Lai arī pasaulē ierasta prakse ir atzīt abus – sociālo un pilsonisko – dialogus, kā arī pilsoniskā dialoga juridiskais pamats ir noteikts Lisabonas līguma sadaļā par demokrātijas principiem, Latvijā līdz šim oficiāli atzīts ir tikai sociālais dialogs. Šobrīd pilsoniskā dialoga atzīšana ir iekļauta virknē politikas plānošanas dokumentu, taču tas nav nostiprināts nevienā tiesību normā.

Domnīcu mērķis ir izstrādāt ceļa karti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei, tiesiskā ietvara un prakses pilnveidei, lai veiksmīgi ieviestu pilsonisko dialogu, vienlaikus stiprinot pilsonisko līdzdalību.

Diskusijā dalībnieki (Memoranda padomes locekļi, ministriju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, sociālo partneru pārstāvji):

• iepazina Latvijas un ārvalstu pilsoniskā dialoga labās prakses piemērus;
• diskutēja par kopīgo un atšķirīgo starp pilsonisko līdzdalību, pilsonisko dialogu un sociālo dialogu.

Nākamā domnīcas daļa notiks 15. janvārī.