Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas sirds. Pilsoniskās sabiedrības fonda atklāšana Latvijā 

10. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pilsonisko organizāciju pārstāvji, aktīvi iedzīvotāji, cilvēktiesību aizstāvji un eksperti pulcējās uz jaunā Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu “Pilsoniskās sabiedrības fonds” (PSF) darbības koncepta atklāšanu.  

Pilsoniskās sabiedrības fondā (PSF) pieejamais 9,8 miljonu eiro atbalsts palīdzēs demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomās strādājošajām organizācijām stiprināt savu finansiālo noturību, ciešāk sadarboties ar citām organizācijām un publisko pārvaldi, kā arī efektīvāk ietekmēt sabiedrībai nozīmīgus lēmumus. Iecerēts, ka šo organizāciju darbs mudinās iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un palīdzēs viņiem kritiskāk izvērtēt informāciju. Iedzīvotāji arī labāk zinās, kā aizstāvēt savas un citu cilvēku tiesības un kur meklēt atbalstu, ja tās ir apdraudētas. 

PSF atklāšana notika līdztekus vairākām  pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgām norisēm Latvijā: kultūras nozares darbinieki gājienā pievērsa uzmanību gadiem nerisinātām nozares problēmām, savukārt pilsoniskās sabiedrības organizācijas gatavojās Ministru kabineta sēdei jautājumā par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nākotni. Uz šī fona PSF atklāšana un vērtību diskusija par to, kā iedzīvotāji var ietekmēt lēmumus un kā organizācijas var palīdzēt viņu balsīm izskanēt, ieguva īpašu aktualitāti. 

Pilsoniskās sabiedrības fonda darbību Latvijā simboliski atklāja Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Martins Sērbī (Martin Sørby). Viņš pateicās Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām par iedzīvotāju un kopienu iesaisti, gatavību uzdot sarežģītus jautājumus un cilvēktiesību aizstāvību.  

“Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas sirds. Spēcīgai demokrātijai ir nepieciešama spēcīga un noturīga pilsoniskā sabiedrība. Par to mēs Norvēģijā esam pārliecināti, un šo principu mēs aizstāvam. Norvēģija lepojas, ka kopā ar Islandi un Lihtenšteinu var atbalstīt šo darbu,” uzsvēra vēstnieks. 

PSF pārvaldība Latvijā atklātā konkursā uzticēta Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Latvijas Lauku forumam. Abu organizāciju kopīgajā uzrunā Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Elīna Grīnhofa uzsvēra, ka partnerības spēks ir atšķirīgā pieredze un spēja sasniegt dažādas sabiedrības grupas.  

“Mēs zinām, ka pilsoniskā sabiedrība dzīvo gan mazā ciemā, gan lielā pilsētā,” viņa sacīja, kā līdzdalības piemērus minot gan iedzīvotāju centienus saglabāt lauku skolas, gan organizāciju darbu, kas vairāku gadu garumā palīdz panākt izmaiņas likumos. Latvijas Lauku foruma programmu vadītāja Rasa Lazdiņa piebilda, ka Pilsoniskās sabiedrības fonda kā kopīgā ceļa galamērķis ir skaidrs, bet tā sasniegšana un rezultāti būs atkarīga no pašu organizāciju iecerēm, drosmes, zināšanām un ieguldītā darba.  

"Šī brīža mainīgajā pasaulē mēs varam tikai cerēt, ka ārējie laikapstākļi šajā ceļā mums būs labvēlīgi, bet Latvijas Lauku foruma komandas un vadītājas Anitas Seļickas vārdā varu apliecināt – mēs esam šim ceļam gatavi." 

Man pieder tēvu zeme ar visiem līdumiem 

Atklāšanas pasākumu vadīja Eva Johansone, meistarīgi savijot gan dažādu pētījumu datus un statistiku par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma tēmām Latvijas sabiedrībā, gan savu personīgo pieredzi pilsoniskās sabiedrības jomā. Standarta Eirobarometra 2023. gada pavasara aptaujā tikai 42 % Latvijas respondentu piekrita apgalvojumam, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme. Kā vairot cilvēku pārliecību, ka viņu iesaiste var kaut ko mainīt? Diskusijas “Vērtības, kas vieno. Rīcība, kas stiprina” pirmajā daļā dalībnieki runāja par to, kas cilvēkus pamudina iesaistīties un kā kopīga rīcība var ietekmēt lēmumus. Viņi uzsvēra, ka pilsoniskie aktīvisti palīdz iedzīvotājiem izprast sarežģītus valsts procesus un lēmumu pieņēmējiem sadzirdēt, kā viņu lēmumi skar cilvēkus ikdienā. 

“Mums pašiem jābūt gan lēmējiem, gan darītājiem,” sacīja biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un apkaimes aktīvists Jānis Āboliņš, atsaucoties uz Latvijas Tautas frontes pirmajā kongresā izskanējušo tautasdziesmu “Man pieder tēvu zeme ar visiem līdumiem”. Viņa teikto ar piemēriem no savas pieredzes papildināja Latvijas Lauku foruma padomes priekšsēdētāja un biedrības “Krāslavas rajona partnerība” administratīvā vadītāja Zane Ločmele. 

Biedrības “Tēvi” valdes loceklis un mentors Lauris Bokišs uzsvēra prasmi ieklausīties un sadzirdēt otru gan personiskās attiecībās, gan valsts līmenī. Savukārt biedrības “SKUDRAS” valdes locekle Lelde Bērziņa aicināja uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām raudzīties kā uz nopietniem partneriem. 

Valsts: nācijas mājas vai uzņēmums? 

Diskusijas otrajā daļā dalībnieki pievērsās cilvēktiesībām, brīvībai un atbildībai. “Brīvība ir galvenā cilvēka pamattiesība. Un brīvība nozīmē arī atbildību,” atgādināja Augstākās tiesas senatore un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova. Viņa cilvēku gatavību iesaistīties sabiedrības dzīvē un iestāties par līdzcilvēkiem saistīja ar to, vai viņi savā valstī jūtas pieņemti un piederīgi. 

“Valsts ir nācijas mājas, kur ikvienam ir jājūtas pieņemtam un kur ikviens bauda cilvēktiesības, vai arī valsts ir pelnošs uzņēmums?” vaicāja Osipova. Piederības sajūtu viņa raksturoja ar ikdienišķu piemēru – cilvēks pandēmijas laikā aiznes kaimiņam ēdienu, jo jūtas atbildīgs par līdzcilvēkiem un piederīgs savai kopienai. 

“Ar cilvēktiesībām ir kā ar svaigu gaisu – tev šķiet, ka tas ir absolūti pašsaprotami līdz brīdim, kad tas sāk beigties,” sacīja cilvēktiesību aktīvists, kustības “Dzīvesbiedri” un Latvijas Dažādības hartas pārstāvis Kaspars Zālītis. Viņš uzsvēra, ka cilvēktiesību aizstāvībā var iesaistīties ikviens, arī publiski runājot par savu pieredzi. 

Gatavību paust savu nostāju vides aizstāvības kontekstā izcēla Latvijas Dabas fonda interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle. Viņa runāja par to, cik grūti ir uzturēt sabiedrības interesi par vides tiesību jautājumiem, ar kuriem cilvēki ikdienā tieši nesaskaras, un rosināja pārdomāt priekšstatu par pacietību un atturēšanos no protesta kā latviskām īpašībām. “Arī mums reizēm ir kaut kas jāsaka, ir par kaut ko jāiestājas un tas nebūt nav mazāk latviski,” sacīja Merle. 

Ar PSF iespējām – ceļā uz demokrātisku, noturīgu un zaļu Eiropu 

Pasākuma turpinājumā Inese Puriņa un Rasa Lazdiņa iepazīstināja ar Pilsoniskās sabiedrības fonda darbības konceptu un plānotajiem projektu konkursiem, taču plašāka informācija par konkrēto konkursu noteikumiem būs pieejama arī informatīvajos semināros. Tāpat arī plašāka informācija jau tagad lasāma PSF mājaslapā: psf.lv.  

Pilsoniskās sabiedrības fondu caur Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu finanšu mehānismu finansē Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Fondu īsteno 15 Eiropas valstīs, tās pārvaldību uzticot pilsoniskās sabiedrības organizācijām. 

Pasākuma ieraksts pieejams Pilsoniskās sabiedrības fonda Facebook lapā 

Dalies: