Saeimā skata Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu
06.09.2019

Šodien, 4.septembrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatīja Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, par kuru bija saņemti virkne priekšlikumi, tai skaitā konceptuāli priekšlikumi ieviest divu veidu referendumus: konsultatīvos un lemjošos.
Atbildībās komisijas deputāti lēma, ka jāpaliek pie sākotnējās idejas, ka visi pašvaldību referendumi ir lemjošie jeb saistoši pašvaldībām, taču nevienojās par jautājumu loku, par kādiem varēs rīkot pašvaldību referendumus.
Sēdē vienojās par darba grupas izveidi, kas izstrādās priekšlikumu pašvaldību referendumu jautājumu loku, un pēc divām nedēļām to skatīs komisijas sēdē. Darba grupā no nevalstisko organizāciju pārstāvji būs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un PROVIDUS direktore Iveta Kažoka. Pirmā darba grupas sēde notiks 10.septembrī.
Kā iepriekš informējām, Latvijas Pilsoniskā alianse 2018.gadā sadarbībā citām nevalstiskajām organizācijām aktīvi iesaistījās par likumprojekta pieņemšanu, aicinot Saeimas deputātus nebalsot par pašvaldību referenduma likuma novilcināšanu. Tomēr, neskatoties uz vairākkārtējiem nevalstiskā sektora aicinājumiem lemt par likuma steidzamu pieņemšanu, Saeima nobalsoja par Vietējo pašvaldību referendumu likuma izskatīšanas novilcināšanu, kas rezultējās ar likuma nepieņemšanu.

Saeimā skata Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu
13.09.2019

10.septembrī norisinājās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotā pirmā darba grupas sēde par Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta atsevišķiem pantiem. Sēdē vienojās, ka tomēr paliks tikai trīs jautājumi, par kuriem iedzīvotāji varēs rosināt referendumus:
> pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;
> domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību;
> domes atlaišanu.
Vienlaikus vienojās, ka likumprojekta redakcija ir jāprecizē, nosakot, ka referendumi var notikt arī par grozījumiem pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ne tikai par publisku ēku būvniecību, bet arī par infrastruktūru būvniecību. Precīzu likumprojekta redakciju izstrādās komisija.
Nākamā darba grupas sēde notiks 17.septembrī, kad diskutēs par balsu skaitu sliekšņiem. Šobrīd likumprojekts nosaka, ka referendumu var ierosināt:
> dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita;
> balsotāji:  Rīgā ne mazāk kā 10 procentu, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procentu no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, bet, ja referendums ir par domes atlaišanu: ne mazāk kā 30 procentu no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.
Kā iepriekš informējām, Atbildībās komisijas deputāti 4. septembra sēdē vienojās par darba grupas izveidi, kas izstrādās priekšlikumu pašvaldību referendumu jautājumu loku. Darba grupā no nevalstisko organizāciju pārstāvji būs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un PROVIDUS direktore Iveta Kažoka.
Papildus informācijai: lai gan diskusijas par pašvaldību referendumu likuma nepieciešamība sākušās jau 1990-to gadu beigās, pēdējo gadu notikumi, tai skaitā Dundagas dumpis, kā tiek dēvētas iedzīvotāju protesta akcijas pret novada domi, mudinājis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus paātrināt Vietējo pašvaldību referenduma likuma izskatīšanu un pieņemšanu.