Ziedojumu apjoms biedrībām un nodibinājumiem turpina kristies
23.10.2020

uploaded pictureJaunākie dati liecina, ka arī 2019. gadā ziedojumu apjoms nevalstiskajam sektoram turpina kristies. Ja 2017. gadā statistikas dati liecināja, ka ziedojumu apjoms ik gadu pieaug, tad 2018. gadā sektors piedzīvoja strauju ziedojumu apjomu kritumu –23,5 milj. euro apmērā, un jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2019. gadā ziedojumu apjoms turpinājis kristies. 2017. gadā, pirms nodokļu politikas reformas, biedrības un nodibinājumi savos gada pārskatos uzrādījušas dāvinājumus un ziedojumus 87,6 milj. euro apmērā (sabiedriskā labuma organizācijas - 63,2 milj. euro), taču 2019.gada dati liecina, ka organizācijas saņēmušas 61,3 milj. euro ziedojumos (Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) - 40,1 milj.euro). Tomēr ir vērojama arī pozitīva tendence – mērens fizisko personu (rezidentu) ziedojumu pieaugums: no 9 milj. euro 2017.gadā uz 10,9.milj euro.

Būtiski skatīt ne tikai ziedojumu apjomus, bet arī personu skaitu, kas veic ziedojumus. Skatot informāciju, ko iesniegušas biedrības un nodibinājumi, kā arī uzņēmumi gada pārskatos, secināms, ka:


uploaded picture


1. Juridisko personu skaits, kas veica ziedojumus, 2018.gadā saruka par 56%, taču 2019.gadā ir vērojams neliels ziedotāju pieaugums – 2019.gada BN gada pārskatos norādīts, ka ziedojumus veikušas 4608 juridiskās personas (UIN deklarācijās parādās tikai 1191 uzņēmumiem);

2. Turklāt ziedojumu un dāvinājumu saņēmēju skaits ir ļoti mazs – no aktīvajām 17 633 organizācijām, tikai 1704 2019. gadā saņēmušas dāvinājumus un ziedojumus;

3. Pēc VID sniegtajiem datiem, visbiežāk izmantotais nodokļu atlaižu modelis Rīgas pilsētā, Rīgas reģionā, Latgalē bijis 5% no peļņas, savukārt Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē -  2% no algas fonda, kur tomēr, neskatoties uz to, ka vairāk uzņēmēji izvēlējušies šo modeli, ziedojuma summa 5% no peļņas modelī bijusi lielāka nekā no citiem modeļiem.

uploaded picture

Izpēte sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izpētes saturu atbild Latvijas pilsoniskā alianse.