LPA aicina Iekšlietu ministriju skaidrot lēmumu pieņemšanas kārtību 

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir vērsusies Iekšlietu ministrijā, aicinot skaidrot lēmuma pieņemšanas procesu un tiesisko pamatu, uz kura balstīti nesenie lēmumi saistībā ar publiski izskanējušajiem pārmetumiem atsevišķām sabiedriskajām organizācijām. 

Demokrātiskā valstī uzticēšanās veidojas ne tikai no pieņemto lēmumu satura, bet arī no to pieņemšanas procesa. Skaidras procedūras, argumentēti lēmumi un iespēja iesaistītajām pusēm tikt uzklausītām ir būtiski priekšnoteikumi sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai. Valsts institūcijām ir īpaša atbildība par to, kā tās komunicē ar sabiedrību. Publiski izteikti smagi pārmetumi, ja tie netiek pamatoti skaidrā un caurskatāmā procesā, var radīt ilgstošu kaitējumu organizāciju reputācijai un mazināt uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.  

Kristīne Zonberga, LPA direktore, pauž skaidru nostāju: "Sabiedriskās organizācijas bieži strādā ar sarežģītiem un sabiedrībā pretrunīgi vērtētiem jautājumiem. Tieši tādēļ ir īpaši svarīgi, lai valsts lēmumi būtu caurskatāmi, pamatoti un taisnīgi. Uzticēšanos neveido skaļi paziņojumi, bet godīgs process un atbildīga komunikācija." 

Lai novērstu komunikācijas pārpratumus, mazinātu sabiedrības polarizāciju un stiprinātu uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, LPA aicina Iekšlietu ministriju skaidrot šādus jautājumus: 

• Ņemot vērā, ka sadarbības memorands neparedz sadarbības pārtraukšanas procedūru, uz kāda tiesiskā vai procesuālā pamata pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību ar minētajām organizācijām? 

• Vai pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgajām organizācijām tika nodrošināta iespēja iepazīties ar konstatētajiem apstākļiem, sniegt paskaidrojumus un tikt uzklausītām, tādējādi ievērojot memorandā ietverto apņemšanos domstarpības risināt sarunu ceļā? 

• Vai pastāv valsts institūciju sagatavoti atzinumi, pieņemti gala lēmumi vai citi oficiāli izvērtējumi, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai? 

Šis princips ir nostiprināts arī Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandā, kurā puses ir vienojušās visus jautājumus un domstarpības, kas saistītas ar memoranda izpildi, risināt sarunu ceļā. Savukārt Eiropas Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/2836 uzsvērts, ka efektīva, savlaicīga un uz cieņpilnu dialogu balstīta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā ir būtisks demokrātiskas valsts un labas pārvaldības priekšnoteikums. 

Šāda pieeja stiprina savstarpējo uzticēšanos starp valsti un sabiedrību, veicina tiesisko paļāvību un nodrošina kvalitatīvāku un leģitīmāku lēmumu pieņemšanu. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai lēmumi, kas ietekmē sabiedrisko organizāciju dalību institucionālos sadarbības mehānismos, tiktu pieņemti skaidrā, caurskatāmā un iepriekš zināmā kārtībā. 

LPA nosūtījusi oficiālu vēstuli Iekšlietu ministrijai, vēstuli skatīt šeit.  

Dalies: