Sabiedrības līdzdalība - Pašvaldības

Informācija atjaunota .2021. gadā.

Pašvaldības ir administratīvais līmenis, kurā ir visvieglāk īstenot iedzīvotāju līdzdalību. Tām ir arī būtiska nozīme iedzīvotāju iesaistīšanā, jo tās atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, turklāt pašvaldību darbības mērķis ir vērsts tieši uz attiecīgās teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanu.

Normatīvie akti, kas regulē pašvaldību atbalstu nevalstiskajām organizācijām

Likums “Par pašvaldībām”
Likuma mērķis – reglamentē pašvaldību darbības pamatnoteikumus un nosaka pašvaldības kompetenci.

Attiecībā uz atbalstu NVO:

* uzskaita pašvaldības autonomās funkcijas (15.pants) – tās neiekļauj tiešu atbalstu NVO;
* nosaka tiesības uz brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu - ģenerālklauzula (12.pants);
* pašvaldība var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi (43.pants);
* paredz pašvaldībām tiesības dibināt biedrības un nodibinājumus, pildot savas funkcijas (14.pants).

Likuma 23. un 24. pants nosaka, ka pašvaldību domei ir jāizstrādā pašvaldības nolikums, kas ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

4) domes un tās komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru;

6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem;

7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;

8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus;

9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

10) kārtību, kādā domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.

Valsts pārvaldes iekārtas likums
Likuma mērķis – nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

Attiecībā uz atbalstu NVO:

* nosaka valsts pārvaldes principus;
* regulē publisko tiesību līgumu slēgšanu (t.sk. deleģēšanas un līdzdarbības līgumus).

Likums “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums”
Likuma mērķis – nodrošināt, lai valsts un pašvaldību manta tiktu izmantota likumīgi un lietderīgi.
Attiecībā uz atbalstu NVO:

* pašvaldībām noteiktas tiesības nodot mantu (t.sk. nekustamo) bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām.

Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā:

Likums par pašvaldībām

3.pants - Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas (...) nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
27.pants - Paziņojums par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes ēkā vai pie tās un publicē pašvaldības mājaslapā internetā.
61.1 pants - Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;
2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Lēmumu pieņemšanas procesa shēma

 Pašvaldības pastāvīgās komitejas:

* finanšu komiteja;
* sociālo jautājumu komiteja;
* izglītības jautājumu komiteja;
* kultūras jautājumu komiteja.

Likums par pašvaldībām paredz, ka domes/padomes sēdes ir atklātas. Tādējādi jebkurš interesents var piedalīties kā klausītājs, ievērojot pašvaldības nolikumā noteikto reglamentu.
Ministru  kabineta  noteikumi  “Sabiedrības  līdzdalības  kārtībai  attīstības  plānošanas procesā” nosaka sabiedrības līdzdalību pašvaldību līmenī, uzliekot par pienākumu pašvaldībām:

* uzsākot pašvaldības attīstības plānošanu kādā politikas jomā, nozarē vai teritorijā, tiek noteikta amatpersona, kas ir atbildīga par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu uzsāktajā attīstības plānošanas procesā. Šīs amatpersonas pienākums ir apzināt un iesaistīt sabiedrības mērķgrupas, kuras tieši skars attīstības plānošanas dokuments vai tiesību akts, kā arī izvēlēties piemērotus sabiedrības līdzdalības veidus;
* mājaslapas sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”, kurā tad arī tiek publicēti paziņojumi par notiekošo plānošanu un izmaiņām, kā arī cita veida informācija.

Visbiežāk izplatītais organizācijas sadarbības veids ar pašvaldību ir sarakste – iesnieguma (lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums) nosūtīšana pašvaldībai vai tās iestādei. Šo sadarbību regulē Iesniegumu likums. Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. Ja iesniegums attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas pārsūta iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu. Iestādei atbildi sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde septiņu darbdienu laikā informē iesniedzēju, ka attiecīgo iesniegumu ir saņēmusi. Iesnieguma likums attiecas ne tikai uz pašvaldību un tās iestādēm, bet uz jebkuru valsts iestādi.

Ja organizācija vēlas no pašvaldības saņemt konkrētu informāciju, tad tās sagatavošanas un sniegšanas kārtību regulē Informācijas atklātības likums. Šis likums nosaka informācijas pieprasīšanas veidus (rakstveidā, mutvārdos vai elektroniskā veidā) un sniedzamās informācijas termiņus - 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde, 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde, bet 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.
Būtiski, ka informācijas pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt arī tad, ja šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Turklāt, vispārpieejamo informāciju, kas nav papildus jāapstrādā, izsniedz bez maksas. Informācijas atklātības likums ir saistošs visām valsts iestādēm, tajā skaitā pašvaldībām.

Uzsākot sadarbību ar pašvaldību, būtiski ir pārzināt pašvaldības kompetencē esošos jautājumus, kuri ir iekļauti pašvaldības autonomās funkcijās. Funkciju izsmeļošs uzskaitījums atrodams Likuma par pašvaldībām 15.pantā. Šajā uzskaitījumā minētas daudzas tēmas – iedzīvotāju veselība un sociālās aprūpe, izglītība, kultūra un sports, kurās tradicionāli darbojas nevalstiskās organizācijas, kas var kalpot par organizācijas un pašvaldības turpmākās sadarbības tiesisko pamatu. No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai (nevalstiska organizācija šī likuma izpratnē ir privātpersona, precīzāk – privāto tiesību juridiska persona). Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa „Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana”, kas nosaka, ka publiska persona, tai skaitā pašvaldība var deleģēt privātpersonai (arī NVO) pārvaldes uzdevumu, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma VI nodaļa „Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē” uzliek par pienākumu publiskām personām, tai skaitā pašvaldībām, savā darbībā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus (nevalstisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Sabiedrībai svarīgos jautājumos pašvaldībai ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja pašvaldība pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tai šo lēmumu īpaši jāpamato. Precīzāka sabiedrības iesaistes kārtība rīkojot publiskās apspriešanas ir noteikta Attīstības plānošanas sistēmas likumā un MK noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.

Īpašu atbalstu no pašvaldības var saņemt sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) - tās organizācijas, kuru darbība sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai, īpaši, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Piemēram, likuma „ Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 5.panta otrās daļas 4.1. apakšpunkts, kā arī 5.panta piektā daļa nosaka kārtību, kādā pašvaldības manta var tikt nodota bezatlīdzības lietošanā tieši sabiedriskā labuma organizācijām. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr.97 „ Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” paredz izdevīgākus iznomāšanas nosacījumus arī tām organizācijām, kurām nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss - būtiska šai gadījumā ir organizācijas darbība sabiedriskā labuma jomā.

Veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums nav tik daudz atkarīgs no sadarbības tiesiskā pamata – noslēgta līguma vai likuma, bet gan būtiska ir pušu – pašvaldības un nevalstisko organizāciju patiesā griba sadarboties, izrādīt iniciatīvu, iespējas un uzdrošināšanos meklēt piemērotus risinājumus sadarbības iespējām.

Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse