Biedru telpā - biedrība "Latvijas Mežu sertifikācijas padome"
09.10.2020

Turpinot Alianses 15. jubilejas gadu, īpaši vēlamies izcelt savas biedru organizācijas. Tāpēc katru nedēļu ziņu izdevuma “Nesēdi Tumsā” pielikumā “Biedru telpa” iepazīstinām ar vienu no tām. 

“Biedru telpā” – biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome”, Māris Liopa Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

uploaded pictureBiedrība dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību, kura atbilst tās interesēm, ir vidi saudzējoša, sociāli atbildīga un ekonomiski pamatota, vienlaicīgi, neierobežojot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās zemes īpašnieku tiesības un ar mežsaimniecības sertifikācijas palīdzību atbalstīt un veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.


Kāds impulss pamudināja izveidot  Latvijas Meža sertifikācijas padomi?

Izveidojot Latvijas Mežu sertifikācijas padomi (LMSP), svarīgākais uzdevums bija meža ilgtspējīgas, modernas un mērķtiecīgas apsaimniekošanas veicināšana, ievērojot patiesu līdzsvaru starp sociālajām, ekonomiskajām un vides aizsardzības interesēm. Pēc organizācijas  izveidošanas LMSP nepārtraukti  turpināja aktīvi veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par videi draudzīgu un ilgtspējīgu mežsaimniecību un ar mežsaimniecības sertifikācijas palīdzības popularizēšanu atbalstīja un veicināja vidi saudzējošu, sociāli taisnīgu un ekonomiski ilgtspējīgu Latvijas mežu izmantošanu. Esam interešu aizstāvji tām organizācijām, kas aktīvi strādā, lai meža un ar to saistītās nozares veiksmīgi attīstītos. Mēs esam vienīgā nevalstiskā organizācija, kurā ar vienādām tiesībām ir pārstāvēts ekonomiskais sektors – pārstrādātāji, ražotāji; sociālais sektors – universitātes, arodbiedrības un vides sektors –  mednieku organizācijas, mežzinātnes institūts “Silava”, ar ko ļoti veiksmīgi sadarbojamies. Tieši “Silavas” zinātnieku pētījumu datus bieži izmantojam prezentācijās ārzemniekiem, jo visiem apgalvojumiem jābalstās pētījumos. LMSP pārstāv apmēram 50 000 cilvēku. Šobrīd Latvijas Mežu sertifikācijas padomi veido 30 uzņēmumi un organizācijas, to skaitā ir pārstāvēti 1,9 miljoni hektāru lielu mežu platību apsaimniekotāju, 2 sertifikācijas iestādes, 2 Universitātes, Mežzinātnes institūts “Silava”, arodbiedrības, vides un sociālās nevalstiskās organizācijas. Tas ir liels spēks! 


Kā Jūs vērtējat, vai kā sabiedrība esam kļuvuši atbildīgāki pret apkārtējo dabu, mežiem?  Kāds ir LMSP pienesums?

Latvijā ļoti bieži runājam par dažādiem attīstības plāniem, reizēm pat ļoti labām, bet fantastiskām idejām. Realitātē līdzsvarot trīs galvenos nozares sektorus – ekonomisko, vides un sociālo nemaz nav viegli. Atrast visiem pieņemamu variantu ir sarežģīti; ar šo problēmu sastopas visā pasaulē. Pirmkārt, klimata pārmaiņas, ar kurām rēķinās, veidojot ES politiku. Tieši tāpēc mums ir svarīgi piedalīties, jo, piemēram, interpretācijas par emisiju kvotu aprēķināšanu var būt dažādas. Latvija ir valsts, kura saistībā ar siltumnīcas efekta  samazināšanas procesu varētu būt priekšgalā, neizprotamu vai kļūdainu interpretāciju vai formulu piemērošanas dēļ varam atrasties pavisam citā situācijā. Latvijai jāsadarbojas ar Ziemeļvalstu un poļu kolēģiem, kam emisijas kvotu aprēķināšanas metodikā ir no citām Eiropas valstīm atšķirīga nostāja. Par sertifikāciju: Vides sektorā vairāk integrēta ir FSC sistēma, bet par ekonomiskajām jeb meža īpašnieku interešu aizstāvību vairāk rūpējas PEFC. Piegādes ķēžu sertifikācijā nenoliedzams līderis ir FSC – 39 890 sertifikāti, kas ir ļoti svarīgs tirgus faktors. Tāpēc, neraugoties uz to, ka ievērojam gan Meža likumu, gan Eiropas koksnes regulu un citas nozarei saistošās prasības, šī sertifikācija mums ir vajadzīga. 

uploaded picture

Konference ML intervija TV, 2019.gads.

Ar to sastopas arī citas valstis, tāpēc mums vajadzētu virzīties uz priekšu, neatpaliekot. Jo sertifikāts ir viens no “instrumentiem” ar ko noturēties tirgū. Iekšējais koksnes patēriņš Latvijā ir mazs, bet koksnes patēriņa pieaugums pasaulē palielinās, lai arī kādas būtu krīzes. Un tas tikai augs arī bioekonomikas attīstības dēļ. 

Latvijas Mežu sertifikācijas padome ir iestājusies par to, lai būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantotu vietējo materiālu. Pat Dānija  sola, ka 2050. gadā apbūvē 40% izmantos koku. Viņiem mežu ir maz, skaidrs, ka tās ir iespējas arī mums. Mums ir jānodrošina koksnes resursu racionālas izmantošanas palielināšana mūsu valstī. Latvijas Mežu sertifikācijas padome aktīvi darbojas, lai Latvijas mežsaimniecībai, kas ir mūsu valsts balsts un garantija nākotnei, būtu sabalansēta, uz patiesu valsts labklājību vērsta izaugsme.

uploaded picture

Info grafika. Meži Latvijā 2020.

Ar kādiem sasniegtajiem mērķiem, paveiktajiem projektiem, Jūs esat visvairāk gandarīti?

uploaded pictureEsam aktīvi piedalījušies visās iespējamās darba grupās, kas saistītas ar zemes un mežu apsaimniekošanu. Latvijas Meža sertifikācijas padome daudz strādāja, lai valdības deklarācijas sadaļā, kas skar mežsaimniecību, tiktu ierakstīts: “saimniecisko mežu platības Latvijā nesamazināsies”. Valdības deklarācija nav tikai tukši vārdi: tajā teikts, ka valsts atbalsta meža un ar to saistīto nozaru attīstību. Tas ierakstīts gan īsajā, gan paplašinātajā deklarācijas variantā. Tur mēs diezgan spēcīgi esam pielikuši “savu roku”. LMSP nepārtraukti iestājas par to, lai dabas aizsardzības prasības netiktu pārspīlētas, tajā pašā laikā nesamazinot Latvijas dabas bagātības. LMSP piedalās biotopu kartēšanas uzraudzības grupā.  Biotopu kartēšana varētu būt laba lieta, ja būtu skaidrs, ko mēs darīsim ar savāktajiem datiem. Mēs stingri iestājamies par godīgas informācijas sniegšanu! Nevar būt, ka ziņojums uz Eiropas Komisiju par bioloģisko daudzveidību balstās  uz pieņēmumiem un datu nepietiekamības dēļ, drošības pēc, tajā tiek parādīts pazemināts vērtējums. Tas ir pilnīgi nepareizi! Ja cilvēks nav pārliecināts, nekādā gadījumā nevajadzētu dot informāciju “uz āru” negatīvāku nekā tā varētu būt. Ziņojumā, kas tika sastādīts šajā gadā, parādījās informācija, ka Latvijā 38% biotopu ir sliktā stāvoklī. Piemēram, valsts mežos biologu grupa, kas ir labi speciālisti, veic savu monitoringu. Apsekojot teritoriju, viņi secinājuši, ka bioloģiskā daudzveidība nepaliek sliktāka, bet pat pieaug. Nevar teikt, ka mežizstrāde to pasliktina. Ir dažādi biotopu veidi; ir arī tādi, kas veidojas tikai tāpēc, ka notikusi saimnieciskā darbība. 

 

Kādas ir LMSP aktualitātes un nākotnes ieceres, mērķi?

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes skatījumā valstij ir jābūt savam nacionālajam meža apsaimniekošanas FSC (The Forest Stewardship Council) starptautiskajam standartam. Eiropā ir tikai dažas valstis, kurās tā nav – Īrijā, Ungārijā, Igaunijā un Latvijā. Latvijas Meža sertifikācijas padome pārstāvēja Latviju standarta izstrādes grupā  un piedāvāja turpināt šo procesu FSC vadībā, bet vides sektora pārstāvji 2019.gadā atteicās no piedalīšanās tā sagatavošanā. Līdz ar to, pēc noteikumiem FSC padomē, to izstrādāt nav iespējams, jo darba procesā jāpiedalās trim grupām. 

Taču FSC sertifikāts mūsu mežiem ir vajadzīgs, to nosaka tirgus, tāpēc šajā jomā asas kustības veikt nav ieteicams. Nedrīkst aizmirst par konkurentiem. Ja, piemēram, zviedriem un tagad lietuviešiem ir FSC, bet mums nav, skaidrs, ka viņiem tirgū sekmēsies labāk. Bez tam, aptaujas, ko veic Eiropas organizācijas, atklāj diezgan dīvainu ainu. Uz jautājumu: “Ko no meža var iegūt?” lielākā daļa iedzīvotāju atbild, ka mežā varot atpūsties un elpot spirgtu gaisu.  Cilvēki nedomā, kā gadu simtiem dzīvojuši, izmantojot koksni.  

Latvijā ir 3,3 milj. ha meža. Svarīgs ir jautājums: cik procentus no tā mēs varam “turēt” dabas aizsardzības režīmā? Cik aizsargājamu mežu mums vajag? Ja tādus veidojam, valstij tie ir vai nu jāatpērk no meža īpašnieka vai arī jāmaksā adekvāta kompensācija. Esam par to cīnījušies, ir izveidota darba grupa, kurai šie jautājumi jārisina Jautājums izskatās cerīgs, jo arī vides sektors vēlas šo jautājumu sakārtot, jo arī viņiem traucē meža īpašnieku izteiktā neapmierinātība! Viens no mūsu mērķiem ir sakārtot kompensāciju jautājumu un to var izdarīt, piemēram, piesaistot Eiropas finansējumu “Zaļā kursa” ietvaros. 

Arī turpmāk LMSP  aktīvi paplašinās savu ietekmi un nostiprinās savu pozīciju Meža un saistīto nozaru nevalstisko organizāciju vidū,  popularizējot gan meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas pamatprincipu ievērošanu, īpaši pievēršot uzmanību sabiedrības izglītošanai, gan paplašinot meža sertifikācijas procesu attīstību saistītos pasākumus un zemes efektīvas izmantošanas popularizēšanu. Latvijas Mežu sertifikācijas padome turpinās aktīvi iesaistīties ar meža un saistīto nozaru normatīvās bāzes uzlabošanā un, protams,  iesaistīsies dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Mūsu organizācija aktivizēs savu lomu, iesaistoties visos ar meža nozari saistītajos aspektos, lai patiesi tiktu ievērota paritāte starp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem valstī visas sabiedrības labā. Tāpat kā iepriekšējos gados, tiks rīkotas konferences un semināri par sabiedrībai aktuālajām tēmām meža nozares attīstībai Latvijā. Svarīgs uzdevums joprojām būs dalība FSC Latvijas Standarta izstrādē, sertifikācijas procesu attīstības izskaidrošanā un Eiropas biotopu kartēšanas procesa uzraudzībā, dažādu ar Meža likumdošanu saistītu aktivitāšu īstenošanā. LMSP strādās ar ieinteresētajām pusēm gan sertifikācijas gan zemes efektīvas izmantošanas jautājumos, kā arī aktīvi iesaistīsies patiesas, uz zinātniskiem faktiem balstītas informācijas nodrošināšanā par meža un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā un ārpus tas robežām. Mūsu biedrība piedalīsies likumdošanas dokumentu izstrādē un nozares interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesa nodrošināšanā. Latvijas Meža sertifikācijas padome ir pārstāvēta LR Zemkopības ministrijas meža konsultatīvajā padomē, tādejādi sniedzot vēl nozīmīgāku ieguldījumu Latvijas meža nozares turpmākajā attīstībā. Šogad Latvijas Mežu sertifikācijas padome iesaistīsies arī otras starptautiskās meža sertifikācijas sistēmas – PEFC Latvijas standarta izstrādē. 

Joprojām Latvijas Mežu sertifikācijas padome uztur mērķi atjaunot starptautiskās sertifikācijas sistēmas - FSC pārstāvniecības statusu Latvijā, kā organizācija, kurā ietilpst ekonomiskā, vides un sociālā sektora pārstāvji un kas spēj nodrošināt meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas uzraudzību Latvijā.

uploaded picture

Info grafika. Latvija un Skandināvu valstis.

Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi iesaistīties nevalstiskajās organizācijās?

Gribētu uz šo jautājumu atbildēt, ieskicējot mūsu kaimiņu – somu attieksmi, pieredzi un situāciju saistībā ar meža apsaimniekotāju interesēm: Somi nebīstas uzticēties mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, nepieciešamības gadījumā tos konsultējot un palīdzot rast pareizākos risinājumus. To nodrošina spēcīgās attiecīgo nozaru somu sabiedriskās organizācijas. Rezultātā somu ienākumi no meža ir lielāki nekā Latvijā. Taču Latvija kavējas izmantot somu pieredzi. Kāpēc? Iespējams, kārtējo reizi ir bail – “kā tad tā, nevar būt, ka latvietis bez norādēm “no augšas” spēs lemt, ko darīt savā īpašumā!” Jāmācās no somiem stiprināt savas organizācijas, skaļi un pārliecinoši pārstāvēt savas nozares valsts un pašvaldību iestādēs, aktīvi piedalīties darba grupās, virzīt uz izaugsmi vērstus projektus un izglītot sabiedrību. Tad panākumi būs! Mums, iesaistoties sabiedriskajās organizācijās, aktīvi jāiestājas par savām interesēm, jo mēs taču arī esam “pilsoniska sabiedrība”!


Jūsu novēlējums visiem “Biedru telpas” lasītājiem!

Atcerēties, ka mēs dzīvojam pārmaiņu laikmetā, kurā varam gūt lieliskas priekšrocības, salīdzinot ar citām valstīm. Eiropas “Zaļais Kurss” Latvijai var dot ļoti vērtīgu pienesumu, tas ir tikai jāprot gudri izmantot. Mums ir izglītoti cilvēki,  teicama vide, lieliski atjaunojamie resursi, auglīga zeme un perfekts ģeogrāfiskais novietojums. Latvijai šis ir izaugsmes iespēju laiks!



Interviju lasiet arī šeit: https://nvo.lv/uploads/biedru_telpa_lmsp_80.pdf