NVO finanšu pieejamības veicināšana

LPA veicina finanšu resursu piesaisti nevalstiskajam sektoram kopumā, piedaloties finansēšanas programmu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.


LPA konsekventi iestājas par vispārējiem uzstādījumi nevalstiskā sektora finanšu ilgtspējai:


- valsts budžeta finanšu līdzekli tiek pārdalīti saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem;
- Finanšu pārdale notiek ar iepriekš noteiktiem, skaidriem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un nospraustiem rezultatīvajiem rādītājiem;
- Lai veicinātu to, ka publiskais finansējums tiek pārdalīts, ievērojot vienlīdzības, caurskatāmības un tiesiskās paļāvības principus, nepieciešams monitorēt ieviešanas rezultātus, piemēram, gada ietvaros nosakot finansējuma saņemšanas mērķi, finansējuma pārdales mehānismu un tiesisko pamatojumu;
- nodrošināt nevalstiskajām organizācijām iespējas sniegt priekšlikumus budžeta veidošanas procesā un it īpaši tādus, ko nozaru ministrijas nevirza kā to prioritātes, un nevalstiskā sektora horizontālo jautājumu un pārnozarisko jautājumu prioritāšu virzīšana notiek centralizēti;
- atteikties no prakses likumos un Ministru kabineta noteikumos ierakstīt konkrētas biedrības vai nodibinājumus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu deleģēšanai, kas nav vērtējama kā laba prakse un ir pretrunā ar brīvas konkurences un labas pārvaldības principiem;
- novērst tādu valsts budžeta finanšu pārdali, kas pēc būtības neatbilst iepriekš minētajiem principiem un/vai procedūrai.

Pēc LPA aktivitātēm, tika panākts, ka 2015.gadā tiek izveidots Nacionālais NVO fonds ar 400 000 EUR finansējumu, 

un to, ka Latvijas valsts budžeta veidošanas procesā 2019.gadā tiek iekļauts papildus 370 000 EUR finansējums NVO fondam.


LPA ir vadošais partneris EEZ/NOR finansētajā "Aktīvo iedzīvotāju fondā",

kopā ar Kurzemes, Zemgales, Dienvidlatgales NVO centru, Valmieras Novada fondu un Latvijas Lauku forumu.

Pēc LPA aktivitātēm interešu aizstāvībā, 2017.gadā tika panākts, ka Latvijas valsts budžetā tiek ielikta budžeta līnija “Līdzfinansējuma programma”, ko varēs izmantot nevalstiskās organizācijas lielo starptautisko finansējumu piesaistei.
LPA iestājas par struktūrfondu programmu atvēršanu NVO projektiem. Tāpat LPA konsekventi virza jautājumu par atbalstu pilsoniskajam dialogam no ES Struktūrfondiem, un nevalstisko organizāciju iesaisti šajā procesā un Uzraudzības komitejās, kā arī atbalstu no ES Struktūrfondiem nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai un dialoga ar pilsonisko sabiedrību nodrošināšanai.


LPA sadarbojas ar citām NVO ES, lai lobētu programmas “Tiesības un vērtības” izveidi jaunajā ES budžeta plānošanas periodā. Programma varētu atbalstīt ES pilsonisko sabiedrību, finansējot projektus tādās jomās kā cilvēktiesības, tiesiskums un demokrātija.


2017.gadā LPA izstrādāja Diskusiju dokumentu - priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.
LPA iestājas par administratīvo šķēršļu mazināšanu finansējuma piesaistē organizāciju mērķu sasniegšanā, it īpaši tādus, kas skar no valsts un pašvaldībām neatkarīgu finansējuma piesaisti – ziedojumus no privātpersonām un uzņēmumiem,  un tiesības veikt saimniecisko darbību neierobežotā apjomā.


LPA ņēma virsvadību nodokļu politikas reformas ietvaros jautājumos, kas skar ziedojumu regulējumu, un sadarbībā ar sadarbībā ar citām NVO panāca, ka tiek pieņemts daudz labvēlīgāks regulējums nekā to paredzēja sākotnējais Finanšu ministrijas izstrādātais priekšlikums.


Kopš 2015.gada LPA, kā Rīgas reģiona resursu centrs, īstenoja NVO iniciatīvu konkursu Rīgas reģionā, finansiāli atbalstot dažādas mērķa grupas – mazākumtautību, pilsoniskās sabiedrības attīstības, romu integrācijas un starpkultūru dialoga jomās (ik gadu pārdalot 24 000 EUR).


Aktuālie projekti:


• Sabiedrības integrācijas fonds, Programma “NVO fonds” - “Latvijas NVO darbības platformas nodrošināšana NVO interešu aizstāvībā un sabiedrības līdzdalības veicināšana Latvijā”
• AGNA, Nacionālo asociāciju afinitātes grupa – “Nevalstisko organizāciju finansiālais pārskats 2019”