Aktuālais interešu pārstāvniecībā 2026. gada septembrī 

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) pārstāv pilsoniskās sabiedrības intereses un veicina demokrātijas attīstību Latvijā. Mūsu darbs ietver dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, ekspertu viedokļu sniegšanu, pētījumu un iniciatīvu īstenošanu, kas palīdz pilsoniskajai sabiedrībai būt redzamai, dzirdamai un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. 

Zemāk apkopots šī gada septembra svarīgākais: 

PILSONISKĀ DIALOGA STIPRINĀŠANA 

• Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome) septembrī, sekojot SIF darbības izvērtēšanas un turpmākās attīstības procesam, aicināja Kultūras ministriju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par SIF turpmāko attīstību skaidri pamatot piedāvātā risinājuma ieguvumus, riskus, administratīvo un finansiālo ietekmi un tā sasaisti ar audita un darba grupas secinājumiem, kā arī nodrošināt tā pienācīgu apspriešanu ar līdzšinējā procesā iesaistītajām pusēm. 

• Memoranda padomes septembra sēdē pārrunāja 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, ES fondu prioritātes 2028.–2034. gadam un biedrību un nodibinājumu sektora izpētes sākotnējos rezultātus. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu – ES fondu periodā Latvijai plānoti aptuveni 9,3 miljardi eiro, kamēr pieteiktās vajadzības sasniedz 27,1 miljardu euro. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc skaidriem prioritāšu noteikšanas kritērijiem, datos balstītiem lēmumiem, atklātības un savlaicīgas pilsoniskā dialoga nodrošināsanas. Vērtējot ieguldījumus, aicināts ņemt vērā ne tikai ekonomisko atdevi, bet arī to pienesumu sabiedrības noturībai, demokrātijai, reģionu attīstībai un iedzīvotāju līdzdalībai. Plašāk šeit. 

• Memoranda padomes Finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupas sēdē, tika apspriesti priekšlikumi biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pilnveidošanai, tostarp administratīvā sloga mazināšanai, pārskatu iesniegšanas termiņiem un vadības ziņojumu saturam. Darba grupa pārrunāja arī priekšlikumus nākamās valdības deklarācijai, īpaši akcentējot pilsoniskā dialoga stiprināšanu, ilgtspējīgu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai, sabiedrības noturību un pilsoniskās telpas aizsardzību. Sēdes laikā notika arī darba grupas vadības maiņa. Sakām sirsnīgu paldies Agitai Pleiko par līdzšinējo darbu, vadot darba grupu! Turpmāk darba grupu vadīs Alise Vītola no biedrības "Lab Futura". 
  Darba grupa arī turpina sekot līdzi minimālo sociālo iemaksu jautājumam – darba grupa iesniedza priekšlikumu pielāgot sociālās iemaksas faktiskajam nostrādatājam laikam biedrībās un nodibinājumos nodarbinātajiem. Šis jautājums tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur darba grupas pārstāvji turpināja iestāties par atbalstu šim jautājumam. 

• Memoranda padomes Satura plānošanas darba grupa 9. septembra sēdē apsprieda Memoranda padomes turpmāko darbu, tostarp izbraukuma sēdes, foruma un vēlēšanu procesa organizēšanu, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda attīstības jautājumus. Tika nolemts virzīt tālāk priekšlikumus Memoranda padomes nolikuma pilnveidei, turpināt 4. novembra foruma un 28. oktobra izbraukuma sēdes sagatavošanu, izsludināt Memoranda padomes vēlēšanas un saskaņot Memoranda padomes nostāju par Sabiedrības integrācijas fonda attīstības procesu. 

• LPA Reģionālo jautājumu darba grupas sēdē kopā ar reģionu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apspriesti “Latvija 2050” un NAP 2028. - 2034. gadam sākotnējie ietvari, identificējot būtiskākās prioritātes un iespējamos pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus. Darba grupa vērtēja arī Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes 2028. - 2034. gadam un to iespējamo ietekmi uz Latvijas reģionu attīstību, konkurētspēju un investīciju piesaisti, rezultātā iesniedzot atzinumu par pamatnostādnēm.  

• LPA publicēja Memoranda padomes uzdevumā veiktu pētījumu “Pilsoniskais dialogs Eiropā. Latvijas MK–NVO Memoranda padomes salīdzinošais izvērtējums un pilnveides iespējas”, kurā Memoranda padomes darbība vērtēta Eiropas pilsoniskā dialoga kontekstā. Pētījums sniedz priekšlikumus Memoranda padomes un valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības dialoga turpmākai pilnveidei. Otrā pētījuma daļa būs fokusgrupas ar Memorandu parakstījušām organizācijām, lai turpinātu pilnveidot Memoranda padomes darbu. Fokusgrupu secinājumi un rekomendācijas tiks publicētas drīzumā. 

KVALITATĪVS TIESISKAIS REGULĒJUMS 

• LPA sniedza atzinumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) turpmāko darbību un uzrunāja arī citas sabiedriskās organizācijas, aicinot iesaistīties jautājuma virzībā. LPA iestājās pret SIF administrēto programmu nodošanu nozaru ministrijām, aicinot reformu balstīt neatkarīgā audita un starpinstitūciju darba grupas secinājumos un saglabāt vienotu, profesionālu finansējuma administrēšanu. Plašāk šeit. 

• LPA sniedza atzinumu par grozījumiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas regulējumā, atbalstot administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus aicinot saglabāt jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas. LPA rosināja skaidrāk noteikt, kad pēc publiskās apspriešanas veiktās izmaiņas uzskatāmas tikai par precizējumiem, paredzēt iespēju nepieciešamības gadījumā pagarināt 10 darbdienu iepazīstināšanas termiņu un nepieļaut grozījumu apstiprināšanu, kamēr nav izvērtētas pamatotas šaubas par vienkāršotās kārtības piemērošanu. 

• LPA sniedza atzinumu, aicinot šobrīd nevirzīt Sabiedriskā labuma komisijas darbības izbeigšanu un šo jautājumu vērtēt kopā ar plašāku sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas reformu. LPA uzsvēra biedrību un nodibinājumu pārstāvju ekspertīzes nozīmi Komisijas darbā un aicināja jautājumu par tās turpmāko darbību vērtēt kopsakarā ar plašāku SLO sistēmas reformu, nevis virzīt kā atsevišķu un sasteigtu risinājumu. 

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VIEDOKĻA PĀRSTĀVNIECĪBA 

• LPA interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa piedalījās LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, diskutējot par Sabiedrības integrācijas fonda nākotni un nepieciešamajām pārmaiņām tā darbībā. Diskusijā tika vērtēta iecere mainīt SIF funkcijas un finansējuma administrēšanas modeli, tostarp riski, ko pilsoniskajai sabiedrībai varētu radīt finansējuma administrēšanas sadrumstalošana un ciešāka sasaistīšana ar politisko izpildvaru. LPA uzsvēra, ka SIF darbība ir pilnveidojama, taču reformām jāstiprina finansējuma administrēšanas profesionalitāte, caurskatāmība un neatkarība, nevis jāvājina esošā sistēma. 

• LPA iesaistījās “Latvija 2050” un Nacionālā attīstības plāna 2028. - 2034. gadam sākotnējā ietvara izvērtēšanā, uzsverot nepieciešamību pilsonisko sabiedrību iesaistīt jau prioritāšu un risinājumu izstrādes stadijā. LPA aktualizēja arī nepieciešamību pilsonisko sabiedrību šajos dokumentos skatīt kā horizontālu partneri demokrātijas, sabiedrības noturības, līdzdalības un kopienu attīstības mērķu sasniegšanā. 

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS AKTIVITĀTES 

• LPA sadarbībā ar Valsts kanceleju un Centrālo vēlēšanu komisiju uzsāka kampaņu “Man ir viena vēlēšanās”, aicinot balsstiesīgos iedzīvotājus piedalīties 15. Saeimas vēlēšanās un izdarīt apzinātu izvēli. LPA arī analizēja politisko spēku piedāvājumu pilsoniskās sabiedrības jautājumos un organizēja priekšvēlēšanu debates par pilsonisko sabiedrību, NVO un demokrātiju. 

• LPA rīkoja priekšvēlēšanu debates par pilsonisko sabiedrību, sabiedrisko organizāciju darbības vidi un demokrātiju, aicinot politisko spēku pārstāvjus skaidrot savu redzējumu par šiem jautājumiem nākamās Saeimas darbā. Debatēs uzmanība tika pievērsta sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, organizāciju darbības un finansēšanas videi, demokrātijas noturībai un pilsoniskās sabiedrības lomai Latvijas attīstībā. Jautājumi tika veidoti sadarbībā ar LPA biedriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. 

• LPA sadarbībā ar Tiesībsarga biroju pirmo reizi pasniedza konkursa “Laba pārvaldība pašvaldībā” balvas, izceļot pašvaldību iniciatīvas, kas veicina atklātību, iedzīvotāju iesaisti un sabiedrības interesēm atbilstošu pārvaldību. Konkursā tika pieteiktas 33 iniciatīvas no pašvaldībām visā Latvijā. 

STARPTAUTISKĀS AKTIVITĀTES INTEREŠU PĀRSTĀVNIECĪBĀ 

• LPA un Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības memorandu, lai nodrošinātu sabiedrisko organizāciju iesaisti Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanā un īstenošanā 2028. gadā. Memorands paredz organizāciju iespējas sniegt idejas un saturisku pienesumu prezidentūras veidošanā, kā arī sadarbību sabiedrības informēšanā par prezidentūras norisi, pasākumiem Latvijas reģionos un Eiropas Savienības jautājumiem. LPA aicina organizācijas jau savlaicīgi iesaistīties ar priekšlikumiem un iniciatīvām. Plašāk šeit. 

• LPA parakstīja līgumu ar Finanšu mehānisma biroju par EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Pilsoniskās sabiedrības fonds” ieviešanu Latvijā, ko LPA pārvaldīs kopā ar Latvijas Lauku forumu. Pirmie projektu konkursi biedrībām un nodibinājumiem gaidāmi vēl šogad, nodrošinot mērķtiecīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. Finansējums būs vērsts uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanu, turpinot Aktīvo iedzīvotāju fonda iesākto darbu. Plašāk šeit. 

Publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. 

Dalies: