LPA: aicinām Valdības savstarpējās sadarbības mērķos iekļaut mērķtiecīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai
04.06.2021

Trešdien, 2.jūnijā Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam un ministru kandidātiem ar aicinājumu Valdības savstarpējās sadarbības mērķos iekļaut mērķtiecīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai.

Vēstulē Latvijas Pilsoniskā alianse aicināja Valdībai jaunajā sastāvā īstenot atbalsta aktivitātes pilsoniskajai sabiedrībai, risinot būtiskākos sektora sistemātiskos problēmjautājumus:

1. Ieviest jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, lai nodrošinātu mūsdienīgu, dialogu sociāli ekonomiskos jautājumos un līdzdalību visos līmeņos un lēmumu pieņemšanas posmos – ieviešot līdzdalības (partnerības) modeli jeb NVO un MK sadarbības memoranda padomes jauno modeli, kas jau konceptuāli tika apstiprināts 2018.gadā;

2. Valstiskā līmenī stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu, nosakot sadarbības un atbalsta partneri pilsoniskajai sabiedrībai no valsts pārvaldes (politiskā un ierēdniecības līmenī), kas būs atbildīgs par tās attīstību;

3. Tiekties stiprināt Latvijas Pilsoniskās alianses* vadošo lomu nevalstiskā sektora interešu pārstāvēšanā, nodrošinot līdzvērtīgu lomu dialogam ar pilsonisko sabiedrību ar sociālo dialogu;

4. Īstenot programmu “Nacionālais NVO fonds”, paredzot NVO fondam nepieciešamos papildus resursus vismaz 5 miljonu eiro apmērā valsts pamatbudžetā, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību sabiedriskajos procesos, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinātu demokrātiju Latvijā;

5. Ieviest mehānismu, kurā publiskie finanšu līdzekļi tiktu pārdalīti saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem, balstoties uz sabiedrības vajadzībām, ar iepriekš definētiem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem; nodrošinot atklātības principu jeb sabiedrības tiesības iegūt informāciju un piedalīties priekšlikumu izstrādē ne tikai par nozaru ministriju izstrādātajiem normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, bet arī par publiskā finansējuma prioritātēm, kas saistās ar valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansēm.