Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pozīcija 

Foto: Gints Ivuškāns

Ņemot vērā publiskajā telpā aktualizēto diskusiju par NVO finansēšanas modeli un publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk - Memoranda padome)  NVO locekļi* pauž savu pozīciju un redzējumu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem. 

Publiskais finansējums jau šobrīd lielākoties tiek piešķirts caurskatāmā un profesionālā procesā ar skaidriem un iepriekš noteiktiem kritērijiem. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, lai šie principi tiktu konsekventi piemēroti visos finansēšanas instrumentos, un ir svarīgi turpināt stiprināt finansējuma plānošanu, regulāru izvērtēšanu un atklātu uzraudzību, lai publiskie līdzekļi arī turpmāk tiktu izmantoti efektīvi un atbilstoši politikas mērķiem. 

I VIEDOKLIS PAR PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANU 

Pilsoniskais dialogs  

Pilsoniskais dialogs ir demokrātiskas pārvaldības sastāvdaļa līdztekus sociālajam dialogam. Tas nodrošina strukturētu sadarbību starp valsti un pilsonisko sabiedrību, ļaujot politikas veidošanā iesaistīt sabiedrības intereses, ekspertīzi un praktisko pieredzi. Memoranda padome ir valsts izveidota pilsoniskā dialoga platforma, kuras loma ir koordinēt šo sadarbību un veicināt kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu.  

Aicinām saglabāt un stiprināt Memoranda padomi 

Saglabāt Memoranda padomi kā vienoto pilsoniskā dialoga platformu. Memoranda padome nodrošina koordinētu dialogu starp valsti un pilsonisko sabiedrību, koordinē ekspertu iesaisti, darba grupu darbu un priekšlikumu izstrādi valstiski nozīmīgos jautājumos. Tās sadrumstalošana vai funkciju vājināšana mazinātu pilsoniskā dialoga kvalitāti un efektivitāti.  

Stiprināt, nevis graut tikko ieviesto modeli 

Jaunais Memoranda padomes darbības modelis ieviests tikai 2024. gada nogalē pēc vairāku gadu kopīga darba starp valsti un pilsonisko sabiedrību. Pirms lemt par būtiskām strukturālām izmaiņām, nepieciešams izvērtēt tā darbības rezultātus. Memoranda padomes darbības izvērtējums un risinājumu izstrādāšana tā uzlabošanai, kā nosacījums ir iekļauts arī noslēgtajā deleģējuma līgumā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, kas veic Memoranda padomes sekretariāta daļējas funkcijas. 

Spēcīgs pilsoniskais dialogs ir labas pārvaldības pamats 

Tāpat kā sociālajā dialogā nozīmīga ir Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, arī pilsoniskajā dialogā nepieciešama stabila institucionāla platforma. Spēcīgs pilsoniskais dialogs veicina kvalitatīvāku, caurskatāmāku un datos balstītu politikas veidošanu. 

II NVO FINANSĒŠANAS SISTĒMAI LATVIJĀ JĀBALSTĀS UZ TRĪS GALVENAJIEM PRINCIPIEM: 

1. Atklāts un skaidrs finansējums 

Skaidri finansēšanas principi  

Publiskais finansējums tiek piešķirts saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem, izmantojot iepriekš noteiktus kritērijus, atklātas konkursu procedūras un skaidri definētus rezultatīvos rādītājus.  

Dialogā ar nozari 

Pirms jaunu finansēšanas programmu vai būtisku izmaiņu ieviešanas organizēt publiskas konsultācijas ar nozares organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka finansēšanas instrumenti sekmē politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, vienlaikus ņemot vērā to praktisko īstenošanu un starpnozaru ietekmi. 

Jānodrošina prognozējamība  

Valsts iestādēm publicēt plānotās finansēšanas programmas, prioritātes, konkursu kalendāru un paredzēto finansējumu, nodrošinot prognozējamību un pārskatāmību.  

2. Kvalitatīvos datos balstīta politika  

Vienota un saprotama finansējuma uzskaite 

Izveidot vienotu publiskā finansējuma uzskaites sistēmu, kas nodrošina pilnīgu, salīdzināmu un savstarpēji saskaņotu informāciju par visiem publiskā finansējuma piešķīrumiem.  

Ikgadējs publiskā finansējuma ziņojums  

Sagatavot ikgadēju publisku ziņojumu par valsts un pašvaldību finansējumu, aptverot ne tikai biedrības un nodibinājumus, bet arī citas juridiskās formas (tai skaitā komersantus), lai veidotu pilnīgu priekšstatu par publiskā finansējuma sadalījumu un nodrošinātu datos balstītu politikas plānošanu.  

Biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pilnveide  

Pārskatīt un uzlabot gada pārskatu struktūru, nodrošinot precīzāku un standartizētu informāciju par finansējuma avotiem (to vidū nodalot ES finansējumu no Latvijas valsts finansējuma) un publiskā finansējuma izlietojumu.  

Vienoti datu standarti  

Ieviest vienotus datu uzskaites un publicēšanas standartus visām publiskā finansējuma administrējošajām institūcijām.  

3. Pārvaldība un finansējuma izvērtēšana  

Regulāra programmu izvērtēšana 

Katrai nozaru ministrijai un citai publiskā finansējuma administrētājai reizi gadā jāizvērtē tās administrētās finansēšanas programmas, analizējot finansējuma atbilstību politikas mērķiem, sasniegtos rezultātus, ietekmi un nepieciešamās izmaiņas. Izvērtējuma rezultāti izmantojami nākamā gada finansējuma plānošanā, vienlaikus izvairoties no subjektīviem vērtējumiem.  

Saglabāt centralizētu sistēmu 

Neatbalstām risinājumus, kas palielina finansējuma administrēšanas sadrumstalotību, tai skaitā Sabiedrības integrācijas fonda funkciju sadalīšanu vai likvidēšanu. Centralizēta administrēšana veicina vienotu praksi, efektīvāku uzraudzību un skaidrāku pārskatu par publiskā finansējuma izlietojumu. 

Vienota finansējuma pārvaldība 

Publiskā finansējuma administrēšanā jāveicina centralizēta pieeja, kas nodrošina vienotus standartus, lielāku caurskatāmību, salīdzināmus datus un efektīvāku uzraudzību. Finansēšanas administrēšanas sadrumstalotība apgrūtina publiskā finansējuma pārskatāmību un efektivitātes izvērtēšanu.  

Uzraudzība un rezultāti 

Finansējuma piešķiršanai jāseko regulārai projektu īstenošanas uzraudzībai un rezultātu izvērtēšanai, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un nepārtrauktu finansēšanas sistēmas pilnveidošanu. 

III INFORMĀCIJAI PAR PAŠREIZ ĪSTENOTAJIEM PASĀKUMIEM NVO FINANSĒŠANAS MODEĻA PILNVEIDOŠANAI: 

Nozaru ekspertu iesaiste izdevumu pārskatīšanā. Esam rosinājuši finanšu ministram nodrošināt nozaru organizāciju un citu attiecīgās jomas ekspertu līdzdalību valsts izdevumu pārskatīšanā, lai lēmumi balstītos praktiskajā pieredzē un veicinātu efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu. Nozaru organizācijas var sniegt papildu redzējumu par iespējām paaugstināt publisko izdevumu efektivitāti un identificēt potenciālos ietaupījumus. 

NVO finansēšanas modeļa koncepta izstrāde – Memoranda padomes finanšu darba grupas viens no darba uzdevumiem ir priekšlikumu sagatavošana ilgtermiņa finansēšanas sistēmai, tostarp izvērtējot mehānismus privātā finansējuma un filantropijas veicināšanai. Šobrīd notiek darbs pie šī koncepta izstrādes, tai skaitā izvērtējot fiskālo ietekmi. Plānots, ka koncepta piedāvājums tiks pabeigts šī gada novembrī.  

Gada pārskatu uzlabojumi - Memoranda padomes finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupas viens no darba uzdevumiem ir priekšlikumu sagatavošana gada pārskatu uzlabojumiem, kas uzlabotu arī pārredzamību un datu kvalitāti. Šobrīd priekšlikumu kopums tiek precizēts, ar plānoto termiņu līdz šī gada oktobrim. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests ir informējis, ka tos varētu izmantot  2027. gadā, kad iestāde plānos darbus EDS sistēmas uzlabošanā 2028.-2029.gadu ietvaros.  

Datos balstīti politikas priekšlikumi. 2025. gadā Memoranda padome (kopīgi ar valsts pārvaldi) pieņēma lēmumu iepirkuma procedūras rezultātā pasūtīt padziļinātu izpēti par biedrību un nodibinājumu sektoru. Pētījuma mērķis ir izvērtēt sektora atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, identificēt iespējamos sistēmiskos izaicinājumus un organizācijas, kuru darbība varētu neatbilst biedrību un nodibinājumu būtībai. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks izstrādāti priekšlikumi biedrību un nodibinājumu darbības un uzraudzības pilnveidošanai, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju tiesiskā regulējuma un sistēmas pilnveidei. Ilgstoši svarīgas izmaiņas SLO un BN likumos nav tikušas veiktas, tādēļ, ka nav atbilžu uz svarīgiem jautājumiem par NVO sektoru. Līdz ar to pētījuma rezultāti kalpos par pamatu Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas turpmākajai politikas plānošanai un lēmumu pieņemšanai, nodrošinot datos balstītu pieeju sektora attīstībai un uzraudzībai. Plānots, ka starpziņojums tiks iesniegts septembra sākumā, savukārt gala ziņojums – 2026. gada decembrī. 

Dalies: