20 gadi darba, lai panāktu izmaiņas likumā

Autore: Kristīne Zonberga

Sabiedriskā labuma organizāciju likums beidzot sāk mainīties. Pirmais solis sperts, bet nepieciešama plašāka reforma sabiedriskā labuma sistēmai Latvijā.  

Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām diskusijām 2026. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Tie nav grandiozi, tomēr tie ir pirmie konceptuālie, ne tehniskie, grozījumi kopš likuma pieņemšanas 2004. gadā, kas pēc būtības paplašina sabiedriskā labuma organizāciju iespējas, nevis nosaka jaunus ierobežojumus. 

Grozījumi paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijas turpmāk varēs saņemt ziedojumus pakalpojumu veidā, droši veidot finanšu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū. Šīs pārmaiņas iezīmē būtisku pavērsienu – valsts pamazām sāk atzīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai nepieciešama ne tikai kontrole, bet arī moderna tiesiskā bāze ilgtspējīgai attīstībai. 

Divdesmit gadi bez būtiskas attīstības 

Sabiedriskā labuma organizāciju likums tika pieņemts 2004. gadā. Kopš tā laika būtiski mainījusies gan pilsoniskā sabiedrība, gan ziedošanas kultūra, gan organizāciju darbības modeļi. Sabiedriskā labuma organizācijas mūsdienās sniedz sociālos pakalpojumus, pārstāv sabiedrības intereses, tai skaitā mazāk aizsargāto un mazāk sadzirdēto cilvēku, palīdz krīžu laikā, veido kopienas un nereti dara darbu, ko valsts un biznesa sektors vieni nespēj nodrošināt. Tomēr regulējums šīm pārmaiņām pieprasījumā negāja kopsolī. Vairāk nekā desmit gadus Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar sabiedriskā labuma organizācijām ir rosinājusi pilnveidot likumu, lai tas palīdzētu organizācijām strādāt efektīvāk, piesaistīt finansējumu un ilgtermiņā stiprināt sabiedrisko labumu. Diemžēl šo gadu laikā diskusijas pārāk bieži pārvērtās par nepieciešamību aizstāvēt jau esošās iespējas un skaidrojumiem, kādēļ Latvijai ir nepieciešamas sabiedriskā labuma organizācijas. 

Teju desmit gadi cīņā par saprātīgu regulējumu 

Pirmais nopietnais mēģinājums reformēt Sabiedriskā labuma organizāciju likumu sākās 2018. gadā. Finanšu ministrija sagatavoja likumprojektu bez pilnvērtīgām konsultācijām ar sabiedriskā labuma organizācijām, un tajā bija iekļauti priekšlikumi, kas ierobežotu organizāciju darbību. 

Pēc aktīvas sabiedriskā labuma organizāciju pretestības tika panākta vienošanās konceptuālās reformas pārskatīt. Savukārt 2019. gadā, pēc finanšu ministra iniciatīvas, tika organizēta plaša domnīca, kurā piedalījās sabiedriskā labuma organizāciju, valsts institūciju pārstāvji un dažādi eksperti. Tās rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidei. Taču cerētās pārmaiņas nesekoja. 

2021. gadā Finanšu ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu, bet 2023. gadā – jaunu likumprojektu, kuros atkal parādījās virkne iepriekš neapspriestu vai sektorā neatbalstītu ideju. Starp tiem bija ideja par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, divpakāpju sabiedriskā labuma organizāciju sistēma, kas varētu mulsināt ne tikai pašas organizācijas, bet arī potenciālos ziedotājus, nesamērīgs administratīvais slogs un citas ieceres, kurām nebija veikts pietiekams ietekmes izvērtējums ne tikai uz sabiedriskā labuma organizācijām, bet kopumā uz visām biedrībām un nodibinājumiem. Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar citām organizācijām aicināja šādas izmaiņas nevirzīt bez padziļinātas analīzes un konsultācijām. Tādēļ var teikt, ka tā vietā, lai kopīgi veidotu mūsdienīgu regulējumu, ievērojama daļa sektora enerģijas tika veltīta tam, lai nepieļautu regulējuma pasliktināšanos. 

Arī vēlāk nebeidzās pārsteigumi. 2024. gadā tika rosināts uzņēmumu ienākuma nodokli attiecināt uz organizācijām, savukārt 2026. gadā Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests nāca klajā ar jaunu interpretāciju par finanšu uzkrājumiem un ieguldījumiem, kas īpaši skāra fondus. Vienlaikus tika pausta nostāja, ka fondu līdzekļi uzskatāmi par publisko finansējumu tikai tāpēc, ka daļa ziedotāju var izmantot nodokļu atvieglojumus. Šāda pieeja neatbilst faktiskajai situācijai – ne visi ziedotāji izmanto nodokļu atvieglojumus, fondiem nav iespējams zināt, kuri tos izmanto, turklāt fondi piesaista dažādus finansējums,  ne tikai ziedojumus. Tas spilgti parāda, ka sabiedriskā Latvijā joprojām pietrūkst vienotas izpratnes par to, kā darbojas mūsdienīgas sabiedriskās organizācijas. 

2026. gada grozījumi – pirmais solis pareizajā virzienā 

Pēc ilgstošām diskusijām Saeimas deputāti sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi un citām sabiedriskajām organizācijām izvēlējās citu pieeju - virzīt tos grozījumus, par kuriem iespējams panākt vienošanos un kuri sniedz tūlītēju ieguvumu organizācijām. Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir pakalpojumu ziedojumu atzīšana. 

Līdz šim uzņēmums varēja ziedot naudu vai mantu, piemēram, datorus vai biroja mēbeles, taču nevarēja ziedot jurista vai grāmatveža konsultāciju, informācijas tehnoloģiju risinājumu vai reklāmas kampaņas izstrādi. Mūsdienīgā ekonomikā profesionālās zināšanas bieži vien ir vērtīgākas par materiālām lietām, tādēļ šāda situācija sen bija zaudējusi loģisku pamatojumu. Taču tagad sabiedriskā labuma organizācijas varēs saņemt arī pakalpojumu ziedojumus, būtiski paplašinot uzņēmumu un profesionāļu iespējas atbalstīt sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas. 

Tikpat nozīmīgas ir izmaiņas attiecībā uz finanšu uzkrājumiem. Tagad likumā skaidri nostiprinātas sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū. Tas ir īpaši svarīgi organizācijām, kuras ievieš ilgtermiņa programmas vai veido kapitālu nākotnes iniciatīvām. Ilgstoši pastāvēja interpretācijas, ka ziedojumi jāizlieto nekavējoties, taču šāda pieeja neatbilst ne ilgtspējīgas finanšu pārvaldības principiem, ne starptautiskajai praksei. Atbildīga organizācija plāno savu darbību un finanšu plūsmas vairākus gadus uz priekšu, veido rezerves un rūpējas par to, lai inflācija nesamazinātu ziedotāju uzticētos līdzekļus. Turklāt īpaši spilgti Ukrainas pieredze apliecināja, ka organizācijas, kurām bija uzkrājumi un finanšu drošības spilvens, krīzes laikā spēja reaģēt daudz ātrāk un efektīvāk. Tāpēc uzkrājumi ir daļa no pilsoniskās sabiedrības noturībspējas, kas būtu īpaši atbalstāma prakse.  

Ar līdzšinējiem grozījumiem vien nepietiek 

Maijā pieņemtie grozījumi ir svarīgs sasniegums, tomēr tie atrisina tikai daļu no identificētajām problēmām. Nākamajam Sabiedriskā labuma organizāciju likuma attīstības posmam būtu jābūt vērstam uz organizāciju finansiālās noturības stiprināšanu. 

Pirmkārt, jāveicina sabiedriskā labuma organizāciju pašfinansēšanās. Organizācijām jāspēj veikt saimniecisko darbību, ja tās rezultātā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti sabiedriskā labuma mērķiem. Šobrīd regulējums joprojām ir pārāk ierobežojošs un neļauj organizācijām pietiekami elastīgi attīstīt jaunas iniciatīvas, pilotēt inovatīvus risinājumus vai reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un krīzēm. Ir jāvērtē nevis tas, kā organizācija nopelna līdzekļus, bet tas, vai visa peļņa tiek ieguldīta sabiedrības labā. 

Otrkārt, nepieciešams stiprināt privātā finansējuma piesaisti. Latvijā joprojām nepietiekami tiek izmantots uzņēmumu un privātpersonu potenciāls atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas. Jāturpina pilnveidot ziedošanas regulējumu, padarot to vienkāršāku un motivējošāku gan ziedotājiem, gan pašām organizācijām. 

Treškārt, jāmaina pieeja pašam regulējumam. Sabiedriskā labuma organizācijas nav komersanti, un to mērķis nav peļņas gūšana. Tās rada sabiedrisko labumu, tādēļ arī regulējumam jābalstās uzticēšanās principā, samērīgumā un risku vadībā, nevis pieņēmumā, ka organizācijas primāri ir jākontrolē. 

Laiks pāriet no kontroles uz attīstību 

2026. gada grozījumi apliecina, ka konstruktīvs dialogs starp valsti un pilsonisko sabiedrību var dot rezultātu. Taču šie grozījumi nav finiša taisne. Ja vēlamies spēcīgu un noturīgu pilsonisko sabiedrību, ar atsevišķu tehnisku problēmu novēršanu nepietiks. Nepieciešams regulējums, kas palīdz organizācijām augt, veidot ilgtermiņa finanšu noturību, piesaistīt privāto kapitālu, attīstīt pašfinansēšanās modeļus un drosmīgi investēt sabiedrībai nozīmīgu risinājumu radīšanā. Sabiedriskā labuma organizācijām jābūt iespējai domāt ne tikai par nākamo projektu vai nākamo ziedojumu. Tām jāspēj plānot nākamos desmit un divdesmit gadus, jo tikai finansiāli noturīgas organizācijas var ilgtermiņā radīt efektīvu sabiedrisko labumu. 

Dalies: