Aktuālais interešu pārstāvniecībā 2026. gada oktobrī 

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) pārstāv pilsoniskās sabiedrības intereses un veicina demokrātijas attīstību Latvijā. Tās darbs ietver dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, ekspertu viedokļu sniegšanu, pētījumu un iniciatīvu īstenošanu, kas palīdz pilsoniskajai sabiedrībai būt redzamai, dzirdamai un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. 

Zemāk apkopots šī gada oktobra svarīgākais: 

PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANA 

• Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes izbraukuma sēdē Jelgavā tika diskutēts par iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanu pašvaldībās, birokrātiskā sloga mazināšanu un nepieciešamību nodrošināt jēgpilnu atgriezenisko saiti par sabiedrības sniegtajiem priekšlikumiem. Sēdē īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt iedzīvotāju un NVO reālu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, kā arī stiprināt iedzīvotāju padomju darbību. Notika arī tikšanās ar Jelgavas NVO pārstāvjiem, pārrunājot reģionālo organizāciju iesaisti valsts pārvaldē, kopienu noturību un sadarbību ar pašvaldībām. Šī bija noslēdzošā Memoranda padomes sēde esošajā sasaukumā. 

• LPA Reģionālo jautājumu darba grupā tika pārrunāta vietējo kopienu loma sabiedrības drošības un noturības stiprināšanā. Darba grupa pievērsās iedzīvotāju un NVO iesaistei civilajā aizsardzībā, sadarbībai ar pašvaldībām un kopienu kapacitātes stiprināšanai, uzsverot nepieciešamību veidot sistemātisku sadarbību starp valsts pārvaldi, pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību. 

KVALITATĪVS TIESISKAIS REGULĒJUMS 

• LPA turpināja aktīvi iesaistīties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) turpmākās darbības jautājumu risināšanā, sniedzot atkārtotu atzinumu par Kultūras ministrijas virzītajiem priekšlikumiem. LPA kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām iebilda pret iecerēto SIF funkciju pārdali, norādot uz nepietiekamu izmaiņu pamatojumu un riskiem NVO finansēšanas sistēmai. Īstenojām plašu komunikācijas kampaņu un aktualizējām šo problēmu medijos, sadarbojāmies ar kultūras un mediju organizācijām. 

• Sniedzām atzinumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021. - 2028. gada perioda vadības noteikumiem, pievēršot uzmanību finansējuma administrēšanas nosacījumiem, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistes iespējām un nepieciešamībai nodrošināt skaidru un samērīgu regulējumu finansējuma saņēmējiem. 

• Sniedzām atzinumu par valsts pētījumu programmu “Sabiedrības noturība: saliedētības un informatīvās telpas mijiedarbība” 2026.–2028. gadam, akcentējot pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu nozīmi sabiedrības noturības veidošanā. Uzsvērām nepieciešamību pētniecībā pievērst uzmanību sabiedrības savstarpējai uzticēšanās, pilsoniskajai līdzdalībai un NVO lomai demokrātiskas un saliedētas sabiedrības stiprināšanā. 

• Sniedzām atkārtotu atzinumu par ES fondu 4.3.4.2. pasākuma “Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās” īstenošanas noteikumiem, pievēršot uzmanību atbalsta pasākumu pieejamībai, mērķgrupu vajadzībām un nevalstisko organizāciju iesaistes iespējām pasākumu īstenošanā. 

• Sniedzām atkārtotu atzinumu par Sabiedriskā labuma komisijas darbību un tās turpmāko nepieciešamību, iebilstot pret sasteigtu komisijas likvidēšanu. Uzsvērām, ka komisijas darbības pārskatīšana jāvērtē kopsakarā ar plašāku sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas reformu, saglabājot NVO sektora ekspertīzi un pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā. Komentāri vērā netika ņemti un šī komisija ir likvidēta. 

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VIEDOKĻA PĀRSTĀVNIECĪBA 

• Iesaistījāmies Nacionālā attīstības plāna 2028.–2034. gadam un ilgtermiņa attīstības redzējuma “Latvija 2050” izstrādes procesā, uzsverot nepieciešamību pilsoniskās sabiedrības attīstību, demokrātiju un iedzīvotāju līdzdalību nostiprināt kā valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes. Aktualizējām pilsoniskās izglītības, sabiedrības saliedētības un kopienu attīstības jautājumus, kā arī nepieciešamību nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti jau attīstības prioritāšu noteikšanas posmā. 

• Vērsāmies pie Ministru prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga, iesniedzot priekšlikumus topošās valdības deklarācijai un aicinot demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības noturības stiprināšanu noteikt par vienu no valdības prioritātēm. Priekšlikumos aktualizējām sešus būtiskus virzienus: sabiedrības noturību un gatavību krīzēm, brīvas un drošas pilsoniskās telpas aizsardzību, pilsoniskā dialoga nostiprināšanu, vienotas pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas īstenošanu, ilgtspējīga NVO finansējuma nodrošināšanu un modernas, atvērtas un ētiskas publiskās pārvaldes veidošanu. Tāpat aicinājām Ministru prezidenta birojā paredzēt pārstāvi, kurš būtu atbildīgs par pastāvīgas saiknes uzturēšanu ar pilsonisko sabiedrību, kā arī paudām gatavību tikties ar Ministru prezidenta amata kandidātu, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus. 

STARPTAUTISKĀS AKTIVITĀTES INTEREŠU PĀRSTĀVNIECĪBĀ 

• Organizējām sarunu ar nozaru ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem par NVO iesaisti Eiropas Savienības politikas un Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā. Sarunā tika pārrunāti līdzdalības šķēršļi un iespējas nodrošināt savlaicīgāku informācijas apriti un plašāku organizāciju iesaisti. Tika noteikti divi turpmākā darba virzieni - NVO informēšana un kapacitātes stiprināšana efektīvākai iesaistei ES jautājumos, kā arī diskusijas turpināšana ar Ārlietu ministriju par ESVIS pieejamības paplašināšanu sabiedriskajām organizācijām, izvērtējot nepieciešamos tehniskos un tiesiskos risinājumus. 

• Aicinājām Latvijas nevalstiskās organizācijas pievienoties atklātajai vēstulei pret plānoto finansējuma samazinājumu Eiropas Savienības programmai AgoraEU, kuras finansējums varētu sarukt par aptuveni 30 % - no Eiropas Komisijas piedāvātajiem 8,6 miljardiem līdz 6 miljardiem eiro. Uzsvērām, ka šāds samazinājums var būtiski ierobežot NVO iespējas saņemt atbalstu demokrātijas, cilvēktiesību, pilsoniskās līdzdalības, kultūras un neatkarīgo mediju stiprināšanai, tādēļ aicināja organizācijas paust vienotu nostāju par pietiekama un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu pilsoniskajai sabiedrībai nākamajā ES daudzgadu budžetā. 

• Piedalījāmies starptautiskā konferencē Romā par pilsoniskās telpas aizsardzību. Konferencē guvām izpratni un zināšanas par apdraudējumiem pilsoniskajai sabiedrībai citās Eiropas valstīs un labās prakses piemēriem, kā palīdzēt organizācijām un aktīvistiem, kas saskarās ar dažāda veida apdraudējumiem. Arī LPA piedāvā iespēju saņemt juridisku un komunikācijas atbalstu aktīvistiem un organizācijām, kas saskaras ar dažāda veida apdraudējumiem, kā arī regulāri monitorē pilsonisko telpu un tās attīstību Latvijā.  

Publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. 

Dalies: