Publicēts pētījums: lēmumu pieņemšanā trūkst balsu dažādība – nepieciešams stiprināt pilsonisko dialogu 

Latvijas Pilsoniskās alianses veiktais pētījums par sabiedrības līdzdalību  lēmumu pieņemšanā nacionālā līmenī atklāj būtisku nevienlīdzību interešu pārstāvniecībā ministriju un Saeimas darbā. Rezultāti rāda, ka lēmumu pieņemšanas procesos izteikti dominē ekonomisko interešu pārstāvošās organizācijas, kamēr dažāda sabiedrības grupu  pārstāvniecība joprojām ir maz pārstāvētas. 

Latvijas Pilsoniskā alianse kopš 2020. gada regulāri analizē faktisko sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa politikas veidošanā, apkopojot datus par organizāciju dalību institucionalizētajos sabiedrības līdzdalības mehānismos (darba grupās, padomēs, komisijās, Saeimas komisijās).  Lai gan apņemšanās nodrošināt aktīvu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos ir atzīta virknē politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, praksē līdzdalības mehānismi joprojām netiek īstenoti pilnā apmērā, it īpaši dažādu interešu līdzsvarošanā.

Apkopojot datus par organizāciju dalību ministriju, un to padotībā, kā arī citu iestāžu, darba grupās, padomēs komisijās, kā arī Saeimas komisiju sēdēs laika posmā no 2023. gada līdz 2025. gadam, secināts, ka kopumā līdzdalībā iesaistījušās vai tikušas iesaistītas 931 organizācija. No tām 70% piedalījušās Saeimas komisiju darbā, savukārt 61% – valsts pārvaldes iestāžu līdzdalības mehānismos.  

Lielāko daļu no kopējā līdzdalības aktivitāšu skaita nodrošina četras ministrijas: Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. Šīs četras ministrijas kopā veido vairāk nekā pusi (aptuveni 52 %) no visām datos iekļautajām tikšanās reizēm. 

Saeimas komisiju izpēte liecina, ka pēdējo trīs gadu posmā organizāciju iesaiste bijusi lielāka, nekā iepriekšējos mērījumu periodos. Ja 2019. gadā organizāciju pārstāvji piedalījās tikai 42% komisiju sēžu, tad kopš tā laika šis rādītājs ir konsekventi audzis, sasniedzot vēsturiski augstāko punktu 2024. gadā, kad NVO bija klātesošas 72 % sēžu.  Absolūta nevalstiskā sektora līdzdalība identificējama divās apakškomisijās: Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā un Sabiedrības veselības apakškomisijā. Arī to pamatkomisijās (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Sociālo un darba lietu komisija) aktivitāte ir virs 93 %, kas liecina par ļoti ciešu sadarbību ar nozaru profesionālajām organizācijām. 

Pētījums iezīmē vairākas  tendences – gan ģeogrāfiskajā pārstāvniecībā, gan organizāciju pieredzē un darbības jomās. 

Pētījumā secināts, ka trīs organizācijas veido līdzdalības sistēmas mugurkaulu, darbojoties gandrīz visās nozaru ministrijās. Tās ir Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šo organizāciju plašais pārklājums norāda uz to universālo ekspertīzi un spēju ietekmēt lēmumus visos pārvaldes līmeņos. Tomēr lēmumu pieņēmējiem būtu mērķtiecīgi jādomā, kā procesā nodrošināt viedokļu dažādību.  Dati rāda, ka līdzdalībā aktīvākās organizācijas ir profesionālās organizācijas un sociālās labklājības organizācijas, kas korelē ar attiecīgo ministriju un Saeimas komisiju (piemēram, Sociālo un darba lietu komisijas) augsto aktivitāti. 

Līdzdalības procesos visaktīvāk iesaistās galvaspilsētā reģistrētās organizācijas - aptuveni 70 % juridiskā adrese ir Rīgā, savukārt Latgales reģiona pārstāvniecība ir ļoti zema.  

Pētījums arī rāda, ka būtiska loma līdzdalībā ir organizācijām ar ilgu darbības pieredzi – gandrīz ceturtā daļa iesaistīto organizāciju dibinātas vēl pirms 1995. gada. Vienlaikus nozīmīgu daļu veido arī jaunas organizācijas, kas izveidotas pēc 2020. gada.  

Kopumā pētījums izgaismo sistēmisku izaicinājumu – lēmumu pieņemšanā joprojām netiek mērķtiecīgi veicināta un nodrošināta viedokļu dažādība, un tas norāda uz nepieciešamību ieviest pilsonisko dialogu, lai nodrošinātu plašāku, līdzsvarotāku un reģionāli vienlīdzīgāku sabiedrības interešu pārstāvniecību.  

Ar pētījumu iespējams iepazīties šeit.

Dalies: