Deviņpadsmit gadi (19!) Eiropas Savienībā: Bulgārija 

Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā kopā ar Rumāniju. Kopš tā laika valsts ir turpinājusi pakāpenisku integrāciju Eiropas struktūrās: 2025. gadā tā kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti, bet 2026. gadā pievienojās eirozonai. 

Tādējādi ir pagājuši 19 gadi kopš Bulgārija ir viena no valstīm, kas ne tikai izmanto dažāda līmeņa Eiropas Savienības finanšu instrumentus, bet arī gūst plašu piekļuvi zināšanu un sadarbības kapitālam visā Eiropā. Kā uzsvēra vairāki semināra runātāji, pilsoniskā sabiedrība ir jāskata kā centrāls elements demokrātijas stiprināšanā. Tā dod Eiropas pilsoņiem lielāku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un veicina plašāku iesaisti diskusijās par savas valsts un sabiedrības attīstības virzienu.   

Tomēr vienlaikus Bulgārija piedzīvo dinamiskas politiskās pārmaiņas, no 2021. gada līdz 2026. gadam (ieskaitot) jau ir notikušas deviņas vēlēšanas, vairums no tām ārkārtas. Biežās vēlēšanas liecina par politiskās vides nestabilitāti. Sabiedrība arvien vairāk nogurst ne tikai no nepārtrauktajām politiskajām pārmaiņām, bet arī zaudē plašāku interesi sekot līdzi notikumu attīstībai. Šādā situācijā rodas būtisks jautājums – kāda ir aktīvas pilsoniskās sabiedrības loma valsts pārmaiņu procesos? 

Kiljans Lohans (Cillian Lohan), kurš ir arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas prezidents, uzsver Bulgārijas aktivitātes Briselē un pārstāvniecību Eiropas Savienības līmenī: "Noturīga demokrātija ir atkarīga no brīvas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības. Mēs atbalstām visus, kuri vēlas iesaistīties Eiropas Savienības stiprināšanā un padarīšanā par efektīvāku. Tas nozīmē strādāt kopā, sadarboties, aizstāvēt vienam otru un vienlaikus saglabāt telpu, kurā varam viens otru izaicināt. Mūsu Bulgārijas biedri ir aktīvi Briselē, taču viņi arī nepārprotami ir cieši saistīti ar vietējām organizācijām Bulgārijā. Mēs esam gatavi viņus atbalstīt un turpināt viņus pārstāvēt." 

Personīgajās sarunās tika uzsvērts, ka pilsoniskās sabiedrības aina Bulgārijā ir daudzslāņaina un neviendabīga. Daļa organizāciju konsekventi cenšas saglabāt neatkarību no politiskās ietekmes un fokusējas uz pilsonisko līdzdalību, demokrātijas stiprināšanu un sabiedrības interešu pārstāvību. Vienlaikus pastāv arī organizācijas, kuras sabiedriskajā diskursā tiek uztvertas kā ciešāk saistītas ar konkrētām politiskajām partijām vai kuras darbojas vidē, kur finansējuma struktūras un politiskā ietekme var radīt jautājumus par to neatkarības pakāpi.

Šādu sarežģītību plašākā kontekstā atspoguļo arī starptautiskie novērtējumi. Piemēram, organizācija "Freedom House" savos ziņojumos par Bulgāriju ir norādījusi uz izaicinājumiem attiecībā uz institucionālo caurskatāmību un politiskās ietekmes risku dažādās sabiedriskajās struktūrās. Līdzīgi arī pilsoniskās sabiedrības indeksi, piemēram, "CIVICUS", Bulgāriju raksturo kā vidi, kur pilsoniskā telpa ir salīdzinoši brīva, taču ar atsevišķiem ierobežojumiem un nevienmērīgu attīstību. 

Diskusiju dalībnieki bieži uzsvēra arī labklājības jautājumus, piemēram, dzīves dārdzību, mājokļu pieejamību un piekļuvi izglītībai. Viņi norādīja, ka tieši caur šiem ikdienas izaicinājumiem cilvēki uztver Eiropas Savienību ārpus tā dēvētā "Briseles burbuļa". Citiem vārdiem sakot, iedzīvotāji vēlas Eiropu piedzīvot nevis kā attālu politisku institūciju, bet gan kā praktisku un taustāmu daļu no savas ikdienas. Un, kā norādīja Sebastians Rodrigezs (Sebastián Rodríguez), kurš ir kampaņu stratēģis organizācijā "European Movement International", šāds skatījums un pieprasījums ir saprātīgs un samērīgs no politiskas sistēmas. 

Pilsoniskajā sabiedrībā būtiska daļa ir aktīva līdzdarbība, piemēram, protesti. Un nereti ielās iziet tieši jaunā paaudze.  

“Jauniešu vēlme līdzdarboties ir acīmredzama, taču izglītības sistēma tai netiek līdzi, proti, jaunieši samērā aktīvi iesaistās sava viedokļa paušanā, tomēr sistēma ir samērā konservatīva, tāpēc formālajā izglītības infrastruktūrā ienest jaunas, inovatīvas pieejas un idejas šobrīd vēl ir pietiekami izaicinoši. Šajā vidē tieši Bulgārijas Nacionālais jaunatnes forums tiek minēta kā galvenais enkurs, kas spēj nodrošināt jauniešu interešu pārstāvību," uzsver Katrīna Leitāne, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas locekle.  

Būtisks pētījums tika veltīts nesenajām Bulgārijas parlamenta vēlēšanām (2026), ar kuru dalījās organizācijas “Balkan Free Media Initiative” direktore Antuanete Nikolova (Antoinette Nikolova). Prezentācijas nosaukumu varētu tulkot kā “Cīņa pret TikTokkrātiju Balkānos – ceļvedis cīņai pret algoritmisku manipulāciju Eiropā”. Pētījumā tika analizēts, kā sociālie mediji ietekmēja vēlēšanu procesu un politisko cīņu par vēlētāju uzmanību un izvēli. Organizācija monitorēja sociālo mediju vidi, lai identificētu politisko spēku izmantotās stratēģijas un to ietekmi uz sabiedrisko domu. Secinājumi bija satraucoši — konstatētās prakses radīja nopietnus jautājumus par vēlēšanu procesa godprātību, caurskatāmību un labas pārvaldības principu ievērošanu. Pētījumā tika identificēti vairāki veidi, kā vēlēšanu vidi ietekmēja digitālie rīki: 

1. Tika radīti daudz neīsti jeb viltus profili,  

2. Tika pārsauktas esošas lapas, kurām ir daudz sekotāji, lasītāji, piemēram, lietotu auto detaļu tīklošanās grupa,  

3. Tika nozagti un pārveidoti tēmturi.  

Šo masveidīgo aktivitāšu apjomu apzinoties — un šeit nav runa tikai par dažiem atsevišķiem ierakstiem vai publikācijām, bet gan par simtiem izplatītu satura vienību — organizācija vērsās pie sociālo platformu “TikTok” un “Facebook” pārstāvjiem, lai informētu par situāciju un aicinātu slēgt ar manipulatīvu saturu saistītās lapas. 

Šī problēma ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā sociālo mediju lomu Bulgārijas sabiedrības informācijas telpā. Pētījuma rezultāti liecina, ka 65% pieaugušo izmanto “Facebook”, savukārt 70% cilvēku galveno informāciju ikdienā iegūst no sociālajiem medijiem. Nesenākie dati ir no NEPLP sabiedrības aptaujas pētījuma "Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumi" (2025), kur uzrādās līdzīga tendence: sociālos medijus biežāk izmanto respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem – 95% izmanto vismaz reizi nedēļā, bet gandrīz katru vai katru dienu 89% respondentu. Arī Latvija populākais sociālais tīkls ir platforma "Facebook", kā rāda dati. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē izplatītai dezinformācijai un algoritmiskai manipulācijai var būt būtiska ietekme uz sabiedrības uzskatiem un demokrātiskajiem procesiem. 

Arī šajā “vēlēšanu cīņā” nozīmīga loma bija pilsoniskajai sabiedrībai un individuāliem aktīvistiem — viņi tika aicināti identificēt un ziņot par aizdomīgām lapām, viltus profiliem un koordinētām manipulācijas kampaņām. 

Noslēgumā direktores izteiktais secinājums spilgti raksturo pašreizējos digitālās informācijas vides izaicinājumus: “Nekas vairs neveido jēgu. Viss ir patiess.” Ar šo viņa uzsvēra situāciju, kurā informācijas pārbagātības un manipulāciju dēļ sabiedrībai kļūst arvien grūtāk atšķirt faktus no maldinoša vai apzināti radīta satura.

Atskats uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) semināru "Connecting EU seminar: In defence of European values: The power of civil society" tapis pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda finansiālam atbalstam.

Dalies: