Aptaujas rezultāti par organizāciju likvidācijas procedūru
02.09.2019

Latvijas Pilsoniskā alianse 2019.gada jūlijā veica kvalitatīvo pētījumu, lai apzinātu viedokli par organizāciju likvidācijas procedūru un iespējamiem uzlabojumiem tiesiskajā regulējumā un /vai tā piemērošanas praksē. Aptaujā tika skaidrots par informācijas pieejamību saistībā ar likvidācijas procedūru, likuma normu piemērošanas vērtējums, likvidācijas procedūras posmu novērtējums.

Aptaujas mērķa grupa: sabiedrības pārstāvji, kuri ir izgājuši vai uzsākuši organizācijas likvidācijas procesu, kā arī pārstāvji, kuri padziļināti pētījuši, tai skaitā apzinājuši citu viedokli, par organizāciju likvidācijas procedūru.

Attiecībā uz informācijas pieejamību, lielākā daļa respondent (60%) norādījuši, ka informācija par organizāciju likvidēšanas procedūru nav pieejama pietiekamā apjomā (interneta vidē, semināri, konsultācijas u.c.). Un respondenti vienisprātis norādījuši, ka šādai informācijai būtu jābūt viegli atrodamai Uzņēmumu reģistra mājas lapā.

Attiecībā uz Biedrību un nodibinājumu likuma normām,  puse no respondentiem norādījuši, ka Biedrību un nodibinājumu likumā likvidācijas procedūra būtu jāatrunā precīzāk. Savukārt pārējo respondentu domas aptuveni līdzvērtīgi dalījās, norādot, ka likvidācijas procedūru vajadzētu precizēt Ministru kabineta noteikumos, vai arī pašām organizācijām savos statūtos, kā arī to, ka esošā likuma redakcija ir saprotama.
Vienlaikus uz jautājumu, vai likuma normas par organizācijas likvidēšanu ir viegli piemērot un īstenot, 53,3% respondenti norādīja, ka ir saskārušies ar normu ievērošanas grūtībām, savukārt 47,7% norādīja, ka nav saskārušies. Biežāk minētie piemēri, kas sagādāja grūtības:
1) paziņojuma ievietošana Latvijas Vēstnesī;
2) likumā noteiktie garie termiņi, jo, nereti, likvidācijas process var aizņemt laiku līdz pat vienam gadam, kas ir nesamērīgi garš process salīdzinājumā ar komersantiem;
3) ja organizācija ilgstoši nedarbojas, tai skaitā nav vairs aktīvi organizācijas dibinātāji, brīdī, kad organizācijā iesaistītie cilvēki būtu gatavi uzsākt likvidācijas procesu, ir grūtības nodrošināt visu dokumentu izstrādi, kas noteikti likumā;
4) likvidācijas izmaksas ir tādas pašas kā komersantiem, lai gan nevalstiskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas.

Tas sasaucas ar respondentu atbildēm, par to, vai esošā procedūra ir nevalstisko organizāciju kapacitātei atbilstoša, kur 73,3% respondentu norādījuši, ka likvidācijas procedūras ir neatbilstoša nevalstiskas organizācijas kapacitātei, un tikai 13,3% respondenti - ir kapacitātei atbilstošs.

Aptaujā lūdzām dalībniekus pa posmiem novērtēt likvidācijas procesus, un sniegtās atbildes liecina, ka:
1) kā vissaprotamākais posms ir lēmums par darbības izbeigšanu, pieteikums UR par likvidācijas procesa uzsākšanu un paziņojums UR par likvidācijas procesa pabeigšanu;
2) par daļēji saprotamām un grūti ievērojamu posmu – mantas sadale, likvidatora iecelšana un paziņojums par likvidāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
3) par nesaprotamāko posmu tika atzīta dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajā arhīvā, kreditoru pieprasījumu saņemšana, kreditoru pieprasījumu apkopošana un finanšu pārskata sagatavošana.

Rezumējot sniegtās atbildes, izceļams, ka:
1) respondenti atzinīgi vērtē UR darbu, bet darbības, kuras nav tiešā UR pārraudzībā, ir tās, kurām būtu nepieciešama papildus uzmanība;
2) ir jārada risinājums, kā likvidācijas procedūru padarīt vienkāršāku. Iespējams, viens no risinājumiem ir “vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana;
3) tāpat būtu jāmeklē risinājumi, kā var efektīvi un ātri likvidēt organizāciju, ja tā nefunkcionē ilgāku laika posmu, tai nav mantas vai naudas līdzekļu, kā arī nav pieteikušies kreditori noteiktā laikā pēc publicēšanas Latvijas Vēstnesī;
4) likvidācijas procedūra ir cieši saistīta arī ar maksātnespējas procesu, kas būtu risinājums kopā ar likvidācijas procedūras izmaiņām;
5) nepieciešams ieviest automātisku izslēgšanu no UR un VID uzskaites, ja faktiska organizācijas darbība nenotiek vai nespēj notikt;
6) jāpārskata jautājums par dokumentāciju nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas, kā tika norādīts, ir maksas pakalpojums un mūsdienām neatbilstoša prasība, jo dokumentāciju var glabāt elektroniski; 
7) nepieciešams izstrādāt detalizētu skaidrojumu, kā likvidēt nevalstisko organizāciju;
8) papildus nepieciešams nodrošināt apmācības nevalstiskajām organizācijām pat, ja tās neplāno tuvākajā laikā izbeigt savu darbību,  par to, vai statūtos ir pietiekami precīzi un saprotami iekļauta likvidācijas procedūra, un vai biedrības dokumentācija tiek atbilstoši tiesiskajam regulējumam formēta, kārtota un uzglabāta.

Aptauju veica biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”.