Sabiedrības līdzdalība - Juridiskais ietvars

Informācija atjaunota 2021. gadā.

Latvijas tiesību aktos ir iestrādāti stingri pamati pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos un līdzdalībai valsts pārvaldē. Turpmākajos Jurista padomos skaidrosim, kuros tiesību aktos ir atrodams sabiedrības līdzdalības nepieciešamības pamatojums un iespējamie līdzdalības veidi pašvaldību, nacionālā (Ministru kabineta, Saeimas un ministriju) un Eiropas Savienības līmenī. 

Šis Jurista padoms veltīts kopējam sabiedrības līdzdalības institūta juridiskajam ietvaram.

Latvijas Republikas Satversmes 2.pantā norādīts, ka valsts vara pieder tautai, kas tiek realizēta deleģējot amatpersonām valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības labā. Aktīva pilsoniska līdzdalība izpaužas arī sabiedrībai veidojot no valsts neatkarīgus formālus vai neformālus veidojumus, tādējādi realizējot Satversmes 102.pantā noteikto biedrošanās brīvību – ikviena iedzīvotāja tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Papildus Satversmes 101.pants nostiprina tautas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. 

Lai Satversmē noteikto sabiedrības piedalīšanos valsts darbībā būtu iespējams īstenot, sabiedrības locekļiem jāpiemīt tiesībām saņemt informāciju. Šīs tiesības vērsties valsts iestādēs ar iesniegumiem, uz kuriem ir arī tiesīgi saņemt atbildi, nostiprinātas Satversmes 104.pantā, un precizētas citu likumu normās - tādos kā Administratīvā procesa likums, Ministru Kabineta iekārtas likums, Iesniegumu likums un Informācijas atklātības likums.

Savukārt tādi tiesību akti kā Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta kārtības rullis, Saeimas kārtības rullis, likums Par pašvaldībām nosaka sabiedrības līdzdalību publiskajā pārvaldē, un šo līdzdalību metodes - līdzdarbojoties darba grupās, konsultatīvajās padomēs, piedaloties sabiedriskajās apspriedēs, sniedzot atzinumus, priekšlikumus un iebildumus plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
Tāpat sabiedrības līdzdalības veidi noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7. punktā norādot, ka sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā šādā veidā:

1. piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;
2. piedaloties sabiedriskajā apspriedē;
3. iesaistīties publiskajā apspriešanā;
4. iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs, piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās;
5. rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā;
6. sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā:

* tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
* pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7. sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā:

* tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamen­tējošiem normatīvajiem aktiem;
* pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam;

* citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;

8. līdzdarbojoties politikas ieviešanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Svarīgi, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 8.punkts nosaka, ka institūcijām, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs, jāizvēlas sabiedrības pārstāvji ar atklātas procedūras palīdzību. Institūcijām jānodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri izrādījuši interesi līdzdarboties, taču tās sastāvā nav iekļauti, vienlaikus pieļauj institūcijām iespēju noteikt kritērijus, kādiem jāatbilst iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Sabiedrības līdzdalības iespēju kontekstā, nozīmīgs tiesību akts ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju”, kur noteikts, ka visās valsts pārvaldes mājas lapās ir jāievieto sadaļa „Sabiedrības līdzdalība”, kurā jāiekļauj:

1) informācija par iestādes sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īsu aprakstu, kontaktpersonas iestādē sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām);
2) informācija par iestādes atbildības jomās izveidotajām konsultatīvajām institūcijām (piemēram, darba grupām, konsultatīvajām padomēm, projektu uzraudzības padomēm, projektu konsultatīvajām grupām);
3) informāciju par izstrādes un saskaņošanas procesā esošajiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem.

Līdzīgi Ministru kabineta instrukcija Nr.19 „Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums jeb anotācija. Instrukcijas 3.punkts paredz projekta izstrādātāja pienākumu, organizējot sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē, ievērot normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā. Tāpat anotācijas autoram ir jāatspoguļo informācija par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē un šīs līdzdalības rezultātiem (17.punkts).

Papildus jāpiemin līdzdalības un deleģējuma līgumu institūts kā viena no sabiedrības līdzdalības formām. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta vienpadsmitā daļa paredz iespēju valsts iestādei uzticēt atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu privātpersonai, ar ko ir saprotams arī nevalstiskā organizācija.  Šīs publiskās pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbības formas tiek regulētas ar Valsts pārvaldes likuma 40.,42 un 50.pantu, kā arī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.317 „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu"

Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse