Memoranda padomes NVO pozīcija par finansēšanas principiem 

Foto: Gints Ivuškāns

Šī gada 5. augustā paredzēta atklāta tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu, valdības pārstāvjiem un nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru. Tikšanās mērķis ir rast kopīgu izpratni par NVO darbību Latvijā un organizāciju finansēšanas principiem.  

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO locekļi  pauž pozīciju par NVO finansēšanas modeli un publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu. 

Atklāts publiskais finansējums sabiedrības interesēs 

Publiskais finansējums NVO tiek piešķirts, lai īstenotu sabiedrībai nozīmīgus mērķus un valsts politikas prioritātes. Lielākajā daļā gadījumu finansējuma piešķiršana jau šobrīd notiek caurskatāmā un profesionālā procesā, balstoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem un atklātām konkursu procedūrām. Vienlaikus aicinām turpināt stiprināt sadarbību starp valsts pārvaldi un nozares organizācijām, veidojot regulāru dialogu par finansējuma prioritātēm un nosacījumiem, lai īstenotie risinājumi pēc iespējas precīzāk atbilstu sabiedrības un nozares vajadzībām. 

Nesen publicētajos datos var redzēt, ka lielākā daļa publiskā finansējuma tiek novirzīta sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sporta atbalstam, apliecinot NVO sektora daudzveidību. 

Vienlaikus ir svarīgi turpināt stiprināt finansējuma plānošanu, regulāru izvērtēšanu un atklātu uzraudzību, lai publiskie līdzekļi arī turpmāk tiktu izmantoti efektīvi, atbildīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm. 

Kvalitatīvi un uzticami dati palīdz pieņemt labākus lēmumus 

Šobrīd Latvijā nav vienotas publiskā finansējuma uzskaites sistēmas, kas ļautu pilnvērtīgi pārskatīt dažādiem sektoriem piešķirtā finansējuma apjomu un izlietojumu. Publiskais finansējums tiek piešķirts ne tikai biedrībām un nodibinājumiem, bet arī citām jomām, piemēram, uzņēmējdarbības attīstībai. Vienota uzskaites sistēma nodrošinātu lielāku caurskatāmību, ļautu labāk izvērtēt finansējuma ietekmi un pieņemt datos balstītus lēmumus sabiedrības interesēs.  

Vienlaikus būtiski pilnveidot biedrību un nodibinājumu gada pārskatu aizpildīšanas kārtību, precīzāk nošķirot dažādus finansējuma avotus, piemēram, valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumu. Tas uzlabotu datu kvalitāti un nodrošinātu vienotāku izpratni par publiskā finansējuma izlietojumu. 

Pārvaldībai un rezultātiem ir jābūt saprotamiem visiem 

Publiskā finansējuma pārvaldībā jānodrošina regulāra finansēšanas programmu un sasniegto rezultātu izvērtēšana, ko jāveic tiem, kuri piešķir līdzekļus - ministrijas, padotības iestādes vai tml.  

Publiskā finansējuma administrēšanā jāveicina centralizēta pieeja, kas nodrošina vienotus standartus, lielāku caurskatāmību, salīdzināmus datus un efektīvāku uzraudzību. Finansēšanas administrēšanas sadrumstalotība apgrūtina publiskā finansējuma pārskatāmību un efektivitātes izvērtēšanu.   

Aicinājums atklātam dialogam 

Lai stiprinātu uzticēšanos starp valsti un pilsonisko sabiedrību, nepieciešams atklāts dialogs, prognozējama finansēšanas sistēma un skaidri sadarbības principi. Būtiska loma šajā procesā ir Memoranda padomei – institucionālai platformai, kas veicina valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības pieredzes un ekspertīzes iesaisti politikas veidošanā. 

Stabila dialoga vide, pārskatāma finansēšanas sistēma un vienoti sadarbības principi veido pamatu ilgtspējīgiem risinājumiem, kas stiprina demokrātiju un kalpo sabiedrības interesēm. 

Plašāka informācija par pozīciju lasāma šeit. 

Dalies: