Biedru telpā - biedrība "Zaļā brīvība"
13.03.2020

Alianses 15 gadu jubilejas gadā īpaši vēlamies izcelt savas biedru organizācijas. Katru nedēļu ziņu izdevuma “Nesēdi Tumsā” pielikumā “Biedru telpa”.

“Biedru telpas” viesis – biedrība “Zaļā brīvība”, valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.


Biedrība “Zaļā brīvība” (ZB)uploaded picture
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija ar misija veicināt tādas sabiedrības attīstību, kas dzīvo saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi.  Biedrība informē sabiedrību par patērētājdarbības un globalizācijas ietekmi uz dabu un sociālo vidi, aicina līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas tieši vai netieši ietekmē ikdienas dzīvi, veicina vides nevalstisko organizāciju līdzdalību nacionālās un starptautiskās likumdošanas izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā, kā arī pretojas ļaunprātīgai varas izmantošanai.


Kā radās ideja izveidot biedrību “Zaļā brīvība”?
1990. gada pavasarī Vides aizsardzības klubā radās doma izveidot Zaļo bibliotēku (tagad “Zaļā Brīvība” - ZB). Uz Rīgu tika atvestas 82 grāmatu kastes no Kalifornijas labdarības bezpeļņas organizācijas Green Library Berklejas universitātē. Otrs dāvinājums ar 56 grāmatu kastēm tika saņemtas no Poznaņas Ekoloģiskās bibliotēkas. 1991. gada februārī Zaļā bibliotēka kļuva par oficiālu Rīgas bibliotēku un sāka apkalpot lasītājus un 1993. gadā Zaļā bibliotēka tika reģistrēta kā atsevišķa organizācija.
Taču 2000. gada novembrī ZB pārreģistrējās ar jauno nosaukumu – “Zaļā brīvība” un mainīja savus statūtus, paplašinot organizācijas darbību. Tajā laikā aktuālākās darbības jomas bija ģenētiski modificētie organismi, ilgtspējīgs patēriņš, starptautisko finanšu institūciju darbība un transnacionālās korporācijas, kā arī informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Pašlaik vairāk darbojamies ar klimata un enerģijas jautājumiem, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī videi draudzīgu dzīvesveidu un patēriņu.

uploaded picture

“Zaļā brīvība” viesojas Maizes muzejā Aglonā.(2019).Maizes muzejs “Ar cieņu par pārtiku” projekta ietvaros realizē projektu, lai veicinātu pārtikas atkritumu samazināšanu novadā, jo īpaši runājot par cieņpilnu attieksmi pret maizi, komposta veidošanas iespējām, kā arī ikdienas paradumu maiņu un to ietekmi uz pārējo pasauli

Jūs LPA biedru saimei esat pievienojušies salīdzinoši nesen, kāds impulss pamudināja “Zaļo brīvību” kļūt par alianses biedriem?
Visu laiku esam aktīvi bijuši iesaistīti NVO darbības stiprināšanā, bet kaut kādu iemeslu dēļ nebijām kļuvuši par Alianses biedriem. Tāpēc šis likās loģisks solis un kolēģe uzņēmās iniciatīvu koordinēt mūsu līdzdalību.


Vai Jūs varētu nosaukt lielākos biedrības sasniegumus, realizētos mērķus, nozīmīgākās sadarbības ar ko visvairāk lepojaties?
Pēdējos gados esam īstenojuši vairākas lielas kampaņas/projektus, kas ,cerams, ir sasniegušas plašāku sabiedrību. Vairākus gadus izglītojam Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus par pārtikas atkritumu jautājumiem. Pēc nepilniem 20 gadiem esam beidzot panākuši to, ka Latvijā tiks ieviesta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Esam uzsākuši sabiedrības izglītošanu par modes un apģērba vides ietekmēm un arī sadarbojamies ar uzņēmumiem,
lai veicinātu tekstila atkritumu šķirošanu Latvijā.
Ļoti daudz strādājam ar medijiem, lai stāstītu par videi draudzīgu dzīvesveidu. Tās ir tikai dažas lietas.


Vai Latvijas iedzīvotāji izturas atbildīgāk pret apkārtējo vidi, vairāk piekopj zaļu dzīvesveidu kā, teiksim, pirms 10 gadiem? Vai kādā veidā jūtat to arī cilvēku ieinteresētībā, jūsu rīkoto pasākumu apmeklējumā?
Latvijā noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kam vides jautājumi ļoti rūp. To mēs redzam dažādos pasākumos, ko organizējam vai piedalāmies, sociālajos tīklos un arī sabiedrības aptaujas rāda līdzīgu bildi. Pēdējā Eurobarometer aptaujā 90% respondenti ir uzsvēruši, ka vides aizsardzība viņiem ir svarīga vai ļoti svarīga. Taču ir arī milzīga plaisa starp to, ko mēs sakām aptaujās un to. ko mēs reāli vides aizsardzībā darām. Liela daļa cilvēku Latvijā nevēlas uzņemties atbildību par savām vides ietekmēm, tās noveļot uz citiem – uzņēmumiem, citām valstīm u.tml. Tas mūsu sabiedrībā, diemžēl, pēdējos gados nav mainījies. 

uploaded picture

Zaļā brīvība” sadarbojas arī ar uzņēmumiem, kas veic tekstila otrreizēju pārstrādi. Viens no tādiem ir zīmols ZĪLE. Foto: ZĪLE modes skate Rīga Plaza (2019).


Kādi jaunumi, aktualitātes šobrīd notiek biedrībā?
Viena jauna tēma, ko vēlamies aktualizēt sabiedrībā, ir atkritumu dedzināšana – samazinoties iespējām atkritumus apglabāt, apsaimniekotāji vēlas daļu atkritumu dedzināt, taču tas, mūsuprāt, ir sliktākais, ko mēs ar tiem varam darīt. Svarīgāk būtu ieguldīt resursus atkritumu šķirošanā un izskaust materiālus, kas nav atkārtoti izmantojami vai pārstrādājamai.
Otra liela tēma, ko mēs redzam, ir diskusija par to, kā līdz 2050. gadam Latvija spēs atteikties no benzīna, dīzeļdegvielas un dabasgāzes, kas ir nepieciešams, lai mēs sasniegtu Parīzes klimata nolīguma mērķu izpildi. 

uploaded picture

Diskozupa – gatavojam no produktiem, kuriem beidzies ieteicamais derīguma termiņš. Festivāls LAMPA (2019)


Jūsuprāt, kāpēc ir svarīgi darboties nevalstiskajās organizācijās?
Nevalstiskās organizācijas ļauj paskatīties uz lietām savādāk, tās darbojas gan kā dažādu inovāciju testa lauks, gan brīdina sabiedrību par dažādiem riskiem, kas var rasties no neapdomīgas attīstības.


Jūsu novēlējums visiem “Biedru telpas” lasītājiem!
Turpināt stiprināt nevalstisko sektoru Latvijā un arī pašiem kļūt arvien ilgtspējīgākiem savās darbībās.


Lasiet interviju arī šeit: https://nvo.lv/uploads/biedru_telpa_13032020_51_biedriba_zala_briviba.pdf