Vai un kāds būs NVO fonds 2020.gadā?
10.12.2019

2020. gada valsts budžeta pieņemšanas procesā Saeimā tika nolemts piešķirt NVO fondam nepieciešamos papildus resursus 1,2 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību sabiedriskajos procesos, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinātu demokrātiju Latvijā. Praktiski šī summa bija gan sava veida kompensācija par ziedojumu apjoma kritumu pēc nodokļu politikas reformas, gan arī iepriekšējās valdības doto solījumu pildīšana par finansējumu NVO fondam, piešķirot Nacionālajā attīstības plānā un NVO fonda koncepcijā paredzēto summu. Taču vai labā griba nenogrims birokrātiskajos šķēršļos un atšķirīgos uzskatos, kā būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības attīstība?


2015. gada decembrī valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu par valsts finansētu nevalstisko organizāciju fonda (NVO fonds) izveidi, ar mērķi veicināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, ļaujot NVO virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus visos publiskās pārvaldes līmeņos, sniegt pakalpojumus, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, organizēt pasākumus, kas informētu un izglītotu sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai jau laikus līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālajos jautājumos. Tāpat jau sākotnēji tika paredzēts, ka NVO fondam jādarbojas saskaņā ar diviem politikas plānošanas dokumentiem:


1. Nacionālais attīstības plāns, kurā ietverta prioritāte ar valsts apņemšanos veicināt Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu un lepnumu par valsti, pilsonisko līdzdalību un iesaisti nevalstisko organizāciju darbā, kā arī mazināt sabiedrības neiecietību pret citu tautību pārstāvjiem, veicinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos.
2. Nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (NIPSIP) iekļauto rīcības virzienu -  “Pilsoniskā sabiedrība un integrācija”, kurā savukārt iekļauta valsts apņemšanās veicināt iedzīvotāju ticību savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā, iesaistoties NVO darbā, iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs un labdarībā.


Lai gan valdībā pieņemtā koncepcija ir palikusi nemainīga, kā arī abi politikas plānošanas dokumenti vēl joprojām ir spēkā, Kultūras ministrija (KM) ciešā sadarbībā ar SIF Padomes priekšsēdētāju (KM ministru) un Ministru Prezidenta biroja deleģēto pārstāvi ieplānojuši mainīt spēles noteikumus, paziņojot, ka NVO fondam jādarbojas uz SIF stratēģijas pamata (kāda SIF nav bijusi jau gadiem) un tikai uz vienu politikas plānošanas dokumentu - NIPSIP.
No kā izriet vairāki jautājumi:


1) Kādēļ atsevišķu iesaistīto spēlētāju ieskatā ir nepieciešams, lai NVO fonds, kas ir NVO darbības atbalstam izveidota atsevišķa valsts budžeta programma, ko administrē SIF, jābūt pakārtotai valsts pārvaldes institūcijas (organizācijas) stratēģijai? Te svarīgi arī piebilst, ka 10.decembra sēdē bija mēģinājums pārliecināt SIF Padomi pieņemt lēmumu, ka NVO fonds darbojas pamatā uz SIF stratēģiju, pie kuras izstrādes sāks darbu tikai 2020.gada janvārī – tātad saskaņā ar neesošu dokumentu;
2) Kādēļ KM veido SIF stratēģiju, ja SIF likums nosaka, ka izstrādāt SIF darbības stratēģiju ir paša fonda pienākums? Būtu saprotams, ka tiek veidota starpinstitucionāla darba grupa, lai veicinātu viedokļu dažādību un ekspertu iesaisti, taču tā nevar būt vienas ministrijas veidota stratēģija. It īpaši tādēļ, ka SIF administrē un potenciāli varētu administrēt vēl citu nozaru ministriju programmas;
3) Kādēļ KM izstrādātais piedāvājums balstīts uz Saliedētības politikas pamatnostādnēm un NAP2027 – uz diviem politikas plānošanas dokumentiem, kuri šobrīd ir diskusiju dokumentu stadijā? Vai tas ir signāls no publiskās pārvaldes, ka sabiedrības līdzdalībai nav nozīmes, jo par prioritātēm un terminoloģiju jau notikusi politiska vienošanās? Turklāt KM prioritātes no šiem diskusiju dokumentiem ir selektīvi izvēlētas. Ja Stratēģijas piedāvājums būtu ticis izveidots iekļaujošā procesā, iespējams, virzieni varētu atšķirties. Nenoliedzami zīmīgi ir tas, ka viens no stratēģiskajiem virzieniem ir tieši Ģimenes politika, savukārt tāda politika kā Mediju politika nav ietverta stratēģiskajos virzienos (uzdevumu līmenī zem virziena par ģimenes politiku un atvērtu sabiedrību), lai gan Mediju fonds ir viena no SIF administrētajām programmām.


Šogad NVO fonds ir stāsts arī par citiem paralēliem procesiem. Papildus varas pozicionēšanas pretestībai, ir strīds par to, kādēļ KM tikai šī gada beigās/ nākamā gada sākumā ieplānojusi sākt strādāt pie jauna NVO fonda projektu konkursa modeļa un tam izrietošās dokumentācijas izstrādes, lai gan to varēja darīt visu 2019.gadu, kāds bija arī citu ministriju un NVO pārstāvju aicinājums vasarā, kad uzsākās diskusijas par 2020.gada NVO fonda programmu. Uzsākt darbu pie projektu administrēšanas reformas tikai janvāra sākumā nozīmē projektu konkursa novilcināšanu par vairākiem mēnešiem, līdz ar to, pat optimistiski skatoties,  1,2 milj. euro varētu nonākt NVO sektorā aprīlī. Kas savukārt nozīmē valsts finansiālu atbalstu NVO nevis 10 mēnešus, bet 7 mēnešus jeb padarīt pilsonisko sabiedrību, it īpaši interešu pārstāvniecību, par sezonāla rakstura aktivitāti. Gan no pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas, gan arī no valsts budžeta finanšu resursu izlietošanas efektivitātes aspekta šāda rīcība nav vērtējama kā atbalstoša sektoram.


Kas vēl būtiski – SIF NVO fonda programmai no piešķirtajiem 1,2 milj.euro paredzējis 8% administrēšanai, tātad nepilnus 100 tūkstošus par 7 mēnešu darbu. Turklāt tas būtu papildus finansējums valsts budžeta līnijai, ko SIF ik gadu saņem no valsts institūcijas darbības uzturēšanai.
Noslēgumā visu starpā konceptuālie jautājumi par notiekošo:


1) Vai šāda rīcība, kavējot finansējuma piešķīrumu NVO, ir piemērota, it īpaši ņemot vērā vispārējo finanšu krīzi NVO sektorā? Un vai ieņemtais kurss veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību, NVO kapacitātes stiprināšanu un galu galā, nerīkojoties iekļaujoši, ir paraugs tam, kā būtu jānotiek lēmumu pieņemšanas procesiem valstī?
2) Vai Ministru prezidenta biroja deleģētās personas paustā nostāja SIF Padomē sakrīt ar Ministru prezidenta nostāju, kā tas tika solīts?


Kristīne Zonberga
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore