Portfelis

Valdes pārstāvības tiesības

1. Biedrību un nodibinājumu likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktā un 95.pantā ir noteikts, ka biedru sapulces kompetencē ietilpst valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai.
Savukārt nodibinājuma valdi ieceļ dibinātājs, bet, ja tiek dibināts testamentārais nodibinājums, — valdes locekļus ieceļ testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis vai valdes locekļi tiek iecelti ar testamentu.


2. Biedrību un nodibinājumu likuma 45.panta sestajā daļā un 95.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka valdes locekļa ievēlēšana vai viņa pilnvaru izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai reģistrā, pieteikumam pievienojot biedru sapulces vai citas statūtos noteiktās institūcijas protokola izrakstu ar lēmumu par valdes locekļa ievēlēšanu, pievienojot tam valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli, vai viņa atsaukšanu.


3. Biedrību un nodibinājumu likuma 21.pantā ir noteikts, ka ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami reģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.


Tātad saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma normām:

Tikai biedru sapulces vai statūtos noteiktas citas pārvaldes institūcijas kompetencē ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana. Un ierakstam biedrību un nodibinājumu reģistrā par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām ir tikai deklaratīvs raksturs - ja ir pieņemts lēmums par valdes ievēlēšanu, tad valdei ir pārstāvības tiesības arī bez šo ziņu ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Tādējādi organizācijai un tās biedriem šīs ziņas ir saistošas līdz ar lēmuma pieņemšanas brīdi un jaunievēlētās valdes pilnvaras sākas līdz ar valdes ievēlēšanu, ja vien statūtos netiek atrunāta citādāka kārtība.


Papildus informācija:

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Savukārt, lai nodrošinātu Reģistrā pieejamo ziņu patiesumu par tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, izmaiņas šajās ziņās nepieciešams izdarīt laikus. Laicīga ziņu un dokumentu neiesniegšana traucē Reģistram nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī traucē nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Par laicīgu ziņu un dokumentu neiesniegšanu, Reģistrs ir tiesīgs piemērot administratīvo sodu atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3.pantam, kas ir ietverts kodeksa divpadsmitajā “a” nodaļā “Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā”. Tā kā biedrības un nodibinājumi neveic komercdarbību, kodeksa 166.3 pants netiek piemērots attiecībā uz tām.