Latvijas kultūra ir izaugusi no pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) solidarizējas ar kultūras nozares pārstāvjiem, kuri 10. novembrī dosies gājienā “Kultūra (iz)dzīvo”. Latvijas vēsturi un sabiedrības attīstību dažādos laikos ir veidojuši cilvēki, kuri nav palikuši malā, bet ir bijuši gatavi rīkoties. Tie ir aktīvisti, kultūras darbinieki, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un ikviens, kurš iestājas par vērtībām, uzņemas atbildību un ar savu darbu un iniciatīvu veicina labākas Latvijas veidošanu. 

“Kā izskatītos Latvija bez pilsoniskās sabiedrības? Nekādi,” raksta Georgs Rubenis, “Fonds PLECS” valdes loceklis portālā “Satori”. Šis jautājums sasaucas ar rītdienas kultūras nozares gājienu. Latvijas kultūra nav veidojusies valsts iestādēs -  tās pamatos ir biedrības, kopienas un cilvēki, kas uzdrošinājās īstenot drosmīgas idejas. Arī pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki 1873. gadā izauga no pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas. 

Visapkārt notiekošais troksnis saistībā ar finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kā arī diskusijas par ieguvumiem no organizāciju darbības, ir iedvesmojis LPA kolēģi un mūziķi Annu Paulu Gruzdiņu šī gada vasarā radīt dziesmu “Organizācija bez ekonomiska pienesuma”:

Rītdienas gājiens “Kultūra (iz)dzīvo” ir aicinājums pievērst uzmanību kultūras nozares nepietiekamajam finansējumam un darbinieku atalgojumam. Kultūra dod valodu, kopību un piederību, bet tās pastāvēšanu veido konkrētu cilvēku darbs - mākslinieku, mūziķu, muzeju, bibliotēku un citu kultūras jomas speciālistu. LPA atbalsta nozares aicinājumu sākt sarunu par ilgtermiņa risinājumiem kultūras darbinieku atalgojumam. Gājiens sāksies plkst. 14.30 pie Latvijas Nacionālās operas un baleta un noslēgsies pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.

“Latvijas kultūra un pilsoniskā sabiedrība ir nesaraujami saistītas. Mēs lepojamies ar Dziesmu svētkiem, savām tradīcijām un cilvēku spēju vienoties kopīgam mērķim, taču reizēm aizmirstam, ka tas viss ir izaudzis no pašu cilvēku iniciatīvas un vēlmes darīt. Tāpēc ir pretrunīgi vienlaikus cildināt mūsu kultūras mantojumu un apšaubīt pilsoniskās sabiedrības pienesumu. Ne kultūras, ne pilsoniskās sabiedrības vērtību nevar izmērīt tikai ekonomiskos rādītājos. Tās veido mūsu piederības sajūtu, sabiedrības noturību un demokrātijas pamatus. Mēs solidarizējamies ar kultūras nozari, jo tās iestāšanās par sava darba novērtējumu ir arī iestāšanās par sabiedrību, kurā cilvēku iniciatīvai, kopīgai rīcībai un ieguldījumam sabiedrības labā ir patiesa vērtība. Tāpēc gan kultūrai, gan pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīgs ne tikai novērtējums vārdos, bet arī reāls, ilgtermiņa atbalsts.  Jo stipra Latvija neveidojas pati no sevis — to veido cilvēki, kuriem rūp,” uzsver Elīna Grīnhofa, LPA direktore.

Dziesmas spēks rodas no balsīm, kas skan kopā. Arī pilsoniskās sabiedrības spēks ir cilvēku spējā apvienoties, sadarboties un iestāties par kopīgām interesēm. Taču, lai šī līdzdalība būtu iespējama, nepieciešama atbalstoša un paredzama vide. Tāpēc LPA, solidarizējoties ar kultūras nozares prasībām pēc ilgtspējīga finansējuma, vienlaikus aicina valdību ar tādu pašu atbildību izturēties pret lēmumiem, kas ietekmē pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu un tām pieejamo atbalstu. 

LPA aicina valdību pirms Sabiedrības integrācijas fonda programmu pārdales skaidri parādīt, kāds būs tās reālais ieguvums. Pieejamās aplēses liecina, ka Kultūras ministrijas izdevumi programmu administrēšanai varētu pieaugt par aptuveni 61%, turklāt aprēķinā nav iekļautas visas informācijas tehnoloģiju izmaksas. Tāpēc lēmumam par pārmaiņām jābalstās pilnā izmaksu izvērtējumā, datos un rūpīgā saņemto iebildumu izskatīšanā.

Vienlaikus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai vajadzīgs arī ilgtermiņa atbalsts. Jau 10. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāts programmas “Pilsoniskās sabiedrības fonds” darbības koncepts. Līdz 2031. gadam fonds Latvijā stiprinās demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Pirmie projektu konkursi plānoti līdz šā gada beigām. 

Dalies: