Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) pārstāv pilsoniskās sabiedrības intereses un veicina demokrātijas attīstību Latvijā. Mūsu darbs ietver dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, ekspertu viedokļu sniegšanu, pētījumu un iniciatīvu īstenošanu, kas palīdz pilsoniskajai sabiedrībai būt redzamai, dzirdamai un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Zemāk apkopots šī gada augusta svarīgākais:
CAURSPĪDĪGS PILSONISKAIS DIALOGS
- 5. augustā LPA kopā ar citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem tikās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu, lai pārrunātu NVO finansēšanas sistēmu. Lai gan tikšanās bija nozīmīga iespēja pāriet no emocionāliem vēstījumiem sociālajos medijos uz sarunu pēc būtības, neizdevās pilnvērtīgi apspriest NVO sektora sagatavotos priekšlikumus publiskā finansējuma sistēmas pilnveidei. LPA arī turpmāk iestāsies par kvalitatīvos datos, caurskatāmībā un cieņpilnā partnerībā balstītu pieeju publiskā finansējuma pilnveidei, stiprinot dialogu ar valsts pārvaldi Plašāk šeit.
- Atsaucoties Ministru prezidenta uzdotajam uzdevumam ministrijām, LPA kopā ar citām NVO izstrādāja priekšlikumus vienotām valsts budžeta finansējuma vadlīnijām, lai publiskā finansējuma piešķiršana visā valsts pārvaldē būtu caurskatāma, prognozējama un balstīta vienotos principos. Priekšlikumi aptver visu finansējuma ciklu – no NVO iesaistes prioritāšu noteikšanā līdz samērīgām atskaitēm un rezultātu un sociālās ietekmes izvērtēšanai. Priekšlikumi pārrunāti arī Memoranda padomes Finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupā, tostarp diskutējot par administratīvā sloga mazināšanu biedrībām un nodibinājumiem. Tuvāko nedēļu laikā LPA priekšlikumus apspriedīs ar Finanšu un Kultūras ministrijām.
PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANA
- Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē pārrunāti Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) audita rezultāti un turpmākā NVO finansējuma sistēmas pilnveide. Audits apliecināja SIF nozīmi kā centralizētai un finansējuma saņēmējiem ērtai institūcijai, vienlaikus identificējot nepieciešamību skaidrāk nodalīt fonda funkcijas un pilnveidot tā darbības regulējumu. Plašāk šeit.
- Memoranda padomes Satura plānošanas darba grupā pārrunāti pētījuma rezultāti par pilsoniskā dialoga praksi 13 valstīs un turpmākā Memoranda padomes attīstību. Pētījums apliecina, ka Latvijas Memoranda padome starptautiskā salīdzinājumā ir funkcionējošs un salīdzinoši atklāts pilsoniskā dialoga formāts, taču nepieciešams stiprināt tās lēmumu izsekojamību, atgriezenisko saiti un NVO iesaisti. Darba grupa atbalstīja publiska padomes lēmumu reģistra izveidi un vienojās veidot mazo darba grupu Memoranda 3.0 izstrādei, lai pilnveidotu esošo dialoga modeli un panāktu, ka padomes lēmumiem ir skaidrāka tālākā virzība un praktiska ietekme. Drīzumā tiks organizētas fokusgrupas, kurās uzklausīs iespējamos risinājumus un pārdomas par Memoranda padomes darbu. Pieteikšanās rakstot uz lina.austra@gmail.com.
CIVILĀS AIZSARDZĪBAS STIPRINĀŠANA
- Pēc 22. un 23. augusta vētras LPA vērsās pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Latvijas Sabiedriskā medija, aicinot stiprināt sabiedriskā radio lomu krīzes komunikācijā, lai brīdī, kad nedarbojas elektrība, internets un citi saziņas kanāli, iedzīvotāji nepaliktu bez informācijas. Vētras laikā traucējumi skāra vairāk nekā 280 000 mājsaimniecību, bet LPA biedrorganizāciju pieredze liecināja, ka radio ēterā pietrūka regulāras un konkrētām teritorijām aktuālas informācijas. LPA aicina izvērtēt īpašu krīzes apraides režīmu, kurā vismaz reizi pusstundā tiktu sniegta aktuālā informācija par situāciju reģionos, dienestu darbu, drošības norādījumiem un palīdzības saņemšanas iespējām. LSM, atsaucoties LPA aicinājumam, ir gatavi pārrunāt iespējamos uzlabojumus radio lomas nostiprināšanā krīzes situācijās.
- LPA Civilās aizsardzības darba grupa atsāka jauno darba sezonu un pēc vētras sasauca arī ārkārtas sanāksmi. Uzmanības centrā bija NVO un brīvprātīgo praktiskā loma krīzēs gan gatavojoties tām, gan reaģējot un palīdzot kopienām atjaunošanās posmā. Tika pārrunāta pieredze no civilās aizsardzības mācībām, apzināta NVO un brīvprātīgo iesaiste vētras seku novēršanā un vajadzības, kur organizācijas var sniegt papildu atbalstu.
PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VIEDOKĻA PĀRSTĀVNIECĪBA
- LPA interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa TV3 raidījumā “900 sekundēs” uzsvēra, ka NVO finansējuma sistēmai jābūt caurspīdīgākai - finansējums ir jāvērtē un jāpārskata, taču tam jānotiek datos balstītā un pārdomātā procesā, iesaistot pašas organizācijas. LPA aicina visā valsts pārvaldē ieviest vienotus finansējuma piešķiršanas principus, skaidrus kritērijus un sasniedzamus mērķus, lai publisko līdzekļu izmantošana būtu saprotama, godīga un izsekojama.
- LPA interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa intervijā “Delfi” uzsvēra, ka NVO finansējums ir investīcija sabiedrībā un demokrātijā. Publiskajam finansējumam jābūt izsekojamam, tā piešķiršanai – pamatotai, bet rezultātiem – izmērāmiem. Vienlaikus finansējums NVO stiprina sabiedrības līdzdalību, vietējās kopienas, sociālo drošību un demokrātijas kvalitāti.
- Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” LPA padomes priekšsēdētājas vietniece Sabīne Sīle diskutēja par NVO finansēšanas sistēmas pārskatīšanu. NVO finansējuma revīzijai jānoved pie skaidrākas, caurskatāmākas un vienotas sistēmas, nevis vienkārši finansējuma samazināšanas. LPA ieskatā nepieciešams saprast, kādiem mērķiem valsts finansē NVO, kā tiek vērtēti sasniegtie rezultāti un sabiedrībai radītais ieguvums, lai turpmāk lēmumi par finansējumu būtu datos un skaidros kritērijos balstīti.
KVALITATĪVS TIESISKAIS REGULĒJUMS
- LPA sniedza priekšlikumus Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnēm 2026.–2032. gadam. LPA aicina Rīgā stiprināt jēgpilnu sabiedrības līdzdalību, iesaistot NVO un iedzīvotājus jau lēmumu izstrādes sākumā. Priekšlikumi paredz arī pilnveidot līdzdalības mehānismus, stiprināt NVO ilgtermiņa darbības spējas un kopienu noturību, kā arī nodrošināt atgriezenisko saiti par sabiedrības priekšlikumiem.
- LPA Brīvprātīgā darba grupa sniedza atzinumu par iespējām veikt brīvprātīgo darbu pie komersantiem. LPA uzsver, ka brīvprātīgais nav bezmaksas darbaspēks un brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot komercdarbības atbalstam. Tā vietā LPA aicina pilnveidot mācību prakšu regulējumu, radot studentiem un absolventiem plašākas prakses iespējas un komersantiem – piemērotākus nosacījumus prakšu nodrošināšanai.
- LPA sniedza atzinumu par izmaiņām attīstības plānošanas un politikas rezultātu izvērtēšanas kārtībā. LPA aicina politikas rezultātus nevērtēt tikai pēc skaitļiem – jāņem vērā arī faktiskā ietekme, ārējie apstākļi un sabiedrības grupu pieredze. LPA rosina agrīni iesaistīt NVO un mērķgrupas politikas plānošanā, nepieļaut automātisku finansējuma samazināšanu nesasniegtu rādītāju dēļ un nodrošināt, ka informācija par politikas rezultātiem un to izvērtējumu ir sabiedrībai pieejama un saprotama.
- Memoranda padomes Finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupa sniedza priekšlikumu par minimālo sociālo iemaksu piemērošanu NVO sektorā. Darba grupa aicina biedrībās un nodibinājumos nodarbinātajiem sociālās iemaksas aprēķināt no faktiskās algas, tā mazinot nesamērīgu slogu organizācijām. Tas ir īpaši būtiski mazajām un reģionālajām NVO, kur darbs bieži ir nepilna laika un projektu finansējums neļauj segt iepriekš neparedzamas papildu Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas.
STARPTAUTISKĀS AKTIVITĀTES INTEREŠU PĀRSTĀVNIECĪBĀ
- Augustā LPA tikās ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju pilsoniskās sabiedrības jomā Latvijā. Tikšanās laikā LPA aktualizēja vairāku pēdējā laika notikumu kopējo ietekmi uz NVO darbības vidi, jēgpilnu sabiedrības līdzdalību un dialogu ar valsts pārvaldi. Tika pārrunāta SIF un NVO finansējuma nākotne, tiesiskās noteiktības jautājumi, institucionālā dialoga izaicinājumi un publiskā retorika par NVO, uzsverot nepieciešamību saglabāt atvērtu un cieņpilnu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.
Publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.