Trešdien, 26. oktobrī tiešsaistē norisinājās  ikmēneša Memoranda padomes sēde, kurā pārrunāta Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešana dzīvē, kā arī grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas stājās spēkā 01.07.2022., piemērošana un ietekme uz nevalstiskajām organizācijām.

Inese Voika, 13. Saeimas deputāte, Saeimas sekretāra biedre, savā prezentācijā uzsvēra praktiskos Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošanas aspektus katrai no pusēm, kuras nākotnē praktiski likumu iedzīvinās. Tā kā Interešu pārstāvības reģistru vēl tikai plānots izveidot līdz 2025.gada 1.septembrim, publiskās pārvaldes iestādes aicinātas jau šobrīd uzsākt likuma normu piemērošanu, pārskatot esošo praksi iesaistes atspoguļošanai tiesību aktu izstrādes procesā.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārstāve Silga Celma un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Inga Antipova skaidroja darbības, ko abas iepriekšminētās institūcijas atbilstoši likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajam ir tiesīgas veikt no 2022.gada 1.jūlija attiecībā uz saņemtajiem pieteikumiem no biedrībām un nodibinājumiem reģistrācijas izmaiņām.

Attiecīgi, kad tiek dibināta biedrība vai nodibinājums, vai arī organizācijā mainīti valdes locekļi, attiecībā uz valdes locekļiem nepieciešams pārbaudīt sekojošos riskus, lai nesaņemtu no Uzņēmumu reģistra negatīvu lēmumu:

• vai potenciālajam valdes loceklim nav nenokārtotu nodokļu parādu un, ja tādi ir - vai persona sadarbojas ar VID, lai parādu samazinātu;
• vai potenciālais valdes loceklis nav iekļauts riska personu sarakstā; 
• vai persona nav deklarēta adresē, kas ir sociālā institūcija vai arī kādā citā adresē, kas ir iekļauta VID riska adrešu sarakstā;
• vai kādā no uzņēmumiem, kura persona darbojas, nav apturēta darbība, vai persona nav izslēgta no PVN maksātāju reģistra saistībā ar informācijas nesniegšanu vai negodprātīgām darbībām;
• vai ir iesniegti visi pārskati uzņēmumos un organizācijās, kurās potenciālais valdes loceklis darbojas. 

Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka šī likuma norma šķiet nesamērīga attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām un var ierobežot biedrošanās brīvību, īpaši situācijās, kad personu, kas var kļūt par organizāciju valdes locekļiem, ir ierobežots (piemēram, attiecībā uz pacientu tiesību organizācijām). Ņemot vērā sēdē izskanējušās bažas, Tieslietu ministrija organizēs atsevišķu diskusiju par likuma piemērošanas ietekmi uz biedrošanās brīvības ierobežošanu.

Memoranda sēdes ieraksts pieejams šeit.