Portfelis

Finanšu avots - Pašvaldību atbalsts

Pašvaldību iespējas atbalstīt nevalstiskās organizācijas ir tiesiski noregulēts dažādos normatīvajos aktos,  un pašvaldību pārstāvjiem jāizvēlas, vai atbalstīt nevalstiskās organizācijas ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību vai ar mērķi nodrošināt pašvaldību funkciju īstenošanu.


Nevalstiskās organizācijas kā pašvaldības atbalsta mērķis


Likuma “Par pašvaldībām” 12.pants nosaka, ka pašvaldības iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas jeb pašvaldībām ir tiesības atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, lai veicinātu vietējās kopienas attīstību un ir iedzīvotāju interesēs. Tā kā likums nekonkretizē, kādā veidā pašvaldības to var darīt,  tās var izvēlēties:


* rīkot atklātus projektu konkursus nevalstisko organizāciju iniciatīvu atbalstam, kapacitātes celšanai un/vai administratīvo izmaksu segšanai;
* pirkt pakalpojumus no nevalstiskajām organizācijām (pētījumu veikšana, ekspertīzes sniegšana u.c.);
* sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu (pašvaldības telpu piešķiršana vai iznomāšana, grāmatvedības, juridiskās konsultācijas u.c.).


Nevalstiskās organizācijas kā līdzeklis likumā noteikto autonomo vai deleģēto funkciju veikšanai


Autonomās funkcijas, kuras ir jāpilda pašvaldībai, ir noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā, taču papildus tām pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kas pielāgoti  katras pašvaldības sociāli ekonomiskajai situācijai. Lai pašvaldība nodrošinātu funkciju īstenošanu un iedzīvotāju vajadzību un vēlmju apmierināšanu, pašvaldības var:


* deleģēt
nevalstiskajām organizācijām no autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu;
* pirkt pakalpojumu no nevalstiskajām organizācijām (sociālie pakalpojumi, sporta, kultūras pasākumu organizēšana u.c.);
* rīkot saturisku projektu konkursu;
* sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu funkcijas īstenošanai (pašvaldības telpu piešķiršana vai iznomāšana, grāmatvedības, juridiskās konsultācijas, funkcijas veikšanai nepieciešamās tehnikas nodrošināšana, dažādu nodokļu atvieglojumi (piemēram, nekustamā īpašuma) u.c.).


Pārvaldes uzdevumu deleģēšana un līdzdarbība


Likuma Par pašvaldībām 15.pants  nosaka, ka no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Vienlaikus likuma norma nosaka, ka pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.


Pašvaldība var izvēlēties deleģēšanas vai līdzdarbības līguma slēgšanu, šo kārtību, kā tiek slēgti līdzdalības un deleģējuma līgumi, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 50.panta piekto daļu un 51.pantu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta četrpadsmito daļu tikuši izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.317 „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu”.


Noteikumu 8.punkts nosaka, ka gadījumā, ja paredzamā “līgumcena nepārsniedz 14228 euro, iestāde noskaidro potenciālos līdzdarbības līguma slēdzējus un uzaicina tos iesniegt pieteikumu līdzdarbības līguma slēgšanai”, savukārt atbilstoši 12.punktam – ja “paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena pārsniedz 14228 euro, iestāde rīko konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.” Attiecībā uz konkursa rīkošanu tālāk norādīts, ka iestādei jāsagatavo konkursa nolikums, jāizveido konkursa komisija un jāpublicē paziņojums par konkursa rīkošanu.
Būtiski, ka, iestādei, izvēloties pretendentu, jākonstatē, ka persona attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu var veikt vismaz tikpat efektīvi  vai efektīvāk kā pati iestāde.


Procedūra līdzdarbības un deleģēšanas līgumu slēgšanai:


* Pašvaldība konceptuāli pieņem lēmumu par kāda sava uzdevuma deleģēšanu
vai privātpersonas pilnvarošanu veikt pārvaldes uzdevumu;
* Pašvaldība nosaka procedūru pretendenta atlasei;
*
Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības uzdevumu deleģēšanu vai privātpersonu pilnvarošanu veikt pārvaldes uzdevumu privātpersonai;
* Pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, tiek slēgts publisko tiesību līgums (deleģēšanas vai līdzdarbības līgums).


Pakalpojumu pirkšana


Nevalstiskās organizācijas
šajā procesā ir tāds pats tirgus dalībnieks kā jebkura cita privātpersona, un tas var būt būtisks ienākumu avots un veids, kā sasniegt organizācijas mērķi.

Parasti pašvaldības iepirkumu procedūru piemēro, ja pašvaldībai ir skaidri zināms, kāds pakalpojums nepieciešams funkcijas veikšanai un to var aprakstīt tehniskajā specifikācijā.


Iepirkumu procedūru regulē likums Publisko iepirkumu likums”. 

Likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Likums nosaka, ja paredzamā līgumcena ir zemāka par 10 000 euro, iepirkumu procedūra netiek piemērota, kas nozīmē, ka pašvaldības no biedrībām un nodibinājumiem, ja pakalpojuma cena ir salīdzinoši zema, var pirkt pakalpojumus bez iepirkuma procedūras.
Tāpat likums nosaka atvieglotas procedūras no 10 000 euro līdz 42 000 euro pakalpojumiem un precēm, kā arī sociālo un citu īpašo pakalpojumu (izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi u.c.) iepirkumiem. Šajos gadījumos ir jāveic minimālas un vienkāršotas procedūras pirms iepirkuma veikšanas, t.i. pašvaldības mājas lapā vai vietējā laikrakstā jāievieto informācija par iepirkumu pirms tā veikšanas, norādot līguma priekšmetu un paredzamo līgumcenu. Un pēc pretendentu atlases informācijas avotos ir jāievieto ziņas par izvēlēto līguma izpildītāju un cenu.
Likuma 5.pants nosaka arī konkrētus izņēmumus Iepirkuma procedūras nepiemērošanai, tā piemēram, būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanai, autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem.


Projektu konkursi


Tā kā nepastāv tiesiskā regulējuma projektu konkursu organizēšanai, tad praksē procedūru nosaka katras pašvaldības domes apstiprināts konkursa nolikums. Nolikums ir iekšējs normatīvs akts un saturiski tam vispirms jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem (likumiem) un vispārējiem tiesību principiem.


Nosakot kritērijus konkursā atbalstāmajiem projektiem, pašvaldībām ir jānodrošina, lai tie būtu saskaņā ar pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām  un interesēm.

Cita veida materiālais un nemateriālais atbalsts.

Telpu un citas mantas iznomāšana un nodošana bezatlīdzības lietošanā.


Pašvaldības
nevalstisko organizāciju atbalstam bieži praktizē savas mantas, it īpaši – telpu, iznomāšanu par pazeminātu cenu vai nodošanu bezmaksas lietošanā. Tomēr pašvaldību piederošo mantu piešķiršanu ierobežo likums “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums”, kura mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldības mantas likumīgu un lietderīgu izlietojumu.
Likuma 5.panta otrās daļas 4.1. punkts pašvaldībām dod tiesības nodot savu mantu lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām. Šādos gadījumos piemērojamā procedūra ir:


* Pašvaldības dome pieņem lēmumu par mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
Likuma 5.panta piektā daļa nosaka, ka mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai nodod uz laiku, kamēr attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk par 10 gadiem. Taču likuma norma papildus nosaka, ka mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.
* Pamatojoties uz lēmumu par pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu.


Cita veida atbalsts


* Kā vienu no biežāk praktizētajiem atbalsta veidiem nevalstiskajām organizācijām pašvaldībās ir dotāciju piešķiršana. Dotācijas saskaņā ar likumu “Likums par budžetu un finanšu vadību” ir “budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.” Praksē tas nozīmē, ka pašvaldība budžetā iekļauj finansējumu (dotāciju) konkrētas funkcijas īstenošanai, piemēram, krīzes centra darbībai, un vēlāk par paredzēto summu tiek noslēgts līdzdarbības līgums ar nevalstisko organizāciju.
* Pašvaldības, arī tās, kas praktizē projektu konkursu rīkošanu, no nevalstiskajām organizācijām pieņem projektu pieteikumus ārpus projektu konkursiem. Šādos gadījumos attiecīgie departamenti, kuros ir iesniegti projektu pieteikumi, tiek lemts, vai atbalstīt projektu.
* Pašvaldības var piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, pieņemot par to saistošus noteikumus. Katrā pašvaldībā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi ir atšķirīgi, bet parasti tie ne tikai tiek piemēroti nevalstiskajai organizācijai piederošam īpašumam, bet arī personai par nekustamo īpašumu, kuru lieto sabiedriskā labuma organizācijas (piemēram, Rīgā tiek piemērota 90% nodokļu atvieglojums).
* Atsevišķas pašvaldības to saistošajos noteikumos noteikušas no nodevu samaksas atbrīvojumus, piemēram, Valmiera noteikusi atbrīvojumus labdarības pasākumu rīkotājiem, ja reklamētā labdarības pasākumu ietvaros tiek vākti līdzekļi, kuri tiek nodoti Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (Nodeva par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu Valmieras pilsētā 7.4.punkts).
* Pašvaldību darbinieku konsultācijas projektu rakstīšanā un palīdzība juridisko un grāmatvedības jautājumu risināšanā, tāpat daudzās pašvaldībās ir atsevišķs darbinieks, kas atbildīgs par sadarbību ar nevalstisko sektoru.