Pētījums: Pilsoniskais dialogs Eiropā  

14.09.2026

Latvijā valsts līmeņa dialogu starp valdību un NVO organizē Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk - Memoranda padome). Tā uzrauga 2014. gada 7. janvārī parakstītā memoranda īstenošanu un organizē regulāru valdības un NVO sadarbību. Memorands nosaka šīs sadarbības pamatprincipus. Līdz 2026. gada augustam tam bija pievienojušās 578 organizācijas. 

Pētījuma mērķis ir salīdzināt Latvijas Memoranda padomi ar citās Eiropas valstīs izveidotām valsts līmeņa konsultatīvajām institūcijām, kurās publiskās varas pārstāvji sadarbojas ar organizēto pilsonisko sabiedrību. Pētījums analizē, kā dažādās valstīs tiek organizēts pilsoniskais dialogs, un nosaka, kuri Latvijas modeļa elementi darbojas labi un kuri būtu pilnveidojami. 

Pētījumā aplūkoti trīs jautājumi. Vispirms analizēts, kā ES tiesībās un institūciju praksē nošķir pilsonisko dialogu no sociālā dialoga. Pēc tam pētīts, kā Eiropas valstīs veidotas valsts un pilsoniskās sabiedrības dialoga institūcijas, pievēršot uzmanību dalībnieku lokam, pārstāvju atlasei, darba organizācijai un priekšlikumu turpmākajai virzībai. Visbeidzot vērtēts, ar ko Latvijas Memoranda padomes modelis atšķiras no citu valstu modeļiem un kuri tā elementi būtu pilnveidojami. 

Pētījumā salīdzināti pilsoniskā dialoga modeļi 13 Eiropas valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā, Bulgārijā, Horvātijā, Somijā, Maltā, Īrijā, Francijā, Polijā, Slovēnijā un Čehijā. Visās valstīs darbojas padome vai cits pastāvīgs formāts valdības un pilsoniskās sabiedrības dialogam, taču atšķiras NVO pārstāvniecība, valdības iesaiste, sēžu regularitāte un iespējas izsekot priekšlikumu tālākajai virzībai. 

Uz citu valstu fona Latvijas Memoranda padome izceļas pozitīvi – tā atrodas valdības centrā, sanāk vismaz reizi mēnesī, tai ir profesionāls sekretariāts un darba grupas, savukārt sēdes, protokoli un videoieraksti ir publiski pieejami. Vienlaikus Latvijas modeļa vājās vietas ir tikai astoņas NVO pārstāvju vietas, zemā organizāciju līdzdalība pārstāvju vēlēšanās un vienota publiska pārskata trūkums par padomes lēmumu izpildi.  

Pētījums iesaka Memoranda padomi saglabāt, bet stiprināt tās pārstāvniecību, saikni ar plašāku NVO loku un lēmumu izsekojamību. 

Pētījums tapis pēc biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pasūtījuma, tai pildot saskaņā ar līdzdarbības līgumu deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt daļu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta funkciju.

Ar pētījumu iespējams iepazīties šeit.

Saistītas ziņas