Apkopoti ministriju sabiedrības līdzdalības plāni nozares politikas pamatnostādņu izstrādes procesā
03.07.2020

Kā iepriekš informējām, aicinājām nozaru ministrijas un Valsts kanceleju sniegt informāciju par nozaru pamatnostādņu izstrādes procesu un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu pamatnostādņu procesa izstrādes gaitā., jo turpmākajos gados, lai nodrošinātu Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. mērķu sasniegšanu, tiks izstrādāta 21  pamatnostādne nozares politiku ieviešanai. Latvijas Pilsoniskā alianse ir saņēmusi atbildes un apkopotā veidā ministriju un Valsts kancelejas plānus var apskatīt šeit.  

Būtiski pievērst uzmanību tam, ka Satiksmes ministrijas atbildes vēstulē norādīja, ka tās atbildībā esošās Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam sabiedriskā apspriešana plānota š.g. jūlijā, Kultūras ministrijas Saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam nodot sabiedriskajai apspriešanai plānots š.g. jūlijā, Labklājības ministrija plāno septembrī organizēt pamatnostādņu (Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam) apspriešanu dažādās nozares politiku koordinējošās padomēs un komisijās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana plānota š.g. augustā:

- Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

- Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

- Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 

Turklāt, neskatoties uz to, ka jaunais Nacionālais attīstības plāns ir laika periodam no 2021.-2027.gadam, atsevišķas ministrijas nav uzsākušas darbu pie savu resoru nozaru pamatnostādņu izstrādi.  

Vienlaikus sniegtās atbildes dod iespēju secināt par nozaru ministriju un Valsts kancelejas attieksmi pret sabiedrības līdzdalību un tās nozīmi politikas plānošanas dokumentu izstrādē. Salīdzinot ministriju sniegtās atbildes, tās var iedalīt trīs modeļos:

- Mazāk patīkamais veids jeb “Atrakstīšanās”

Informācija par padarīto netiek sniegta vai tā ir minimāla un vispārināti, piemēram: “darbs tiks veikts un sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

Šādu pieeju izmanto Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un Valsts kanceleja.

- Vidējā temperatūra jeb princips “Atbilde ir sniegta”

Informācija par padarīto tiek sniegta par pamatnostādņu izstrādes procesu, bet nav informācija par sabiedrības iesaisti, vai arī tā ir norādīta vispārīgi.

Šādu pieeju izmanto Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

- Visaptveroša atbilde jeb Izvērsts izklāsts

Tiek sniegta plaša informācija par padarīto un par sabiedrības iesaisti dokumentu izstrādes procesā.

Šādu pieeju izmanto Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.