Memoranda padomes paplašinātā sēde ar Ministru prezidenta Andra Kulberga dalību: galvenās prioritātes ir vēlēšanu drošība un līdzsvarots finansējuma modelis

Ceturtdien, 9. jūlijā, Ministru kabinetā norisinājās Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) paplašinātā sēde ar Andra Kulberga, Memoranda padomē pārstāvēto ministriju   ministru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dalību.

Memoranda padomes  sēdi atklāja nodibinājuma "Fonds "PLECS"" valdes loceklis, Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis uzsverot, ka"ir saprotams, ka publiskā pārvalde pamatoti fokusējas uz fiziskās infrastruktūras radīšanu un uzturēšanu, savukārt biedrības un nodibinājumi visbiežāk veido pašu sabiedrību, kas šo infrastruktūru lieto. Investīcijas biedrību un nodibinājumu kapacitātē ir investīcijas sabiedrības un demokrātisko vērtību attīstībā".

Georgs Rubenis un Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga un  prezentēja biedrību un nodibinājumu (BN) sektora partneru piedāvājumu atbalstam Valdības deklarācijas īstenošanai, kurā uzsvērta BN sektora kompetences četros jautājumos:

1. Drošas un uzticamas vēlēšanas: biedrību un nodibinājumu loma uzticamas informācijas izplatīšanā, sabiedrības informēšanā, brīvprātīgo un vēlēšanu novērotāju iesaistē, kā arī cīņā pret dezinformāciju.
2. Noturībspēja un drošība: biedrību un nodibinājumu loma cilvēku infrastruktūras stiprināšanā — civilās aizsardzības mācību rīkošanā, brīvprātīgo koordinēšanā, sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kopienu mobilizācijā un sagatavotībā, apziņošanas mehānismu attīstībā sadarbībā ar NBS, kā arī uzticēšanās veicināšanā reģionos.
3. ES daudzgadu budžets (MFF) un Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP): biedrību un nodibinājumu gatava konsultatīvā kapacitāte, nozaru un kopienu vajadzību apkopošana un pārstāvniecības nodrošināšana NAP izstrādes un īstenošanas procesos, partnerības principa ievērošana un nostiprināšana
4. Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana: balstoties uz biedrību un nodibinājumu sektora līdzšinējo ieguldījumu un paveikto, turpināt kopīgu Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas izstrādes un īstenošanas procesu, vienlaikus stiprinot Memoranda padomes lomu kā institucionāli nozīmīgai organizētā pilsoniskā dialoga platformai.

Sabiedrisko organizāciju aicinājumi valdībai:

1. pārredzama komunikācija par vēlēšanām, diasporas informēšana un pieejami vēlēšanu iecirkņi;
2. ilgtermiņa paredzamība un BN iesaiste sabiedrības noturības un civilās aizsardzības stiprināšanā;
3. savlaicīgs NAP izstrādes process, valsts ilgtermiņa stratēģijai atbilstoša finanšu plānošana un partnerības principa ievērošana; pilsoniskā dialoga nodrošināšana  un pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas pieņemšana stiprinot Memoranda padomi un Latvijas lomu ES līmenī.

Budžeta plānošanas un finanšu jautājumi caurvija visu sēdi, kuras laikā Ministru prezidents Andris Kulbergs vairākkārt uzsvēra balansa nepieciešamību starp valsts tēriņiem, iedzīvotāju vajadzībām un pieejamajiem resursiem. "Šobrīd prioritāte ir droša vēlēšanu norise. Un tur būtiska loma ir arī nevalstiskajam sektoram – skaidrot vēlēšanu nozīmi, to procesu un izplatīt drošticamu informāciju, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu norisei.  Izskatām vairākus scenārijus, kā īstenot vēlēšanas sabiedrībai drošā un uzticamā veidā."

Drošas un uzticamas vēlēšanas ir viens no būtiskākajiem vadmotīviem gan valdības, gan biedrību un nodibinājumu sektora pārstāvju skatījumā. Kirils Solovjovs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Rīcībpolitikas darba grupas vadītājs, uzsvērane tikai diasporas nozīmi vēlēšanu procesos, bet arī nepieciešamību risināt ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem saistītos izaicinājumus, ko iespējams veicināt ar skaidru un kompetentu komunikāciju. Savukārt Inga Birzgale, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” prezidente, norādīja ka būtiski ir par vēlēšanu jautājumiem runāt savlaicīgi, veidojot dialogu starp dažādu paaudžu cilvēkiem, kā arī iedrošinot sabiedrību domāt plašāk un izmantot Latvijā jau pieejamos labās prakses piemērus, piemēram, no Liepājas valstspilsētas pašvaldības.

Runājot par sabiedrības noturību un drošības jautājumiem, diskusijas dalībnieki ir vienisprātis – savstarpēja sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem drošas valsts veidošanā. Agita Pleiko, biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja, pauda, ka nevalstiskais sektors ir nozīmīgs tilts starp valsts pārvaldi, institūcijām un iedzīvotājiem gan reģionos, gan pilsētās. Turpinot par NVO lomu sabiedrības iesaistē, Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudzveidīgi un civilās aizsardzības jautājumos jāņem vērā dažādas cilvēku vajadzības un iespējas, tostarp redzes spējas, funkcionālie ierobežojumi un citi aspekti. Viņš aicināja valsts pārstāvjus plašāk iesaistīt dažādas sabiedrības grupas civilās aizsardzības plānošanā un risinājumu veidošanā.

Arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (VARAM) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību un efektīvu risinājumu ieviešanu izvirzījis kā vienu no prioritātēm. VARAM aktīvi seko līdzi digitālās transformācijas procesiem, kā arī īstenoto risinājumu attīstībai un rezultātiem. Vienlaikus ministrs uzsvēra civilās aizsardzības nozīmi, aicinot BN iesaistīties sabiedrības izpratnes veicināšanā pašvaldībās, tostarp jautājumos par patvertņu pieejamību un drošības pasākumu nozīmi. Īpaši tiek novērtēts biedrību un nodibinājumu darbs reģionos, uzsverot nepieciešamību arī turpmāk stiprināt sadarbību starp valsts pārvaldi un BN sektoru. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka stabila ekonomiskā izaugsme ir priekšnoteikums plašākām iespējām sniegt atbalstu sabiedrībai.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis norādījaa, ka BN nepieciešams izvērtēt savu ekonomisko un sociālo pienesumu, kā arī aicināja stiprināt sadarbību ar Finanšu ministriju, lai kopīgi definētu nozīmīgākās prioritātes un attīstības virzienus.

Savukārt Nauris Puntulis, kultūras ministrs, apliecināja, ka esošās valdības laikā tiks pabeigta un apstiprināta Pilsoniskās sabiedrības un attīstības stratēģija.

Apkopojot pārrunāto, valsts pārvaldes institūcijas apliecina gatavību turpināt dialogu ar BN, kopīgi veicinot Latvijas ekonomisko un sabiedrisko attīstību. Vienlaikus BN tiek aicinātas aktīvi iesaistīties uzticamas informācijas aprites veicināšanā, kļūstot par uzticamu vēstnešu loku iedzīvotājiem gan pilsētās, gan reģionos.

G. Rubeņa un K. Zonbergas prezentācija pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/27116/download?attachment

Nākamā Memoranda padomes sēde plānota 2026. gada 22. jūlijā.

Sēdes ieraksts pieejams šeit. 
Foto: Gints Ivuškāns.

Informāciju sagatavoja biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” un Valsts kanceleja.

Sēdi organizē biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Dalies: