Alianses 15 gadu jubilejas gadā īpaši vēlamies izcelt savas biedru organizācijas. Katru nedēļu ziņu izdevuma “Nesēdi Tumsā” pielikumā “Biedru telpa”. “Biedru telpas” viesis – biedrības “Latvijas Operetes fonds” dibinātāja, Operetes teātra vadītāja, pianiste Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Latvijas Operetes fonds dibināts 2013. gadā, lai, apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, atjaunotu skatītāju iecienīto Operetes teātri Rīgā ar trupu, orķestri un atbilstošām telpām, un izveidotu laikmetīgu un multižanrisku profesionālo Operetes teātri, kas atvērts radošām izpausmēm un bāzēts uz klasiskām vērtībām un nodrošinās Latvijas skatītājam iespēju regulāri baudīt pilnvērtīgus klasiskās operetes un citu muzikālā teātra žanru iestudējumus.

Operetei Latvijā jau ir senas tradīcijas. Pastāstiet, lūdzu, kā radās ideja dibināt Latvijas Operetes fondu?

Jā, jau kopš Alunāna laikiem latvieši ir uzveduši muzikālā teātra izrādes. Rīgas Operetes teātrim šogad būtu 75 gadi, diemžēl jau 25 gadus valstī teātra nav. Kopš 1995.gada, kad Operetes teātri apvienoja ar Operu (formāli, praktiski - teātri slēdza), publikas un profesionāļu sarunās virmo ideja par Operetes (muzikālā) teātra nepieciešamību. Latvija ir vienīgā valsts, kur ir tikai viens muzikālais teātris – Latvijas Nacionālā opera un balets. Mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā ir pa 4-5 teātriem. Mums ir spēcīga un varoša jauno profesionālo vokālistu paaudze, kas ir nopietns šāda teātra ilgtermiņa darbības potenciāls, kas pierādās ikreiz, kad mums ir iespēja strādāt - ikreiz, kad ir iespēja salīdzināt ar kolēģu veikumu ārpus Latvijas robežām. Mums ir pasaulē slaveni akadēmiskie solisti, bet valstī teātra nav. Tad kaut kas ir jādara, un kādam tas vienreiz ir jāsāk. Tad nu 2013.gadā nodibināju Latvijas Operetes fondu, izveidoju trupu. Šobrīd jau septīto gadu strādājam kā Operetes (muzikālais) teātris, kā repertuāra teātris.

Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē.  Foto: Pēteris Čivulis

Kādi ir bijuši lielākie, nozīmīgākie pagrieziena punkti Latvijas Operetes fonda darbībā?

Katrs jauns operetes iestudējums ir nozīmīgs attīstības pakāpiens, jauns izaicinājums, jauna latiņa, kas jāpārvar. Mums repertuārā jau ir četri pilnvērtīgi operešu iestudējumi – ar solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, dekorācijām un kostīmiem. Ir divi mūzikli bērniem, visai ģimenei un ikgadējie Operetes Jaungada koncerti un citas programmas. Katrā ziņā nozīmīgs ir festivāls. Notikuši jau trīs Starptautiskie Operetes festivāli Ikšķilē.

Pagrieziena punktu iezīmē katrs diriģents, režisors, horeogrāfs, kas strādā ar trupu - visi trīs. Jo visas šīs trīs jomas mūsu žanrā ir vienlīdz svarīgas. Katra personība ienes savu redzējumu, pieredzi un prasības. Mums kā uz ilgtermiņa darbību vērstai teātra trupai tas sekmē attīstību. Mūsu Operetes teātris ir teātris ar pilnu muzikālā teātra žanru spektru, ko arvien audzējam, paplašinām. Operetes teātris ir jaunas elpas, jauna skatījuma mūsdienīga radošā telpa ar iespējām jaunajiem un visiem, kam jauna sirds. Šobrīd jaunākais iestudējums Imres Kālmāna slavenā “Silva. Čardaša karaliene”, piemēram, uzrāda jaunu, netradicionālu operetes interpretāciju. Te ir gan saturiski, gan muzikāli meklējumi un atradumi, gan drosmīga kostīmu filozofija. Kā rakstīts sauklī – operete ārpus laika un robežām. Jā, meklējumi. Tai pat laikā, mūsu teātrim ir būtiska trupas mērķtiecīga profesionālā attīstība, būtiski saglabāt lielās, patiesās un mūžīgās vērtības, nevis skriet pakaļ konjunktūrai, vieglam peļņas avotam, pašmērķīgam kičam.

Operete “Silva. Čardaša karaliene",  2019. gads. No kreisās: Artūrs Mangulis, Anta Jankovska, Irma Pavāre, Mārtiņš Gailis, Elīna Bojarkina, Arturs Zvirbulis. Foto: Uģis Bērziņš

Kādi jaunumi, aktualitātes šobrīd notiek Latvijas Operetes fondā?

12.martā Liepājas teātrī mums plānotas divas Karlsona izrādes ar Kārli Rūtentālu un Valēriju Koļago, operete “Jautrā atraitne” ar Sonoru Vaici, Nauri Indzeri, Daini Skuteli un jauno solisti Anastasiju Dolgoņenko. 15.martā VEF kultūras pilī, 22.martā LNB Ziedoņa zālē atjaunota Žilinska un Elīdas Blaitonas mūzikls “Paukojam un šmaukojam”. Aprīlī būs operetes “Silva. Čardaša karaliene” izrādes. Maijā Stāmerienā notiks pirmā Operetes teātra brīvdabas izrāde. Rudenī gaidāmas gan Eiropas, gan pasaules pirmizrādes gan ģimenēm, gan pieaugušajiem. Mūsu repertuāram iespējams sekot līdz šeit:  https://www.operetesfonds.lv/repertuars.html
Vēlos vērst arī uzmanību uz mūsu iniciatīvu “Atjaunosim Operetes teātri Latvijā!” gan portālā manabals.lv, gan uz parakstu vākšanas veidlapām (meklēt šeit: https://www.operetesfonds.lv/paraksta-veidlapa.html) ir parakstījuši jau teju vai 12 000 operetes teātra atdzimšanas idejas atbalstītāju. Patlaban apkopojam datus un sagatavojam dokumentus, lai kopā ar parakstīto vēstuli tos iesniegtu Saeimā. Bet ja vēl neesat paspējuši, varat tai pievienot arī savu parakstu.

Operete “Balle Savojā”, Emīls Kivlenieks un dejotājas. Foto: Uģis Bērziņš

Ar kādiem sasniegumiem Jūs kā Latvijas Operetes fonda vadītāja visvairāk lepojaties?

Es lepojos ar saviem kolēģiem solistiem, kad redzu kā viņi progresē, mākslinieciski aug, ka publika viņus iepazīst un iemīl. Lepojos, ka daudziem no viņiem rodas savi fani, kas nāk uz visām viņu izrādēm. Lepojos, ka viņu sniegumu novērtē gan skatītāji, gan profesionāļi, jo viņi ir patiešām labi. Viņus pamana mūsu izrādēs, un viņi saņem jaunus piedāvājumus, projektu iespējas.

Lepojos, ka mums ir savs skatītājs, auditorija, kas visus šos 25 gadus ir bijusi izšķīdusi pa visiem teātriem un tagad atgriežas un paplašinās. Ir tādi, kas vienu un to pašu izrādi skatās pat vairākkārt, - noskatās pirmizrādi, tad pēc kāda laika – kā izrāde attīstās, atnāk uz otru solistu sastāvu. Tie ir mūsu lielākais dārgums.

Es lepojos, kad redzu, ar kādu pašatdevi un lojalitāti lielais vairums no kolēģiem veic savu uzdevumu. Tie ir īsti mākslinieki, īsti cilvēki, kam prioritāte ir mākslinieciskās vērtības un tas, lai Latvijā profesionāls Operetes un muzikālais teātris atdzimst pilnvērtīgi.

Lepojos, ka, piemēram, operete “Jautrā atraitne”, ko tūliņ, 15.martā varēsiet redzēt VEF kultūras pilī, mums repertuārā ir jau 6 gadus. Lepojos, ka mēs paveicam neiespējamo – uzturam tik liela apjoma izrādes repertuārā visus šos gadus. Tas ir nežēlīgi grūti – šāda apjoma profesionālam teātrim ar pilnu orķestri strādāt amatierteātra apstākļos, bez valsts/pašvaldības garantēta budžeta, bet mēs esam varējuši. Kamēr šķiet, ka politiķi mūs nedzird pa īstam, mēs turpinām strādāt tāpēc, ka skatītājam mūsu izrādes sniedz daudz prieka, emocionāli uzlādē un ir vajadzīgas.

Es lepojos un priecājos, ka mūsu kolektīvā cilvēki sapazīstas, apprecas, ka viņiem dzimst bērni, un mēs turpinām strādāt kopā. Tad ir tāda netverama sajūta, ka esi daļiņa no mūžības procesiem. 

Operete "Jautrā atraitne".  No kreisās: Andris Lapiņš, Miervaldis Jenčs, Nauris Indzeris (Danilo), Dainis Skutelis, Nauris Puntulis, Imants Erdmans, Guntars Ruņģis. Foto: Ojārs Jansons

Kā Jūs raksturotu mūsdienu operetes apmeklētāju? Vai gadu gaitā ir vērojamas kādas īpašas tendences - gan saistībā ar repertuāru, gan apmeklētāju vēlmēm?

Operetes vai muzikālā teātra izrādes apmeklētāji ir ārkārtīgi plaša auditorija no 8 līdz 80 gadiem – tā ir demokrātiska auditorija. Tie ir cilvēki ar augstām estētiskām prasībām, ar daudzveidīgām kultūras prasībām, kam patīk skaista melodija, cilvēki, kam nepietiek ar popu un šlāgeri (tas nenozīmē, ka viņiem šāda mūzika nepatīk). Tie ir cilvēki, kas mīl operu, kas apmeklē koncertus, teātrus. Un tie ir cilvēki, kas neko no nosauktā neapmeklē, bet tieši operete viņiem patīk. Nāk pāri. Atšķirībā no citiem teātriem, uz šo labprātāk nāk vīrieši, jo šeit arī pēc nogurdinošas darba dienas nav jāapgrūtina sevi ar problēmu risinājumu meklējumiem, uz skatuves ir skaisti cilvēki, skaista mūzika, beigas parasti ir laimīgas.

Nāk ģimenes, vecāki, kas savus bērnus izglīto un radina pie skatuves mākslas. Operetes sižets ir saprotams ikvienam, pat ja viņš nesaprot valodu, jo visa pamatā ir skaista klasikā mūzika. Protams, 20., 21.gs. rakstītās operetes skan savādāk, atbilstoši laikmetam un dzīves tempam, gluži tāpat kā citu žanru mūzika šodien ir savādāka nekā tā bija 1, 2, 3 gadsimtus atpakaļ. Tā kā mūsu pamatrepertuārs ir pasaules zelta klasika, tad bieži skatītāju rindās ir ārzemnieki, kas biļetes iegādājušies jau pirms došanās uz Latviju.

Operetes skatītājs noteikti nav snobs. Ziniet, nedaudz ar cilvēku aprunājoties, es varu pateikt, vai viņš ir, vai nav mūsu skatītājs. Mūsu skatītājam piemīt lieliska humora izjūta, jo operetes sižetos neatņemama sastāvdaļa ir labs humors, labas manieres. Operetes skatītājs ir pozitīvs cilvēks, kam patīk baudīt dzīvi, baudīt uz skatuves notiekošo gan ar ausi, gan aci, gan īpaši – ar sirdi.

Operetes Jaungada koncerts. "Franz Lehar+". Diriģents Atvars Lakstīgala. Foto: Uģis Bērziņš

Jūsuprāt, kāpēc ir svarīgi darboties nevalstiskajās organizācijās?

Tas ir veids, kā var palīdzēt valstij realizēt svarīgas idejas, ar kurām valsts vai pašvaldība kā reglamentēts mehānisms konkrētajā brīdī netiek galā. Tas ir veids kā izpaust un reāli iedzīvināt kādu savu, sabiedrībai vajadzīgu iniciatīvu. Valsts ir smagnējs mehānisms, bet šādas organizācijas ir elastīgas. Ja cilvēki vienojas domās, darbos un mērķos, tad var paveikt lielas lietas. Nevalstiskās organizācijas paveic to, ko no viņām neprasa un negaida, bet to, kas patiešām ir sabiedrībai būtisks, akūti nepieciešams. Nevalstiskās organizācijas ir aktīva dzīves pozīcija, tas ir dzīves veids un pārliecība. Tur iekšā ir sirds.

Jūsu novēlējums visiem “Biedru telpas” lasītājiem!

Tveriet dzīvi viegli, bet ne paviegli. Ar zūdīšanos taču nevar lietai neko nedz pielikt, nedz atņemt! Visu, ko dariet, dariet no sirds un ar prieku! Un nāciet uz mūsu izrādēm, mēs jums dziedāsim, dejosim un stāstīsim – no sirds, ar prieku un pa īstam!

Lasiet interviju arī šeit:https://nvo.lv/uploads/biedru_telpa_latvijas_operetes_fonds_50656.pdf