Portfelis

Finanšu avots - Ziedojumi

Ar “ziedojumu” nevalstiskajai organizācijai tiek saprasts naudas vai lietu ziedošana bez savtīga aprēķina sabiedriski nozīmīgu problēmu risināšanai vai līdzcilvēku vajadzību apmierināšanai.


Tomēr precīzāk būtu izšķirt “ziedojums” un “dāvinājums”.

Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9.panta pirmo daļu, ziedojums  ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.


Savukārt dāvinājuma definīcija ir atrodama Civillikuma 1912.pantā: “Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.”


Lai vieglāk izšķirt, kad mantiskais piešķīrums ir dēvējams par ziedojumu un kad par dāvinājumu, ir jāatceras šī nianse  - ziedot var sabiedriskā labuma organizācijai, dāvināt - biedrībai un nodibinājumam. Šāds izšķīrums rodas saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normu, kas nosaka, ka ziedojums ir tāds mantisks piešķīrums, kuram var piemērot nodokļu atvieglojumus.


Ziedojumus nevalstiskajām organizācijām var arī izšķirt šādos aspektos:

* Juridisko personu ziedojumi
* Privātpersonu ziedojumi
* Anonīmie ziedojumi
* Ziedojuma veidi: vispārējais vai mērķziedojums
* Privātpersonu ziedojumi
* Anonīmie ziedojumi
* Ziedojuma veidi: vispārējais vai mērķziedojums


Juridisko personu ziedojumi


Juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (12.pants) noteiktās nodokļu atlaides – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt trīs veidos (izvēloties tikai vienu no šādiem atvieglojumiem un to piemērot visā pārskata gadā):


1) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5 % apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
2) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas VSAOI;
3) samazināt aprēķināto UIN no dividendēm par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā UIN no dividendēm. Izvēloties šo veidu - ziedojumu summa nesamazina ar nodokli apliekamo bāzi, bet gan UIN no dividendēm;*


 * laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85% (bija 75%) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% (bija 20%) no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.


Privātpersonu ziedojumi


Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 10. pants “Attaisnotie izdevumi” nosaka, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti maksātāja izdevumi, tai skaitā summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai. 


Vienlaikus likums nosaka ierobežojumu attiecībā uz ziedojumu apjomu -  attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro .


Attaisnotie izdevumi iekļauj izdevumus ne tikai par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, bet arī par izglītību un medicīnas izdevumiem.


Anonīmie ziedojumi


Attiecībā uz anonīmajiem ziedojumiem nav atsevišķa tiesiskā regulējuma iepriekš minētajos likumos, kā arī par tiem nevar tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tomēr no nevalstisko organizāciju grāmatvedības puses, būtu ievērojami vairāki ieteikumi.


Dokumentu noformēšanā un grāmatvedības uzskaitē, saņemot ziedojumus, jāievēro prasības, kas noteiktas:

* Likumā “Par grāmatvedību
* Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju


Attiecībā uz ziedojumu kastēm nav konkrēta normatīvā akta, kas nosaka ziedojuma kastes noformēšanu, tādēļ nevalstiskās organizācijas pašas nosaka, kā to darīt, tomēr ir ieteicams ievērot caurspīdīguma principus:

- ziedojuma kaste ir aizslēgta
- uz kastes tiek norādīts akcijas nosaukums
- ziedojumu vākšanas mērķis
- organizācijas nosaukums
- par
saņemto ziedojumu uzskaiti un glabāšanu ir atbildīgs organizācijas vadītājs
- ziedojumu kasti atver vismaz divu organizācijas pārstāvju klātbūtnē
- par saziedoto naudas summu sastāda aktu.


Ziedojuma veidi


Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 10.pants definē ziedojumu veidus:


* Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem.
* Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satvermē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.


Attiecībā uz fizisku personu ziedojumiem, likuma norma nosaka prasību slēgt rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju tikai par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas.