Jūrmalas nevalstiskās organizācijas: kopienu stiprināšana un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana prasa lielāku uzmanību 

Jūlijā Latvijas Pilsoniskā alianse reģionālajā vizītē tikās ar Jūrmalas nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu to darbu, aktuālākos izaicinājumus un pilsoniskās sabiedrības lomu pilsētas attīstībā. Sarunās iezīmējās būtiski jautājumi – kā stiprināt vietējās kopienas, kā nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un kā veidot ilgtspējīgu sadarbību starp pašvaldību un aktīvajiem iedzīvotājiem. 

Jūrmalas nevalstisko organizāciju sektors veidojas ap diviem nozīmīgiem virzieniem – aktīvām apkaimju kopienām, kas rūpējas par vietējo iedzīvotāju iesaisti un dzīves vides uzlabošanu, kā arī organizācijām, kas aizstāv pilsētas kultūrvēsturiskās un dabas vērtības. Lai gan šo organizāciju darbības jomas atšķiras, tās vieno kopīgs izaicinājums – nepieciešamība pēc lielāka sabiedrības atbalsta, resursiem un ilgtermiņa sadarbības, lai paveiktais darbs varētu turpināties. 

Kopienu stiprināšana prasa ilgtermiņa iesaisti un atbalstu 

Vietējās kopienas ir nozīmīgs pamats sabiedrības noturībai, tās palīdz iedzīvotājiem sadarboties, risināt kopīgas problēmas un veidot piederības sajūtu savai apkaimei. Tomēr kopienu attīstība nenotiek pati no sevis, tai nepieciešami aktīvi cilvēki, laiks, zināšanas un iespējas piesaistīt finansējumu. 

Lai veicinātu kopienu attīstību, aktīvo iedzīvotāju loka paplašināšanu, krīžu gatavību un kopienu noturību, Latvijas Pilsoniskās alianses administrētās programmas “Drošas kopienas” pirmajā uzņemšanā starp 60 kopienām no visas Latvijas tika izvēlētas arī divas Jūrmalas kopienas – Kaugurciema biedrība un Mellužu apkaimes biedrība “Karslbāde”. 

Tikšanās laikā ar biedrību “Jūrmalas Amatnīca” pārrunājām, kā vietējās iniciatīvas palīdz ne tikai saglabāt tradicionālās prasmes, bet arī stiprināt kopienas saikni. Biedrība rūpējas par tradicionālo amatu saglabāšanu un attīstību, nodrošinot zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm – aušanu, tīklu pīšanu, skalu grozu darināšanu un citas prasmes. 

Viens no piemēriem, kā kultūra un kopienas iesaiste var stiprināt vietējo identitāti, ir Kaugurciema stāstu taka, kas tapusi sadarbībā ar vietējo vēsturnieci Ingu Sarmu un balstīta vairāk nekā piecpadsmit iedzīvotāju atmiņu stāstos. Šādas iniciatīvas palīdz saglabāt vietējās kopienas vēsturisko atmiņu un vienlaikus veicina interesi par apkaimi arī plašākā mērogā. 

Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība bieži balstās uz sabiedrības iniciatīvu 

Jūrmalas vēsturiskā ainava un dabas vērtības ir viena no pilsētas lielākajām vērtībām, taču to saglabāšana prasa nepārtrauktu uzmanību un sabiedrības iesaisti. Sarunā ar Jūrmalas aizsardzības biedrību tika pārrunāta organizācijas vairāk nekā divdesmit gadu pieredze, aizstāvot pilsētas kultūrvēsturisko vidi un iedzīvotāju intereses. 

Biedrība norādīja, ka nereti sabiedriskajām organizācijām jāuzņemas “sargsuņa” loma – jāseko līdzi attīstības procesiem, jāiesaistās diskusijās un atsevišķos gadījumos pat jāizmanto juridiski instrumenti, lai nepieļautu neatbilstošu apbūvi vai dabas teritoriju degradāciju. 

Šī pieredze apliecina, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība ir būtisks līdzsvars lēmumu pieņemšanas procesos. Organizācijas ne tikai aizstāv konkrētas intereses, bet arī palīdz saglabāt vērtības, kas ir nozīmīgas visai sabiedrībai. 

Organizācijām arvien vairāk jāspēj parādīt savu radīto ietekmi 

Vizītes laikā Latvijas Pilsoniskā alianse tikās arī ar savu biedru organizāciju ZINIS un tās vadītāju Vitu Brakovsku. Sarunā tika uzsvērta nepieciešamība nevalstiskajām organizācijām skaidrāk parādīt savu sociālo ietekmi , to, kā organizāciju darbs maina cilvēku dzīves, stiprina kopienas un rada sabiedrībai nozīmīgu vērtību. 

Vita Brakovska dalījās arī pieredzē par dalību Latvijas Pilsoniskajā aliansē, uzsverot, ka ne visas organizācijas ikdienā var aktīvi iesaistīties interešu pārstāvības procesos, tomēr ir būtiski atbalstīt platformas, kas profesionāli pārstāv visa nevalstiskā sektora intereses valsts līmenī. 

Nepieciešams stiprināt dialogu starp pašvaldību un pilsonisko sabiedrību 

Būtiska sarunu tēma bija arī sadarbība starp Jūrmalas pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Jau divus gadus pilsētā darbojas Jūrmalas Sabiedriskā padome – platforma, kuras mērķis ir veicināt dialogu starp pašvaldību un pilsonisko sabiedrību. 

Šādas sadarbības formas ir nozīmīgas, jo tās ļauj savlaicīgi apzināt iedzīvotāju un organizāciju vajadzības, veidot kopīgus risinājumus un iesaistīt sabiedrību pilsētai nozīmīgu jautājumu apspriešanā. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt, lai šis dialogs būtu regulārs un jēgpilns arī ilgtermiņā. 

Pašvaldības ir vistuvākie partneri vietējām kopienām un sabiedriskajām organizācijām. Pieredze Latvijā un citviet Eiropā apliecina – vietās, kur ir spēcīga pilsoniskā sabiedrība, veidojas lielāka iedzīvotāju iesaiste, ciešāka sadarbība un plašākas iespējas attīstīt sabiedrībai nepieciešamas iniciatīvas. 

Latvijas Pilsoniskā alianse arī turpmāk organizēs reģionālās vizītes, lai labāk izprastu organizāciju vajadzības dažādos Latvijas reģionos, stiprinātu sadarbību un veicinātu pieredzes apmaiņu starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. 

Reģiona organizāciju vizītes tiek īstenotas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.  

Dalies: