Biedru telpā - biedrība "Ētikas tilts Latvijā"
18.09.2020

Turpinot Alianses 15. jubilejas gadu, īpaši vēlamies izcelt savas biedru organizācijas. Tāpēc katru nedēļu ziņu izdevuma “Nesēdi Tumsā” pielikumā “Biedru telpa” iepazīstinām ar vienu no tām. 

“Biedru telpā” – audiovizuālo mediju piedāvājumu kritikas biedrība “Ētikas tilts Latvijā”, valdes priekšsēdētāja Iveta Pirktiņa.

uploaded picture

Biedrības darbs ir vērsts uz sabiedrības informēšanu par ekrānmediju savdabību un no tās izrietošo lielo un neatgriezenisko ietekmi uz katru atsevišķi un valsti kopumā. Biedrības mērķis ir veicināt sabiedrisko labumu, izglītojot bērnus un jauniešus un par viņu audzināšanu atbildīgās personas par audiovizuālo mediju piedāvājuma ietekmes blakusparādībām un negatīvajām sekām, pētot audiovizuālo mediju ietekmi uz sabiedrību; palīdzot orientēties audiovizuālo mediju piedāvājumā; sekmējot mākslas ētisko un estētisko vērtību iekļaušanu audiovizuālo mediju piedāvājumā; veicinot sabiedrībā kritisku attieksmi pret vardarbības atspoguļojumu audiovizuālajos medijos. 


Pastāstiet, lūdzu, plašāk par organizācijas darbību!

Audiovizuālo mediju piedāvājumu kritikas biedrību “Ētikas tilts Latvijā” (ĒTL) www.etikastilts.lv, 2007. gadā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes telpās nodibināja dažādu profesiju un paaudžu pārstāvji. Biedrība ir neliela, tā apvieno 16 biedrus, kuri darbojas kultūras, zinātnes, izglītības un politikas jomās. 5 biedri veido valdi un iesaistās darba grupā, organizējot pasākumus un īstenojot projektus. “Ētikas tilts Latvijā” sadarbības partneri ir Latvijas Universitāte, Filozofijas un Socioloģijas Institūts, Rīgas dome, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centrs, kuri sniedz gan intelektuālu, gan finansiālu atbalstu.

Balstoties uz ārzemēs pieejamiem pētījumiem par ekrānmediju ietekmi uz cilvēka psihi, it īpaši uz bērna smadzeņu veidošanos, biedrība rīko konferences, seminārus, pievērš skolu jauniešu uzmanību šai problēmai, rīkojot aptaujas. ĒTL aicina domāt, debatēt un atrast veidus, kā apzināties vardarbības tēlojuma negatīvās sekas, īpaši tā nelabvēlīgo ietekmi uz bērniem un jaunatni, kā ierobežot tās izplatīšanos, kā nodrošināt cilvēka tiesības tikt pasargātam no audiovizuālās agresijas, integrēties labvēlīgā vidē, veidot pozitīvu attieksmi pret savu valsti.


Ar kādiem sasniegtajiem mērķiem, realizētajiem projektiem “Ētikas tilts Latvijā” visvairāk lepojas?

ĒTL ir sniedzis ieteikumus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), izstrādājis priekšlikumus sabiedriskajam pasūtījumam, līdzdarbojies 2012. gada ētera plāna izveides ekspertu grupā, devis priekšlikumus NEPLP likumprojekta izstrādē. Viena no  ĒTL dalībniecēm kopš 2019. gada darbojas NEPLP Sabiedriskajā padomē.

Biedrība ir noorganizējusi vairākas starptautiskas konferences:

“Vardarbības izpausmes medijos: cēloņi un sekas.” (2007);

“Virtuālās vardarbības vide mūsdienu kultūras telpā” (2010);

“Ģimene. Vardarbība ekrānmedijos. Likums.” (2012);

“Vārda un ekrāna brīvība Latvijā vardarbības attēlojumu kontekstā” (2017);

“Latviskums – valsts augstākā vērtība, tā izpratne audiovizuālajos medijos” (2017);

“Bērnu tiesības un ekrānmediju piedāvājums” (2019).

Biedrības rīkotajās konferencēs ar referātiem un uzrunām ir uzstājušies daudzi Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki un  zinātnieki, kā arī pētnieki no Vācijas un Šveices. 2013. un 2019. gadā ar VISC atbalstu “Ētikas tilts Latvijā” Latvijas skolās veica aptauju par skolēnu attieksmi pret vardarbību ekrānmedijos, rosinot jauniešus izvērtēt savu attieksmi pret vardarbības attēlojumiem uz visu veidu ekrāniem.

Nesen ĒTL nosūtīja vēstuli  Saeimas deputātei Dagmārai Beitnerei – Le Gallai, kura ir arī Cilvēktiesību komisijas sekretāre un darbojas Mediju apakškomisijā. Atbildes vēstulē viņa pauda atbalstu vardarbības jautājuma aktualizēšanai un regulāram monitoringam Saeimas komisijas un apakškomisijas sēdēs: “Kopējiem spēkiem mēs noteikti vairāk vērsīsim uzmanību vardarbības atspoguļojumam ekrānmedijos”.

Īpaši veiksmīgi izdevies pasākums bija sadarbībā ar Filozofijas un Socioloģijas Institūtu rīkotā starptautiskā konference “Bērnu tiesības un ekrānmediju piedāvājums” LU Lielajā aulā, kas notika 2019.gada 8. oktobrī. Konference bija radoša, aktualizētās tēmas guva lielu auditorijas atsaucību, izraisīja padziļinātas diskusijas. 

Dr. Paskāla Rudina, (ANO, Šveice) referāts ietvēra aktuālu informāciju par ekrānmediju ietekmi uz bērnu smadzeņu attīstību. 

Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) reprezentants ANO Paskāls Rudins (Pascal Rudin) ir izveidojis savu bērna sociālās aprūpes konceptu, kurā mediju vardarbības patēriņš tiek uztverts kā viens no koncentrēšanās zuduma iemesliem bērniem, bet vecākiem tas iznīcina dabīgo  empātijas saiti ar bērnu, atdodot bērna problēmu risināšanu citu rokās. Konferenci ar referātiem bagātināja arī akadēmiķe, profesore Maija Kūle un citi pētnieki no Latvijas un Vācijas. 

uploaded picture

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012. gadā tikās ar sabiedriskās organizācijas “Ētikas Tilts Latvijā” valdes pārstāvēm Lidiju Mauriņu,  Vēsmu Gruguli un Evu Mārtužu, lai pārrunātu pārstāvētās organizācijas mērķus un līdzšinējās darbības rezultātus jautājumos, kas skar vardarbības ierobežošanu audiovizuālo mediju darbībā.

Kādus sabiedrības procesus organizācija vēlas mainīt sabiedrībā?

Pēc priekšlasījumiem risinājās spraigas diskusijas, kuru gaitā noskaidrojās, ka bērnu tiesību īstenošana Latvijā ir problēma, kurā jāiesaistās visai sabiedrībai – pašiem skolēniem un jauniešiem, skolotājiem, klašu audzinātājiem, skolu administrācijas pārstāvjiem, skolu psihologiem, sociālajiem pedagogiem skolēnu vecākiem, varas pārstāvjiem, politiķiem, cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par plašsaziņas mediju satura radīšanu un kontroli. Diskusiju gaitā izkristalizējās problēma – skolēni un jaunieši pārāk daudz laika velta audiovizuālajiem medijiem, bieži vien patērējot nepiemērotu saturu. Lai šo problēmu varētu sākt risināt, vispirms jāatbild uz jautājumiem:

1) kā varētu šo laiku samazināt, liekot vietā aktivitātes, kas ir labvēlīgākas fiziskajai un garīgai veselībai?

2) ko nozīmē “bērniem un jauniešiem nepiemērots saturs”?

3) vai bērni un jaunieši spēj atpazīt vardarbību uz ekrāna tās daudzveidīgajās formās – gan fizisko, gan psiholoģisko, gan saturu, kura jēgas trūkums notrulina maņas un emocijas?

Šie jautājumi ved pie atskārsmes par plašākas mediju izglītības nepieciešamības. Ne tikai sabiedrībā pēdējā laikā bieži lietotajā “medijpratības” nozīmē, bet daudz plašākā nozīmē, kas ietver,  kas ietver mediju satura ētiskās un estētiskās kvalitātes, spēju tās atpazīt un vērtēt. Tas aptver plašu izglītības bloku – mākslas vēsturi, moderno un laikmetīgo mākslu, valodas estētiku, u.t.t.


Kādas aktualitātes notiek Jūsu organizācijā?

Ņemot vērā, ka vispārizglītojošajās skolās nav mediju izglītības programmas un, atsaucoties uz daudzu pedagogu aicinājumu, ĒTL nolēma veidot projektu “Audiovizuālo mediju izglītības projekts Latvijas vispārizglītojošajās skolās” un, uzaicinot jomas profesionāļus, sniegt kaut nelielu ieguldījumu šajā visai sabiedrībai svarīgās problēmas risināšanā. Projekts tika iesniegts SIF 2020. gada projektu konkursā un arī tika apstiprināts. Taču šogad realizēt projektu neizdevās Covid- 19 krīzes dēļ. Biedrības tuvākie nākotnes plāni un ieceres saistās ar šī projekta realizēšanu nākošajā  - 2021. gadā.

Audiovizuālo mediju piedāvājuma kritikas biedrības “Ētikas tilts Latvijā” veidotais “Audiovizuālo mediju izglītības projekts Latvijas vispārizglītojošajās skolās” ir pilotprojekts, kurš varētu rosināt uz padziļinātu  mediju izglītības ieviešanu visās Latvijas mācību iestādēs. Projekta mērķis  ir veicināt plašas sabiedrības daļas – skolotāju, klašu audzinātāju, skolu administrācijas pārstāvju, skolu psihologu, sociālo pedagogu un skolēnu vecāku iesaisti un līdzatbildību bērnu un jauniešu izglītošanā par moderno audiovizuālo mediju lomu bērnu attīstībā un izaugsmē. Bērna tiesības uz brīvu un pilnvērtīgu fizisko un garīgo attīstību jāuztver kā pamattiesības, taču pārmērīga un neveselīga, kā arī neatbilstoša satura ekrānmediju patērēšana traucē šīm tiesībām īstenoties.

Mācību gada laikā projektā plānotie izglītojošie pasākumi aptver nelielu daļu no Latvijas skolām, izvēlētās skolas atrodas ārpus Rīgas. Katru pasākumu veidos 3 daļas: 

1) lekcija par mākslas un estētikas lomu moderno  audiovizuālo mediju saturā;

2) seminārs skolotājiem, vecākiem un skolas administrācijas pārstāvjiem par skolēnu un jauniešu audiovizuālo mediju lietošanas ieradumiem, par nepiemērota satura un pārmērīgas mediju patērēšanas bīstamajiem faktoriem, par iespējām, kā vadīt samērīgu mediju patērēšanu, pārskatot bērnu un jauniešu mācību un brīvā laika pavadīšanas veidus;

3) paralēli notiek praktiskās nodarbības skolēniem. Praktisko nodarbību metodoloģijā ietilps aptaujas, intervijas, sarunas, lomu spēles, “prāta vētra”, noskatīto filmu, realitātes šovu u.c. fragmentu analīze, lai labāk izprastu skolēnu intereses, palīdzētu viņiem vadīt pašiem savas izvēles attiecībā uz medijiem veltīto laiku un patērēto saturu.  

Jaunieši un vidējā skolas vecuma posma skolēni aicināti apzināt, izprast savus moderno digitālo, audiovizuālo mediju lietošanas ieradumus un reflektēt par tiem. Saprast, cik daudz no sava laika viņi veltī šiem medijiem, kāda ir attiecība starp mācību nolūkā un izklaides nolūkā medijiem veltīto laiku. Praktisko nodarbību metodoloģijā ietilps aptaujas, intervijas, sarunas, lomu spēles, “prāta vētra”, noskatīto filmu, realitātes šovu u.c. fragmentu analīze, lai labāk izprastu skolēnu intereses.

Profesionāla lektore aktualizēs dažādas tēmas, kas saistītas ar audiovizuālo mediju satura mākslinieciskajām kvalitātēm, uzsverot satura ētisko un estētisko vērtību nozīmi bērnu un jauniešu garīgajā izaugsmē.

Skolotāji, audzinātāji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem, kā arī skolu administrācijas pārstāvji aicināti izprast skolēnu intereses, saprast, ko tieši skolēni dara, kad viņi “sēž savos telefonos”. Skolotāji aicināti rīkot līdzīgus pasākumus savās skolās, klasēs, lai mudinātu skolēnus saprātīgi lietot ekrānmediju saturu. Bērna tiesības uz brīvu un pilnvērtīgu fizisko un garīgo attīstību jāuztver kā pamattiesības, taču pārmērīga un neveselīga, kā arī neatbilstoša satura ekrānmediju patērēšana traucē šīm tiesībām īstenoties.

Skolēnu vecāki aicināti sekot līdzi tam, cik daudz un kā viņu bērni patērē ekrāmedijus. Vecāki aicināti iesaistīties bērnu aktīvā brīvā laika plānošanas procesā, jo bieži vien bērni aiz garlaicības lieto ekrānmedijus. Vecāki aicināti izprast, kādas sekas uz bērnu garīgo un fizisko attīstību atstāj pārmērīga audiovizuālo mediju lietošana un bērniem nepiemērota satura patērēšana. Vadoties no rezultātiem un projekta gaitā gūtajiem secinājumiem, iespējams, ka nākotnē varēs turpināt un pilnveidot iesākto darbu, paplašinot sadarbību ar mācību iestādēm.


Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi organizācijas līdzšinējās darbības laikā?

Grūtības un lielākie izaicinājumi biedrības darbā saistās ar to, ka maz jaunākās paaudzes cilvēku iesaistās biedrībā. Tieši tāpēc ir svarīgi rīkot pasākumus skolēniem  un jauniešiem, lai viņus uzrunātu biedrības vēstījums, lai pēc iespējas vairāk mediju satura problemātika tiktu aktualizēta jauniešu vidū.

Liels izaicinājums ir uzrunāt un aptvert pietiekoši plašu auditoriju, kurai ir jāpiedalās biedrības aktualizēto problēmu risināšanā: 

1) pedagogi, it īpaši sociālie pedagogi, psihologi un karjeras konsultanti;

2) bērnu tiesību aizstāvības organizāciju pārstāvji; 

3) sabiedrisko elektronisko plašsaziņas  mediju satura piedāvātāji, 

4) jaunieši un viņu vecāki.

Liels izaicinājums ir  arī līdzekļu piesaiste konferencēm un citiem pasākumiem. Pieņemu, ka ar līdzīgiem izaicinājumiem ir jāsatopas arī citām NVO.  


Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi iesaistīties NVO?

Iesaistīšanās NVO ir moderna parādība, kā pilsoniskās sabiedrības stiprināšana tā ir mūsdienīga demokrātijas tendence. Turklāt tā dod iespēju cilvēkiem izpausties ne tikai savā profesijā, bet arī sabiedriskajā darbībā, īstenojot savus talantus, sadarbojoties ar domu biedriem, izglītojoties, līdz ar to padarot bagātāku mūsu kopējo dzīves telpu.


Jūsu novēlējums visiem “Biedru telpas” lasītājiem!

Visiem “Biedru telpas” lasītājiem novēlu veselību (kas šajā laikā ir īpaši svarīgi). Lai Covid- 19 krīze un tās sekas pēc iespējas mazāk stājas ceļā Jūsu plāniem. Lai izdodas iecerētais, lai sapņi nav nereāli, taču lai tie vienmēr nedaudz pārsniedz iespēju robežas, un realizētais mudina uz jauniem izaicinājumiem!


Interviju lasiet arī šeit: https://nvo.lv/uploads/biedru_telpa_etikas_tilts_latvija_77.pdf