Aktuālais interešu pārstāvniecībā 2026. gada jūlijā 

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) pārstāv pilsoniskās sabiedrības intereses un veicina demokrātijas attīstību Latvijā. Mūsu darbs ietver dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, ekspertu viedokļu sniegšanu, pētījumu un iniciatīvu īstenošanu, kas palīdz pilsoniskajai sabiedrībai būt redzamai, dzirdamai un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. 

Zemāk apkopoti šī gada jūlija svarīgākais: 

PILSONISKĀS TELPAS UN DIALOGA AIZSARDZĪBA 

• Pēc 9.jūlija Memoranda padomes sēdes Ministru prezidents Andris Kulbergs publiskajā telpā aizsāka plašu diskusiju par NVO finansēšanu, finanšu caurskatāmību un tā lietderību, kas publiskajā telpā paplašinājās līdz plašākai diskusijai par pilsoniskās sabiedrības lomas izvērtēšanu un ilgtspējīgu līdzdalības mehānismu nodrošināšanu. Tā rezultātā pieauga spriedze sabiedrībā, polarizācija, sabiedrības neuzticēšanās, savukārt daļa organizāciju ziņoja par būtiskiem reputācijas riskiem un naidīgu attieksmi. LPA jau ilgstoši ir iestājusies par caurskatāmu un jēgpilnu publiskā finansējuma izmantošanu. Arī šajā laikā LPA koncentrējās uz datos balstītu komunikāciju, tiešu dialogu un faktu skaidrošanu par NVO finansējumu un pilsoniskā dialoga nozīmi. 

• Lai skaidrotu LPA nostāju par pēdējā laika aktualitātēm sabiedrisko organizāciju sektorā, aktīvi iesaistījāmies publiskajās diskusijās, sniedzām intervijas medijiem, publicējām viedokļu rakstus, kā arī aicinājām organizācijas dalīties ar savu ieguldījumu sabiedrībā, izmantojot tēmturi #NVOdara. TV3 raidījumā "900 sekundes" LPA direktore Kristīne Zonberga uzsvēra, ka sabiedrisko organizāciju finansējuma izvērtēšana ir nepieciešama, taču tai jānotiek uz faktiem un dialogu balstītā procesā, izvairoties no vispārinājumiem par visu sektoru. Savukārt Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" LPA interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa akcentēja, ka publiskais finansējums jāizlieto atbildīgi, tomēr secinājumi par iespējamiem pārkāpumiem izdarāmi tikai pēc faktu izvērtēšanas un sarunas ar iesaistītajām organizācijām. Abās diskusijās tika uzsvērts, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un regulārs dialogs starp valsti un sabiedrisko sektoru ir būtiski priekšnoteikumi demokrātiskai un uz pierādījumiem balstītai lēmumu pieņemšanai. 

• 5. augustā LPA kopā ar citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem tikās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu, lai pārrunātu NVO finansēšanas sistēmu. Lai gan tikšanās bija nozīmīga iespēja pāriet no publiskas diskusijas uz sarunu pēc būtības, neizdevās pilnvērtīgi apspriest NVO sektora sagatavotos priekšlikumus publiskā finansējuma sistēmas pilnveidei. LPA arī turpmāk iestāsies par uz datiem, caurskatāmību un partnerību balstītu pieeju, stiprinot dialogu ar valsts pārvaldi. Plašāk šeit. 

PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANA 

• Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes paplašinātā sēdē, kurā piedalījās Ministru prezidents Andris Kulbergs, vairāki ministri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, biedrību un nodibinājumu sektors prezentēja priekšlikumus Valdības deklarācijas īstenošanai, uzsverot savu lomu drošu vēlēšanu nodrošināšanā, sabiedrības noturības stiprināšanā, Nacionālā attīstības plāna izstrādē un pilsoniskās sabiedrības attīstībā. Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība stiprināt valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību, veicināt sabiedrības informētību un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības jēgpilnu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Sēdes laikā būtiska uzmanība tika pievērsta arī valsts budžeta prioritātēm un pilsoniskā dialoga nozīmei demokrātiskas pārvaldības stiprināšanā. Plašāk šeit. 

• Memoranda padomes Satura darba grupa turpināja darbu pie pilsoniskā dialoga sistēmas pilnveides un jaunā Memoranda padomes modeļa.  Sanāksmē tika pārrunāta pilsoniskā dialoga regulējuma attīstība, Memoranda padomes sastāva un darbības pilnveides priekšlikumi, kā arī turpmākā darba organizācija. Darba grupa vienojās, ka pēc starptautiskā izvērtējuma par līdzīgiem pilsoniskā dialoga modeļiem Eiropā saņemšanas, augustā tiks sagatavota vienota Memoranda un padomes nolikuma grozījumu redakcija, kas tiks nodota apspriešanai Memorandu parakstījušajām organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.  

• Tikšanās laikā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu tika pārrunāta biedrību un nodibinājumu sektora attīstībai būtiski jautājumi. Sarunā tika apspriesta topošās padziļinātās sektora izpētes izmantošana normatīvā regulējuma pilnveidē, it īpaši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma, demokrātiskās informācijas telpas stiprināšana, tiesu sistēmas kapacitāte demokrātijas apdraudējumu atpazīšanā, mūsdienīgu sabiedrības līdzdalības formu tiesiskā aizsardzība un brīvprātīgā darba attīstība. Tāpat tika pārrunātas arī aktuālās norises saistībā ar sabiedrisko organizāciju finansējumu, pilsonisko dialogu un līdzdalības mehānismiem, uzsverot regulāra dialoga un uz pierādījumiem balstītu lēmumu nozīmi. Abas puses apliecināja gatavību turpināt sadarbību pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanā. 

• Tikšanās laikā ar kultūras ministru Nauri Puntuli tika pārrunāti pilsoniskās sabiedrības attīstībai šobrīd būtiski jautājumi un aktualitātes , kā arī  Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas izstrāde, ilgtspējīga finansējuma modeļa veidošana, Sabiedrības integrācijas fonda nākotne, kā arī regulāra pilsoniskā dialoga stiprināšana. Tāpat pārrunāta aktuālā situācija saistībā ar NVO finansējumu, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības mehānismiem un nepieciešamību nodrošināt uz dialogu un pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Abas puses apliecināja gatavību turpināt ciešu sadarbību pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. 

• Tikšanās ar finanšu ministru Māri Kučinski tika pārrunāta pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtiski finanšu un nodokļu politikas jautājumi. Tikšanās laikā tika apspriesta biedrību un nodibinājumu sektora izpēte, partnerības stiprināšana budžeta plānošanā, sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas pilnveide, kā arī iespējas ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām. Tāpat tika pārrunātas aktuālās norises NVO sektorā un nepieciešamība nodrošināt uz dialogu balstītu sadarbību finanšu politikas veidošanā. 

KVALITATĪVS TIESISKAIS REGULĒJUMS 

• LPA sniedza atzinumu “Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu 2026. - 2027. gadam”, aicinot mērķtiecīgāk stiprināt pilsonisko izglītību visos izglītības posmos. Atzinumā LPA rosināja pilnveidot pilsonisko kompetenču vērtēšanu, stiprināt pedagogu profesionālo pilnveidi demokrātijas un līdzdalības jautājumos, sistemātiski iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas izglītības satura pilnveidē, kā arī veicināt ārpus formālās izglītības iegūto pilsonisko kompetenču atzīšanu. LPA uzsvēra, ka pilsoniskā izglītība ir viens no demokrātiskas, noturīgas un saliedētas sabiedrības pamatiem. 

• LPA sniedza atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums". Reaģējot uz Ministru prezidenta A. Kulberga uzstādījumu pārtraukt atlīdzību izmaksāšanu Memoranda padomes locekļiem un deleģētajiem ekspertiem LPA uzsvēra, ka izmaiņām pilsoniskā dialoga sistēmā jābalstās izvērtējumā un konsultācijās ar pilsonisko sabiedrību. LPA norādīja, ka līdzdalības atbalsta mehānisma mērķis nav atlīdzināt dalību sēdēs, bet gan nodrošināt iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām no visas Latvijas pilnvērtīgi iesaistīties valsts pārvaldē. Vienlaikus LPA rosināja pilnveidot regulējumu, paredzot skaidru un caurskatāmu kārtību atsevišķu ar līdzdalību saistīto izdevumu kompensēšanai, lai saglabātu līdzvērtīgas iespējas iesaistīties pilsoniskajā dialogā visu reģionu organizācijām. 

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VIEDOKĻA PĀRSTĀVNIECĪBA 

• Sarunu festivāla LAMPA Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta diskusijā “Vai Eiropas lietas ir ārlietas? Ko patiesībā sagaidām no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē?” LPA direktore Kristīne Zonberga, uzsvēra pilsoniskās sabiedrības nozīmi prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā, kā arī nepieciešamību savlaicīgi iesaistīt nevalstiskās organizācijas prioritāšu veidošanā. Kopā ar citiem diskusijas dalībniekiem tika meklētas atbildes uz jautājumu, ko Latvija sagaida no prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē un kā šo iespēju pārvērst reālos ieguvumos Latvijai un Eiropas Savienībai. 

• LPA direktore Kristīne Zonberga piedalījās Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kur kopā ar citiem diskusijas dalībniekiem tika analizētas politisko partiju vēlēšanu programmas un to piedāvājums Latvijas attīstībai. Diskusijā Kristīne Zonberga uzsvēra, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzdevums ir sekot līdzi politiķu darbam un nodrošināt, lai lēmumu pieņemšanā tiktu pārstāvētas dažādas sabiedrības intereses. Tāpat viņa akcentēja, ka demokrātiskas pārvaldības priekšnoteikums ir sadarbība un spēja uzklausīt dažādus viedokļus. 

Publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. 

Dalies: