Iedzīvotāju līdzdalībai nepieciešama uzticēšanās un atbalsts pašvaldībā

Latvijas Pilsoniskā alianse reģionu organizāciju vizītē Jelgavas pusē satikās ar četrām pilsoniskās sabiedrības organizācijām - Jelgavas bērnu atbalsta fondu, Vircavas pagasta biedrību “Wirtzaw”, biedrību “Jelgavas attīstībai” un Zemgales NVO centru.

Tikšanās atklāja gan iedvesmojošus piemērus, kā sabiedriskā labuma iniciatīvas virzās, kad vietējo iedzīvotāju vajadzības sastopas ar pašvaldības atbalstu un tajā paša laikā atklāja problemātiku - kā veicināt līdzdalību vietās, kur cilvēki ilgstoši nav jutušies droši brīvi paust savu viedokli?

Pilsoniskā iniciatīva sastopas ar pašvaldības atbalstu

Jelgavas bērnu atbalsta fonda pieredze rāda, cik daudz iespējams paveikt, ja līdzās ir cilvēki, kuri tic kopīgam sabiedriskā labuma mērķim un ir gatavi iesaistīties. Fonda darbs ir vērsts uz bērnu ar īpašām vajadzībām un viņu ģimeņu atbalstu. Kopīgajā darbā iesaistās un palīdz brīvprātīgie, un par iespēju pievienoties komandai interesējas speciālisti, kuri vēlas sniegt savu ieguldījumu organizācijā.

Nozīmīgs solis fonda attīstībā bijis dalība NVO inkubatorā, kas palīdzējis saņemties lielākiem mērķiem un uzdrīkstēties spert nākamos attīstības soļus. Šobrīd fonda darbību un izaugsmi ļauj turpināt CFLA administrēta projekta finansējuma atbalsts. Nozīmīgs priekšnoteikums fonda izaugsmei ir bijis arī Jelgavas pašvaldības sniegtais atbalsts – bezatlīdzības lietošanā piešķirtas telpas pakalpojumu centra iekārtošanai un pirmo gadu no pašvaldības puses segti komunālie maksājumi. Šis ir būtisks solis organizācijas attīstībā, jo ļauj paplašināt sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti, nodrošināt ērtāku un pieejamāku vidi bērniem, vienlaikus apkalpot lielāku skaitu ģimeņu un uzlabot speciālistu darba apstākļus un pakalpojumu efektivitāti. Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas kontekstā telpu atbalsts fondam dod iespēju veidot tādu vidi, kurā veidot spēcīgu atbalsta kopienu - arvien vairāk cilvēku šeit atrod iespēju iesaistīties brīvprātīgi, lai palīdzētu.

Jaunieši paši veido sava pagasta dzīvi

Vircavas pagasta jaunieši 2024. gadā izveidoja Vircavas pagasta biedrību “Wirtzaw” – ar mērķi veicināt vietējo kultūras dzīvi un radīt vairāk iespēju sanākt kopā, darboties un iesaistīties pagasta dzīvē un ar projektu konkursu palīdzību piesaista finansējumu prasmju attīstīšanai un aktivitāšu realizēšanai.

Biedrības nosaukums radies no vācu valodas, saistīts ar Vircavas pagasta vēsturi. Savulaik vietu sauca par Kroņvircavu, kas bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona lauku rezidence un muiža ar pili. Pastāv nostāsti, ka vieta bijusi saistīta ar garšvielu tirdzniecību, ar kuģiem uz šejieni vesti garšaugi un garšvielas, ar kurām Vircavā tirgojās un mainījās. Jaunieši šo nosaukumu pacēluši jaunā līmenī.

2025. gadā biedrība “Wirtzaw” veiksmīgi noslēgusi dalību NVO inkubatora 1. ciklā un kā paši atzīst, tas bijis vērtīgs ceļš, kurā guvuši profesionālu atbalstu, stiprinājuši savas zināšanas, ieguvuši jaunus kontaktus un sadarbības partnerus, kā arī nostiprinājuši savu lomu vietējā sabiedrībā.

Vircavas biedrības jaunieši savu vidi veido pašu spēkiem. Aktīvi iesaistījušies Vircavas pagasta svētkos – gan aktivitāšu organizēšanā, gan svētku sagatavošanās darbos, tostarp, pašu spēkiem uzsākot upes tīrīšanu no aizauguma, kopienas tīkla aktivizēšana, vietējo zemnieku un viņu resursu sistēmiska iesaiste kopējam labumam, biedrības aktīvā kodola darbs pagasta iedzīvotāju padomē, lokālu kultūras pasākumu organizēšana un rūpes par apkārtējo vidi un dabas vērtībām ir apliecinājums tam, ka vietēja mēroga pilsoniskās aktivitātes var veiksmīgi veidoties ap apkaimes teritoriju un vietējās kopienas pašorganizēšanos.

Pēdējos gados jaunas apkaimju kopienu veidojas visā Latvijā – gan pilsētu, gan lauku teritorijās. No 2026.-2029.gadam jaunas un pieredzējušas apkaimju kopienas mentoru atbalstu un finansiālu atbalstu kopienu iniciatīvām var iegūt programmā “Drošas kopienas”. Tas ir valsts noteikts sabiedrības saliedēšanas pasākums ar mērķi stiprināt vietējo kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties, veidojot izpratni par kopējo labumu, veicinot atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un sabiedrības noturības prasmju attīstību. Šāds atbalsta mehānisms līdzās NVO inkubatoram tiešā veidā veicina pilsonisko aktīvismu apkaimju kopienās visos valsts regionos.

Uzticēšanās, kas Jelgavas pilsētā jāizveido no jauna

Kopīgajā sarunā ar biedrībām “Jelgavas attīstībai” un “Zemgales NVO centrs” uzmanība tika pievērsta izaicinājumiem, kuru risināšana aizņem ilgu laiku un nepieciešama konsekventa pašvaldības rīcībpolitika, kurā lēmumi un noteikumu piemērošana tiek īstenota vienādi, sistemātiski un bez nepamatotām atkāpēm dažādās situācijās.

Biedrības “Jelgavas attīstībai” darbības centrā ir sabiedrības un pašvaldības sadarbības veicināšana ilgtspējīgai un atbildīgai pilsētvides attīstībai. Biedrība seko līdzi teritorijas plānošanas procesiem, informē jelgavniekus par attīstības iecerēm un veicina sabiedrības iesaisti pilsētas nākotnes veidošanā. Skaļākā cīņa, kuras dēļ organizācija sākotnēji tika dibināta, bija iestāšanās pret būvmateriālu veikala "Depo" būvniecību Lielupes krastā Jelgavā – cīņa pret lokālplānojumu kopumā aizņēma 10 gadus. Biedrība izmantoja tiesiskus instrumentus, vēršoties pašvaldībā un vēlāk tiesā, lai panāktu būvatļaujas atcelšanu. Šis process atbalsojās arī Jelgavas sabiedrībā un noritēja ilgstošas debates par to, kur ir novelkama robeža starp privātām investīcijām un plašākas sabiedrības interesēm uz kvalitatīvu pilsētvidi.

Biedrība aizvien daudz uzmanības velta Jelgavas pilsētas apkaimju lokālplānojumiem, izstrādā priekšlikumus pašvaldībai – gan kā uzlabot dzīves kvalitāti, gan apkaimju mobilitāti, kas būtu ērta un droša dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp gājējiem un velobraucējiem un vietējo skolu audzēkņiem. Organizācijas darba būtiskākais izaicinājums Jelgavas pilsētā ir vietējās sabiedrības izpratnes veicināšana par pašvaldības lēmumiem, īpaši par pilsētas teritorijas plānošanu.

Zemgales NVO centrs kopš 1998. gada reģionā stiprina pilsonisko sabiedrību un sabiedrības līdzdalību, veidojot sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, kopienām, aktīvajiem iedzīvotājiem, jauniešiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Pēdējā gada laikā Zemgales NVO centrs lielu darbu ieguldījis iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā  - Jelgavas apkaimju kopienu veidošanā un daudzskaitlīgu apkaimju biedrību dibināšanas procesā. Pēc ilgajiem gadiem, kuros līdzdalība pašvaldībā tikusi realizēta vien formālā līmenī, līdz ar varas maiņu pašvaldībā, vērojama iedzīvotāju aktivitāte un vēlme pēc īstas līdzdalības un jaunas pieredzes apkaimju kopienu līmenī.

Kā rāda Jelgavas piemērs, viens no būtiskākajiem iedzīvotāju līdzdalības šķēršļiem var būt tieši vēsturiskā pieredze. Ja cilvēki ilgstoši dzīvojuši apstākļos, kuros atšķirīgs viedoklis nav ticis uzklausīts, pieņemts un viedokļi nav tikuši pausti atklāti, piesardzība gana ilgi var saglabāties arī jaunos apstākļos, kad formāli šķēršļi iedzīvotāju iesaistei vairs nepastāv. Jelgavas gadījumā ar publisku apspriešanu vai iespēju iesniegt priekšlikumus vien nepietiek. Ir svarīgi, lai cilvēki pakāpeniski sajustos droši paust savu viedokli un ieraudzītu arvien vairāk piemēru, kur viņu teiktais pašvaldības gaiteņos tiek uztverts nopietni.

Uzticēšanos veido ikdienas pieredze, pašvaldības gatavība uzklausīt kritiku, skaidrot iedzīvotājiem pieņemtos lēmumus, iesaistīt iedzīvotājus un parādīt, kā viņu priekšlikumi tiek ņemti vērā pēc būtības. Ja cilvēki neredz saikni starp savu iesaisti un pieņemtajiem lēmumiem, līdzdalība var palikt tikai formāla un nesasniegt savu patieso mērķi.

Lai vietējās iniciatīvas kļūst par pārmaiņu pamatu

Četru organizāciju pieredzes stāsti rāda divas savstarpēji saistītas pilsoniskās sabiedrības attīstības puses. Vienā pusē ir cilvēki, kuri uzņemas iniciatīvu, iesaista citus un soli pa solim veido pārmaiņas paši savām rokām. Otrā - nepieciešamība pēc tādas pārvaldības, kas atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas, nodrošina saprotamu informāciju un ļauj iedzīvotājiem justies uzklausītiem un sadzirdētiem.

Jelgavas pusē uzklausītie stāsti apliecina, ka pilsoniskā aktivitāte sākas ar cilvēkiem, kuri pašu rokām gatavi ko mainīt. Lai šī vēlme pārtaptu noturīgās pārmaiņās, ir vajadzīga uzticēšanās - gan pašu cilvēku starpā, gan attiecībās ar pašvaldību.

Reģiona organizāciju vizītes tiek īstenotas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

Dalies: