Portfelis

Finanšu avots - Valsts atbalsts

Tiek izšķirts tiešais un netiešais valsts atbalsts nevalstiskajām organizācijām.


Tiešais atbalsts ir: 

* Deleģējumi
* Dotācijas
* Subsīdijas
* Projektu konkursi
* Pakalpojumu iepirkšana
* Nacionālais NVO fonds
* Valsts Kultūrkapitāla fonds
* Deputātu kvotas
* Valsts kapitālsabiedrību ziedojumi


Netiešais atbalsts ir nodokļu atlaides un atvieglojumi, kurus: 

* piemēro ziedotājiem - ziedotājiem tiek nodrošināta iespēja piemērot Uzņēmuma ienākumu nodokļa vai Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus
* piemēro NVO - organizācijas tiek atbrīvotas no Pievienotās vērtības nodokļu maksājumiem


Deleģējumi


Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka biedrība un nodibinājums,  saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja var saņemt dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai.
Papildus Likuma 5.pants nosaka, ka Ministru kabinets reglamentē kārtību*, kādā valsts budžeta iestādes piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām (tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem) valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.
Būtiski, ka likuma Valsts pārvaldes iekārtas likums48.pants pilnvarojumu privātpersonai veikt valsts pārvaldes uzdevumus definē kā vienu no sabiedrības līdzdalības veidiem. Savukārt likuma 49.pants precizē, ka pilnvarojums veikt pārvaldes uzdevumu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu var tikt slēgts, ja to veic sabiedriskā labuma nolūkos; tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un to var veikt vismaz tikpat efektīvi.

*Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu”, izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 50.panta piekto daļu un 51.pantu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta četrpadsmito daļu


Dotācijas


Dotācija ir finansējuma piešķiršana konkrētu mērķu sasniegšanai. Likums par budžetu un finanšu vadību definē, ka dotācija ir budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, biedrībām, nodibinājumiem u.c. institūcijām normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldības funkciju izpildi.


Subsīdijas


Ministru kabineta noteikumi Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām definē, ka subsīdijas ir kārtējie neatlīdzināmie maksājumi, kurus vispārējā valdība vai Eiropas Savienības institūcijas maksā rezidējošajiem ražotājiem (tai skaitā pakalpojumu sniedzējiem), lai ietekmētu to ražošanas apjoma līmeni, cenas vai ražošanas faktoru izmaksas. Attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem visbiežāk tiek izmaksātas subsīdijas nevis atbilstoši saražotajiem produktiem/sniegtajiem pakalpojumiem, bet tāpēc, ka vispār darbojas konkrētā valsts atbalstāmā nozarē vai ražo un sniedz pakalpojumus, piemēram, subsīdijas par sabiedrībai labvēlīgas darbaspēka politikas īstenošanu, nodarbinot invalīdus vai ilgstoši nenodarbinātas personas un tamlīdzīgi.


Projektu konkursi


Katrai ministrijai ir noteiktas prioritātes, un lai tās ieviestu praksē, ministrijas var izlemt rīkot projektu konkursus, kuros uz finansējuma piešķīrumu var pretendēt biedrības un nodibinājumi.
Ministrijām, tāpat kā jebkuram citam projektu konkursu apsaimniekotājam, ir jāizstrādā saistošā dokumentācija, ar kuru nosaka kārtību, kādā tiek rīkoti konkursi, izvēlēti projektu īstenotāji un tamlīdzīgi. Atsevišķām ministrijām ir arī izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas šo kārtību regulē. Tā piemēram, Ārlietu ministrijai ir īpaši izstrādāti Ministru kabineta noteikumi ”Kārtība, kādā īsteno granta projektu konkursus”. Tie nosaka skaidru kārtību, kādā sagatavo un izsludina granta projektu, īsteno konkursu vadību, izvērtē projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem.
Tāpat specifiski katrai nozarei  ir izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kurā noteikta kārtība, kādā plānots īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanu.


Pakalpojumu pirkšana


Nereti valsts pārvaldes institūcijas izsludina publiskus iepirkumus par noteiktu pakalpojumu izpildi, un nevalstiskās organizācijas šajā procesā, tāpat kā jebkura cita privātpersona, var piedalīties. Iepirkumu procedūru regulē likums Publisko iepirkumu likums.


Nacionālais NVO fonds


No valsts budžeta finansēta fonds (programma, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds) tika izstrādāts ar mērķi veicināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, ļaujot biedrībām un nodibinājumiem virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus visos publiskās pārvaldes līmeņos, sniegt pakalpojumus ar mērķi uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, organizēt pasākumus, kas informētu un izglītotu sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai jau laikus līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālo jautājumu risināšanā.
Projektu konkurss tiek izsludināts vienu reizi gadā.


Valsts kultūrkapitāla fonds


Valsts kultūrkapitāla fonda darbību regulē Valsts kultūrkapitāla fonda likums. Tas ir īpaši radīts publisks nodibinājums kultūras nozares radošiem projektiem atbalstu konkursu veidā.


Deputātu kvotas


Deputātu kvotas ir deputātu tiesības otrajā lasījumā iesniegt savus priekšlikumus atbalstīt dažādas iniciatīvas ar valsts budžeta finansējumu, taču šāda finansējuma pārdales prakse nav uzskatāma par caurskatāmu un efektīvu procesu, kādā varētu tikt pārdalīta nodokļu maksātāju nauda.


Valsts kapitālsabiedrību ziedojumi


Tiesības ziedot biedrībām un nodibinājumiem sniedz likuma Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums 10.pants, kas nosaka, ka kapitālsabiedrība finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.


Juridisko personu ziedojumi


Juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (12.pants) noteiktās nodokļu atlaides – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt trīs veidos (izvēloties tikai vienu no šādiem atvieglojumiem un to piemērot visā pārskata gadā):

1) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5 % apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
2) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas VSAOI;
3) samazināt aprēķināto UIN no dividendēm par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā UIN no dividendēm. Izvēloties šo veidu - ziedojumu summa nesamazina ar nodokli apliekamo bāzi, bet gan UIN no dividendēm;*


* laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85% (bija 75%) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% (bija 20%) no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.


Privātpersonu ziedojumi


Fiziskas personas ir tiesīgas izmantot likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodoklinoteiktās nodokļu atlaides, vienlaikus nosakot ierobežojumu attiecībā uz ziedojumu apjomu -  attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro .
Attaisnotie izdevumi iekļauj izdevumus ne tikai par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, bet arī par izglītību un medicīnas izdevumiem.


Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli
Likuma 1.panta otrās daļas 18.punkts nosaka, ka ar  nekustamā īpašuma nodokli neapliek biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Iepriekš minētie kritēriji ir iestrādāti Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā biedrībai un nodibinājumam piederošās ēkas un inženierbūves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli”.


Likums “Pievienotās vērtības nodokļa likums
Likuma 59.panta pirmā daļa nosaka, ka iekšzemes nodokļa maksātājs (tai skaitā biedrības un nodibinājumi) ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro.
Likuma 52.panta desmitā daļa nosaka, preču piegādes un pakalpojumu sniegšana bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.