“Atlīdzība par dalību sēdēs nav maksa par “pasēdēšanu”.” Memoranda padome kritizē premjera teikto 

Atlīdzība par dalību Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēdēs nav maksa par "pasēdēšanu", un to norisē tiek ieguldīts daudz darba, pauda Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.

Viņš norāda, ka patlaban publiskajā telpā redzami vairāki izteikumi un lēmumi, kas Rubeņa ieskatā norāda uz virkni komunikācijas pārpratumu starp valdības pārstāvjiem un aktīvajiem iedzīvotājiem.

"Saruna karst, un - kas ir būtiskāk - tā nemanot pārvirzās no jautājuma "vai mehānisms ir labi uzbūvēts?" uz jautājumu "vai jūs vispār drīkstat būt pie galda?"," komentēja Rubenis, uzsverot, ka tie ir divi ļoti dažādi jautājumi. "Uz pirmo var atbildēt ar datiem, un tas ir pilnīgi vietā. Otrais grauj to, kas mums pieder kopīgi - mūsu Latviju," sacīja Rubenis.

Viņš skaidro, ka pilsoniskā sabiedrība ir cilvēki, kuri apvienojas, lai kaut ko atrisinātu, negaidot ne valsts rīkojumu, ne peļņu. Pēc Rubeņa teiktā, demokrātijā šādas organizācijas dara trīs lietas. Proti, tās sniedz pakalpojumus un atbalstu tur, kur valsts roka nesniedzas, kā arī tās atnes uz lēmumu galdu to cilvēku pieredzi, kuru balss citādi līdz turienei nenonāktu. Tāpat tās ir daļa no varas līdzsvara - biedrības un nodibinājumi bieži arī uzrauga, jautā un prasa atskaiti par valdības solīto, īstenoto un neīstenoto.

"Tieši tāpēc arī Eiropas Savienības (ES) pilsoniskās sabiedrības stratēģija to formulē vienkārši, ka pilsoniskā sabiedrība - aktīvie iedzīvotāji - ir demokrātijas priekšnoteikums, un tai ir tiesības saņemt gan valsts, gan privātu finansējumu," uzsver Rubenis.

Viņš skaidro - lai to visu paveiktu, ir jābūt klāt pie lēmumu galda. Memoranda padomes sēdes notiek darba laikā tāpēc, ka tajās jāpiedalās arī ministriem un ierēdņiem un viņiem šis laiks tiek apmaksāts kā ikdienas alga.

"Biedrību un nodibinājumu pusē tādas aizmugures nav - nav simtu darbinieku, kas sagatavo pozīcijas, izlasa dokumentu kalnus un kārto lietvedību. To dara paši organizāciju pārstāvji, bieži vakaros pēc sava algotā darba, un pēc tam brauc uz Rīgu," klāsta Rubenis.

Padomes vadītāja vietnieks uzsver, ka tieši tādēļ atlīdzība nav maksa par "pasēdēšanu". Viņš atsaucas uz memoranda īstenošanas padomes nolikumu, kas ir izdots kā MK noteikumi, un tajā teikts, ka atlīdzība ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos sēdē, un tajā ir ieskaitītas arī darba devēja sociālās iemaksas.

Rubenis uzsver, ka šo kārtību nav izdomājušas biedrības un nodibinājumi - to ar saviem noteikumiem ir noteicis pats MK, balstoties Saeimas pieņemtajā Atlīdzības likumā. Memoranda padomi vada Valsts kancelejas direktors, kura vieta šobrīd gan ir vakanta. Sēdes tiek raidītas tiešraidē MK mājaslapā, protokoli ir publiski.

Savukārt organizācijas, kurām šis darbs jau ir segts no cita avota, atlīdzību nesaņem.

"Un Eiropas kontekstā mūsu pieticīgais risinājums tiek vērtēts kā labā prakse," apgalvo Rubenis.

Tāpat viņš pauž, ka atlīdzība ir arī izlīdzinošs mehānisms.

"Organizācijas, aiz kurām stāv turīgas nozares, savus pārstāvjus var apmaksāt pašas - ar algu. Bez šī mehānisma pie galda paliktu tie, kam ir kapitāls, un pazustu tieši to cilvēku balss, kuru dēļ šī saruna vispār notiek," stāsta Rubenis.

Viņš arī aicina būt uzmanīgiem ar apzīmējuma "valsts organizācijas" lietošanu.

"Pēc šīs loģikas valsts uzņēmums būtu ikviens, kas uzvarējis valsts iepirkumā vai saņēmis ES fondu naudu un arī partijas vajadzētu saukt par "valsts partijām"," uzskata Rubenis.

Pēc viņa sacītā, finansējuma attiecības nav tas pats, kas atkarība, un tieši tāpēc pastāv līgumi, atskaites, revīzijas un interešu konflikta normas.

"Pieļauju, ka partiju kolēģi to lieliski apzinās un arī pieredz ikdienā paši," saka Rubenis.

Viņa ieskatā, ja finansējuma attiecības nestrādā, tās ir jālabo. Rubenis arī sola to atbalstīt. "Bet vesela sektora marginalizēšana neatbild ne uz vienu būtisku jautājumu, tas tikai noņem no galda sarunu biedrus," uzskata Rubenis.

Kopumā viņš atzīst, ka nozīme ir arī tam, kas notiek līdztekus.

"Ministrijas ir apturējušas finansējumu; kāda lauzusi sadarbības memorandu, pirms Finanšu ministrijas revīzija ir pabeigta un pirms pašas organizācijas ir uzklausītas - tās to uzzināja tikai no medijiem," apgalvo Rubenis.

Tāpat Saeimas komisija ir pieteikusi atsevišķi vērtēt trīs konkrētus zinātniskus pētījumus, kas, Rubeņa ieskatā, izvēlēti pēc to tēmas.

"Katram no šiem gadījumiem var būt sava atsevišķa loģika. Taču kopā tie raida signālu, ka līdzdalība un jautājumu uzdošana valdības pārstāvjiem kļūst riskanta. Šī cena nav mērāma eiro, bet tā ir daudzkārt lielāka par 61 eiro," klāsta padomes vadītāja vietnieks.

Rubenis uzsver, ka sektoram nav ko slēpt, un skaidri, salīdzināmi dati par valsts finansējumu biedrībām un nodibinājumiem ir to pašu interesēs. Viņaprāt, būtu jāveic ne tikai pilsoniskā dialoga, bet arī sociālā dialoga valsts finansējuma izvērtējums. Taču noteikti nepieciešams, lai izvērtējums top atklāti, metodiku izdiskutējot, balstoties labajā praksē, un jautājot ne tikai "cik iztērēts", bet arī "ko par to ieguvām" un "cik tas izmaksātu, ja valsts to darītu pati", uzsver Memoranda padomes vadītāja vietnieks.

Rubenis uzskata, ka Memoranda padome ir tieši tā vieta, kur šāda veida sarunām ir vieta.

"Tā nav biedrību un nodibinājumu izdomājums, bet valsts instruments jau kopš 2005. gada, ko izmantojušas visdažādāko partiju valdības. Šodien memorandu parakstījušas jau 578 organizācijas. Noteikumi paredz, ka ne retāk kā reizi gadā padomes sēdē piedalās Ministru prezidents," klāsta Rubenis, aicinot premjeru neaprobežoties ar vienu reizi gadā.

Rubenis mudina premjeru arī apciemot organizācijas uz vietas, lai redzētu, kā tās strādā.

"Latvija ir par mazu, lai iedzīvotājus šķirotu "īstajos" un "neīstajos", valdībai "ērtajos" vai "neērtajos". Brīvprātīgs un apmaksāts darbs pilsoniskajā sabiedrībā nav pretstati, bieži tas ir viens un tas pats cilvēks dažādās nedēļas dienās," klāsta Rubenis, piebilstot, ka šobrīd, kad mūsu drošība sākas ar to, vai cilvēki jūtas piederīgi savai valstij, tas ir svarīgāk nekā jebkad.

Dalies: