumā” (UIN), LPA kopā ar 127 citām organizācijām sniedza iebildumus UIN likuma grozījumiem. Grozījumi paredzētu, ka NVO bez sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) statusa būtu jākļūst par UIN maksātājiem. LPA iestājās kategoriski pret šiem grozījumiem, jo nodokļa maksāšana organizācijām radītu papildu finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radītu nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem. Pateicoties LPA ātrajai reakcijai un organizāciju iesaistes kampaņai, FM ir apturējusi grozījumu tālāku virzību un ir apņēmusies veidot konstruktīvu dialogu ar nevalstiskajām organizācijām. Šie grozījumi, kas ir daļa no Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumu grozījumu paketes,  tiks pārspriesti 8. novembra sēdē, kurā piedalīsies LPA kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām, un Finanšu, Tieslietu un Kultūras ministrijas pārstāvji.  
• Sabiedriskā labuma organizāciju regulējums. LPA iestājās par regulējumu, kurā sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība. Kā arī LPA iestājas par samērīgiem ieguvumiem, pienākumiem un administratīvo slogu organizācijām, kurām ir SLO statuss.  
• Gada pārskatu izveide. Uzklausot NVO viedokļus LPA veiktajā aptaujā par gada pārskatu izveidi, LPA sniedza priekšlikumus Finanšu ministrijai par gada pārskatu sistēmas pilnveidi. Aptaujā tika secināts, ka gada pārskatu sagatavošana sagādā grūtības vairāk nekā pusei jeb 57,1% organizāciju, it īpaši tām, kuru apgrozījums ir zemāks par 10 000 eiro.  Līdz ar to, LPA jau augustā aicināja mazināt revīzijas prasības organizācijām bez ieņēmumiem un tādām, kurām ir tikai viens publiskā finansējuma ienākumu avots līdz 10 000 eiro, kā arī aicināja izvērtēt, kāpēc gada pārskatā veidojas informācijas pārklāšanās atskaišu veidošanā. No Finanšu ministrijas vēl nav sniegta atbilde.  

FINANSĒJUMS 

• Valsts budžets. LPA aicināja nākamā gada valsts budžeta prioritātēs un budžeta ietvarā no 2025. līdz 2027. gadam iekļaut atbalsta programmas pilsoniskajai sabiedrībai, aicinot piešķirt finansējumu programmai “Nacionālais NVO fonds”, programmai “Līdzfinansējuma programma”, brīvprātīgā darba attīstībai un noturībspējas iniciatīvu atbalsta programmai. LPA aktīvi aicināja ministrijas budžeta izstrādē konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām, diemžēl dialogs ar organizācijām nav ticis veidots. Šobrīd LPA turpinās pārstāvēt NVO intereses Saeimā.  
• NVO fonda stratēģijas uzlabošana. LPA, konsultējoties ar biedriem, aicināja Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) noteikt skaidrus darbības virzienus, kas atbilst pieejamajam finansējumam; veikt aprēķinus, pie kāda finansējuma apjoma darbības virzienu skaits tiktu palielināts; ieviest jaunas programmas, tostarp "Stratēģiskais atbalsts" konkursu; ieviest vienkāršotu izmaksu uzskaiti un kontroli, lai samazinātu administratīvo slogu un paātrinātu finansējuma piešķiršanu; un izstrādāt finansējuma piesaistes stratēģiju, lai palielinātu fonda budžetu.  

LĪDZDALĪBA EIROPAS SAVIENĪBAS LĪMENĪ 

• 2023. gada decembrī Eiropas Savienības (ES) līmenī tika pieņemta Demokrātijas aizsardzības pakotne, kas paredz arī ieviest direktīvu ar mērķi "ieviest kopējus caurspīdīguma un atbildības standartus iekšējā tirgū interešu pārstāvības darbībām, kas tiek veiktas trešo valstu vārdā". Direktīva paredz ieviest ārvalstu finansējumu saņemošu organizāciju reģistru, kas “trešo valstu vārdā” sniedz interešu pārstāvības pakalpojumus. LPA un citas NVO Latvijas un ES līmenī saskata direktīvas graujošo ietekmi uz biedrošanās un pulcēšanās brīvībām, pilsonisko sabiedrību un demokrātiju Latvijā un ES, tādēļ ilgstoši sniedza Tieslietu ministrijai savu viedokli Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādāšanai. Septembrī LPA piedalījās gan sanāksmē ar Tieslietu ministriju, gan sniedza iebildumus un priekšlikumus Latvijas pozīcijas pilnveidošanai ar NVO iebildumiem pret direktīvu. Tāpat LPA interešu pārstāvības vadītāja Līna Putāne uzrunāja Ministru kabinetu, akcentējot riskus, ko šādas direktīvas ieviešana varētu nozīmēt NVO un demokrātijai kopumā, aicinot to skaidrāk norādīt arī nacionālajā pozīcijā. 
• LPA direktore Kristīne Zonberga piedalījās apaļā galda diskusijā par Atveseļošanas fonda ieviešanu Latvijā ar Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības darba grupas RECOVER vadītāju – ģenerāldirektori Selīnu Gaueri (Céline Gauere). Diskusijā Selīna Gautere uzklausīja Atveseļošanas fonda (AF) projektu ieviesēju Latvijā pieredzi un viedokļus attiecībā uz AF reformu un investīciju īstenošanas gaitu. Diskusijas laikā tika prezentēti labās prakses piemēri, izaicinājumi AF ieviešanā, kā arī piemēri, kā AF projekti dod labumu Latvijai un tās iedzīvotājiem. 
• LPA piedalījās Saeimas, Domnīcas Providus un Eiropas Kustība Latvijā organizētajā diskusijā "Kā Saeimai Eiropas jautājumos kļūt dzirdamākai, ietekmīgākai, stratēģiskākai?", kurā tika apspriesti veidi, kā stiprināt Saeimas lomu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. LPA direktore Kristīne Zonberga diskusijā dalījās ar viedokli, kā uzlabot NVO un Saeimas sadarbību, lai kopīgi iesaistītos un veidotu ES politiku, padarot Latvijas balsi dzirdamāku un efektīvāku, iesaistot pēc iespējas plašāku nozaru NVO. 

ATBALSTĪTĀS INICIATĪVAS 

Lai rosinātu dialogu un sadarbību, aktualizējot demokrātijas un Eiropas Savienības vērtības, Latvijas piederību Eiropas kopienai un Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gades nozīmību, LPA atbalstīja vairākas iniciatīvas: 

• Diskusijā "Latvija ES NATO 20" piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks, Jēkabpils novads domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un Europe Direct Jēkabpils vadītāja Lāsma Mežsēta, diskusiju vadīja Ansis Bogustovs. Diskusijas mērķauditorija bija seniori, kuri aktīvi izteica viedokļus par ES dalību, uzsverot, ka tā nodrošina drošību un stabilitāti. 
• Valmieras pilsētas svētkos pirmo reizi norisinājās sarunu vakars "Naktslampiņa", kurā pilsētas svētku viesi un vietējie iedzīvotāji baudīja sarunas par karjeras, darba un privātās dzīves balansu kā arī pārdomas par sieviešu lomu sabiedrībā. 
• Biedrība Krāslavas rajona partnerība - KRP jūlija beigās ar bagātīgu programmu un kopienas stiprināšanu sniedza Krāslavas novada iedzīvotājiem un viesiem iespēju veicināt saliedētību un stiprināt piederības sajūtu gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai "Dārza svētkos Izvaltā".
• Sarunu festivālā LAMPA norisinājās ievdemojoša biedrorganizācijas "Tavi draugi" diskusija “Demokrātijas paraugstunda” par Latvijas iekļaušanu ES un tās vērtību iedzīvināšanu. 

PILSONISKĀ IZGLĪTĪBA UN KAPACITĀTE 

• Tikšanās ar Uzņēmumu reģistra un VID pārstāvjiem. Latvijas Pilsoniskās alianses komanda tikās ar Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem, kurā tika apspriesti dažādi pasākumi, lai uzlabotu sadarbību un pakalpojumu pieejamību pilsoniskajai sabiedrībai. Tikšanās rezultātā, oktobrī tika rīkots informatīvs seminārs biedrībām un nodibinājumiem par jaunākajām izmaiņām likumos, kas attiecas uz visām organizācijām no to dibināšanas līdz likvidācijai. Plašāk šeit. 
• Interešu pārstāvības vadītāja Līna Putāne vadīja semināru Latvijas Mazpulkiem un Latvijas Jaunatnes padomei, daloties vērtīgos ieskatos par to, kā nevalstiskās organizācijas var kļūt par ietekmīgiem lēmumu pieņēmējiem un kā panākt pārmaiņas lēmumu pieņemšanos procesos. 

PĒTNIECĪBA 

LPA uzsāka pilsoniskās sabiedrības un pilsoniskās telpas monitoringu – Līmeņrādi. Tā mērķis ir izveidot sistēmu, kas regulāri uzraudzīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un to darbības vidi. "Līmeņrādis" apkopos datus, veiks analīzi un izstrādās ieteikumus, lai uzlabotu tiesisko un sociālo vidi pilsoniskajai sabiedrībai un pilsoniskajai telpai Latvijā. Monitoringa viens no galvenajiem rezultātiem būs ikgadējs pārskats, kas sniegs visaptverošu situācijas novērtējumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pilsoniskās telpas stāvokli Latvijā.  

Sākot ar 2024. gada 1. septembri, Latvijā spēkā stājās Nacionālais Kiberdrošības likums (NKDL), kura mērķis ir stiprināt kiberdrošības standartus Latvijā un nodrošināt vienotu kiberdrošības pieeju visā Eiropas Savienībā. LPA veica izpēti un secināja, ka, lai gan lielākā daļa nevalstisko organizāciju (NVO) tieši neietilpst šī likuma subjektu lokā, pastāv izņēmumi. NKDL prasības var attiekties uz tām NVO, kas veic valsts deleģētas funkcijas un tiek uzskatītas par svarīgu vai būtisku pakalpojumu sniedzējām.  

Lai noskaidrotu, vai un kā organizācijas sagatavo gada pārskatus, LPA vasarā veica pētījumu. Rezultāti liecināja, ka gada pārskatu sagatavošana sagādā grūtības vairāk nekā pusei jeb 57,1% organizāciju, it īpaši tām, kuru apgrozījums ir zemāks par 10 000 eiro. Lai to risinātu, LPA sniedza priekšlikumus Finanšu ministrijai par gada pārskatu sistēmas pilnveidi, lai biedrībām un nodibinājumiem atvieglotu administratīvo slogu un uzlabotu procesu, kādā pārskati ir jāsagatavo. 

Septembrī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena nosauca visus potenciālos komisārus un to pārstāvētos portfeļus. Komisāri atbildēs par visdažādākajām Eiropas Savienības (ES) jomām, sākot ar ES drošību un aizsardzību, ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu, līdz pilsoniskajai sabiedrībai. LPA ir apkopojusi tos komisārus, kuru mērķis būs sekmēt demokrātijas stiprināšanu un pilsoniskās sabiedrības attīstību šeit. 

KOMUNIKĀCIJA 

Lai panāktu, ka organizācijas aktīvi iebilst pret Finanšu ministrijas iecerētajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, LPA veica komunikācijas kampaņu, aicinot organizācijas sniegt viedokli TAP portālā un informējot medijus par notiekošo. Rezultātā vairāk nekā 120 organizācijas sniedza viedokli pret šādiem grozījumiem, kā arī mediji publicēja LPA relīzes un atsevišķi mediji veica padziļinātu ziņas izklāstu ("Neloģiski un kaitīgi" – NVO iebilst FM iecerei piemērot biedrībām UIN). 

LPA aktīvi komunicēja arī par t.s. Ārvalstu aģentu direktīvu, kas tika padziļināti izpētīta DELFI rakstā ("Ārvalstu aģentu" regulējums Eiropas Savienībā? Latvijas NVO pauž bažas). 

LPA publicēja veiksmes stāstus, kuros dažādas biedrības dalās ar savu reālu un veiksmīgu pieredzi sabiedrības līdzdalībā:  

• Providus direktore Iveta Kazoka stāsta par panāktajiem grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar dziļviltojumiem pirms Eiropas vēlēšanām. 
• Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis stāsta par vides organizāciju lomu cīņā par jaunāku koku ciršanas aizliegumu Latvijā. 
• Pilsēta cilvēkiem vadītājs Rūdolfs Golubovs stāsta par piketiem un to nozīmi organizāciju komunikācijā. 
• ir publicējusi 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu, kurā analizētas norises tiesiskuma jomā visās dalībvalstīs, tai skaitā, Latviju. 

LPA direktore Kristīne Zonberga sniedza interviju ziņu portālam LV portāls par ES tiesiskuma ziņojumu, kurā uzsvēra, ka ir pienācis laiks rūpīgi izvērtēt, vai EK ikgadējie tiesiskie ziņojumi tiešām sasniedz savus mērķus un kādus uzlabojumus nepieciešams veikt. Nevalstiskās organizācijas visā Eiropas Savienībā jau vairākus gadus norāda uz būtiskām nepilnībām ziņojumos, īpaši akcentējot trūkstošo informāciju par cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu.