Nevalstisko organizāciju struktūrvienības

Uzsākot biedrības vai nodibinājuma (turpmāk kopā saukti – organizācijas) dibināšanas procesu un izstrādājot statūtus, lai nodrošinātu organizācijas veiksmīgu „startu” un aktīvu darbošanos, būtiski jau šajā stadijā paredzēt organizācijas darbības pamatprincipus. Tai skaitā organizācijas struktūru – ne tikai pārvaldes institūcijas, bet arī iespējamās struktūrvienības.

Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kas ir nevalstiskās organizācijas (biedrības vai nodibinājuma) struktūrvienība, kādi ir to izveidošanas pamatprincipi un tiesiskais regulējums Latvijā.

Struktūrvienība (angliski: structural unit, division; vāciski: Struktureinheit; krieviski: структурное подразделение) ir „uzņēmuma vai iestādes sastāvdaļa, kam ir sava noteikta patstāvība, īpaši uzdevumi, funkcijas, kā arī vadītājs” (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga, 2000, 480. lpp.).
Terminu struktūra plašākā nozīmē izmanto, runājot par veidojumiem, kuriem ir raksturīgs noteikts strukturāls izkārtojums, kuriem pašiem ir noteikta vieta dažādu veidojumu kopīgajā struktūrā un kuras ir pārziņā vai pārraudzībā, bet ne pakļautībā.

Struktūrvienības veido pēc teritoriālā principa – kā organizācijas filiāles, vai arī pēc to darbības sfērām – kā atsevišķus interešu klubus, komisijas, mākslinieciskos kolektīvus, izglītības iestādes, veikaliņus u.tml.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma (BNL) 50.panta pirmo daļu, biedrībai var būt savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Lai gan BNL nav ietverta šāda norma attiecībā uz nodibinājumu tiesībām izveidot struktūrvienības, saskaņā ar privāttiesību pamatprincipu „atļauts viss, kas nav aizliegts”, arī nodibinājumi ir tiesīgi veidot struktūrvienības.

Saskaņā ar BNL 25.panta pirmās daļas 6.punktu, biedrības statūtos obligāti ir jānorāda kārtība, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus.

Attiecībā uz nodibinājumiem, ja dibinātāji ir iecerējuši nākotnē veidot nodibinājuma struktūrvienības, to izveidošanas kārtību var paredzēt statūtos.

Ja tomēr šāda struktūrvienības izveidošanas kārtība nodibinājuma statūtos nebūs noteikta, tad, lai izveidotu nodibinājuma struktūrvienību, būs jāizdara attiecīgi statūtu grozījumi.

Struktūrvienības pēc to tiesiskā statusa nav juridiskas personas un tās nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Ja struktūrvienībā veic saimniecisko darbību, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem, šādu struktūrvienību reģistrē kā nodokļu maksātāju Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē. Piemēram, ja organizācija kā struktūrvienību izveido lietotu preču veikaliņu, tad tas ir jāreģistrē kā nodokļu maksātājs pēc tā atrašanās vietas attiecīgajā VID iestādē.

Lēmumu par struktūrvienības izveidošanu pieņem organizācijas augstākā lēmējinstitūcija – biedrībām tā ir biedru sapulce, bet nodibinājumiem – valde (ja statūtos nav paredzēts, ka lēmumu par struktūrvienību izveidošanu pieņem cita institūcija), kas apstiprina struktūrvienības nolikumu.
Struktūrvienības pamatdokuments ir nolikums, kurā, līdzīgi kā biedrības vai nodibinājuma statūtos, norāda struktūrvienības izveidošanas mērķi, tās darbības principus, pārvaldes institūcijas un struktūrvienības tiesības un pienākumus attiecībās ar tās izveidotāju – biedrību vai nodibinājumu, kā arī paredz struktūrvienības darbības izbeigšanas nosacījumus. 

Lai nodrošinātu struktūrvienības patstāvību, katrai struktūrvienībai nepieciešamības gadījumā atver savu bankas kontu. Tomēr jāievēro, ka struktūrvienību var pārstāvēt organizācijas statūtos noteiktā kārtībā organizācijas izpildinstitūcijas locekļi vai struktūrvienības nolikumā noteiktā kārtībā īpaši pilnvaroti pārstāvji.

Ņemot vērā biedrību darbības būtību – īstenot Latvijas Republikas Satversmē noteikto biedrošanos brīvību un biedrības kā organizācijas atvērto raksturu, kurā biedri nāk un iet, biedrības struktūrvienības nodrošina biedru „organizēšanos” pēc teritoriālā, interešu, nozaru vai cita principa, līdz ar to struktūrvienību veidošana biedrībām ir organiska nepieciešamība, kas veicina biedrības mērķu īstenošanu.

Piemēram, Neatkarīgo sieviešu biedrības struktūrvienības ir biedrības reģionālās nodaļas, kurām ir sava biedru sapulce un valde.
Attiecībā uz biedrības struktūrvienībām, saskaņā ar BNL 50.panta otro daļu, ja biedrības struktūrvienībai ir sava biedru sapulce un valde, attiecībā uz tām piemērojami BNL likuma 33., 34., 36.-38., 40.-43., 45.-47. un 49.panta noteikumi.

Nodibinājumam, kas pēc savas darbības veida ir slēgta organizācija – mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāju noteiktā mērķa sasniegšanai, struktūrvienības darbības mērķis var būt vairāk saistīts ar konkrēta uzdevuma veikšanu. 

Piemēram, Izglītības fonda struktūrvienība ir mācību iestāde – skola ar savu vadību un personālu.