Latvijas pilsoniskā aliance
  • Valsts izšķiršanās priekšā – motivēt vai nemotivēt sabiedrību ziedot

    Latvijā šobrīd pastāv vairāk kā 22 tūkstoši biedrību un nodibinājumu (NVO), no kurām aptuveni 2500 valsts ir piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu (SLO), sniedzot skaidru ziņu sabiedrībai, organizācijas sadarbības partneriem un potenciālajiem ziedotājiem, ka organizācija darbojas kopējam sabiedrības labumam. Līdz ar šo valsts atzinību, ar labvēlīgu tiesisko bāzi, SLO tiek sniegts nozīmīgs valsts atbalsts, dodot iespēju veicināt ziedojumu piesaisti no uzņēmējiem, tiem piedāvājot nodokļu atlaidi. Nenoliedzami valsts sniegtais “burkāns” nāk komplektā ar “pātagu”, uzliekot papildus administratīvo slogu SLO – detalizētas atskaites valstij par saņemto finansējumu un tā izlietojumu. Bet, lai SLO spētu piesaistīt papildus finansējumu un segt tās izmaksas, kas veidojas, lai uzlabotu mērķa grupas dzīves kvalitāti, tās labprātīgi pieņem šos “spēles noteikumus”. Diemžēl šo ierasto valsts un nevalstiskā sektora sadarbību kopējam sabiedriskam labumam draud izjaukt nodokļu reforma.


    Kopumā nevalstiskajam sektoram 2015.gadā izdevies caur ziedojumu vākšanas kampaņām piesaistīt teju 97 miljonus EUR, un, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtie dati par NVO gada pārskatiem un Uzņēmumu UIN deklarācijām periodā no 2012.-2015.gadiem, SLO 2015.gadā ziedojumos no juridiskām personām ir saņēmušas gandrīz 54 milj.EUR, no kuriem 4,5 milj.EUR bijuši ziedojumi no valsts kapitālsabiedrībām. Turklāt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu apjomam gadu laikā ir vērojama tendence sarukt (no 10,4 milj.EUR 2011.gadā uz 4,5 milj.EUR 2015.gadā).

    NVO piesaista finansējumu ar ziedojumiem vairāku iemeslu dēļ: jo ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas; ir apgrūtināta biedru naudas un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas mērķa sasniegšanai; ES granti pieprasa līdzfinansējumu; veicot valsts deleģētus uzdevumus un sniedzot pakalpojumus, nav iespējams segt visas radušās izmaksas; lai varētu piedāvāt bezmaksas preces un pakalpojumus tām iedzīvotāju grupām, kuras ir pakļautas nabadzības riskam vai kurām ir būtiski ierobežojumi.

    VID sniegtie dati liecina, ka saņemtie ziedojumi un dāvinājumi vidēji vienai NVO 2015.gadā sastādīja 1/3 no kopējā NVO budžeta. Līdz ar to nav pieļaujams, ka tik būtisks finanšu avots tiktu ierobežots ar neapdomīgu valdības lēmumu, vēloties uzlabot konkurētspēju biznesa sektoram, zem sitiena paliekot ne tikai nevalstisko sektoru, bet arī tās sabiedrības grupas, par kurām rūpējas NVO. Analizējot kopējo NVO bilanci, skaidri atklājas, ka NVO nav iespēju pārmodelēt finanšu plūsmas un turpmāk segt radušās izmaksas no citiem avotiem, kas ir, piemēram, pašvaldību un valsts atbalsts caur dotācijām un projektu konkursiem.
    To pierāda NVO gada pārskatu dati - 2015.gadā vidēji vienas NVO gada budžets bijis 19 182 EUR, no kuriem 18 027 EUR tika novirzīti, lai nomaksātu nodokļus, segtu sociālās apdrošināšanas, algu, autoratlīdzību, kā arī materiālu un tehnisko ieguldījumu izmaksas. Un vidēji tikai 1155 EUR NVO varēja novirzīt administratīvām izmaksām, piemēram, likumā noteiktā biedru kopsapulces noorganizēšanai vai labākajā gadījumā - organizācijas attīstībā.
    Ņemot vērā šos faktus, ir naivi cerēt, ka ar jaunu tiesisko regulējumu, ierobežojot ziedojumu apjomus NVO, organizācijas arī turpmāk spēs ikdienā nodrošināt tādu funkciju īstenošanu sabiedrībai, ko līdz šim nespēja pati valsts tās ierobežotā budžeta dēļ.

    Tā piemēram, “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija” ir uzņēmusies rūpes par visapdraudētāko un neaizsargātāko sabiedrības daļu – bērniem, kuri zaudējuši savu vecāku aprūpi, kā arī bērniem, kuriem pastāv risks šo aprūpi zaudēt, tāpēc ziedotāju atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Plānotās likumdošanas izmaiņas, kas tiek virzītas tālāk, neieklausoties NVO viedoklī, rada pamatotas bažas par iespēju turpināt bērnu aprūpi SOS audžuģimenēs un SOS Ģimeņu atbalstu centros līdzšinējā apjomā.
    Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, var secināt, ka vislielākais valsts budžeta robs pastāv sporta, kultūras, labdarības, izglītības, veselības un pilsoniskās sabiedrības attīstības, jo šīs ir tās jomas, kuras pēdējos gados ir piesaistījušas apjomīgākos ziedojumus jeb sabiedrība ir saskatījusi, ka šīs ir tās jomas, kur valsts finansiālais atbalsts ir nepietiekamā apjomā.

    “Latvijas Basketbola savienība” atklāj vēl vienu būtisku faktu - vadošo sporta federāciju nodokļos samaksātā summa ir lielāka nekā tiešais valsts finansējums attiecīgajām federācijām, tādēļ ziedojumi ir svarīgi, lai organizācija spētu īstenot tās uzdevumus, tai skaitā valsts deleģētos.
    Savukārt, kas attiecas uz kultūras jomu, biedrība “Ascendum” norāda, ka Kultūras ministrijas veiktais pētījums pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji pieprasa kultūras pieejamību un tās dažādību. Un šeit lielu lomu spēlē kultūras NVO: 2013.-2015.gadā gandrīz 60% no visiem kultūras pasākumiem tika īstenoti no NVO vai privātajiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams finansējums, tāpat kā jebkurai valsts iestādei. Pieejamie dati liecina, ka ziedojumu apjoms kultūras NVO 2016.gadā sastādīja 3,2 milj. EUR, bet valsts kultūras kapitālsabiedrībām - 5,2 milj.EUR. Ja nodokļu reformas ietvaros tiks ierobežotas ziedojumu piesaistes iespējas, paredzams, ka nākotnē attiecīgi samazināsies kultūras pasākumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem.

    Lai izvairītos no situācijas, kad nākas konstatēt, ka šo nozaru NVO vairs nespēj apmierināt sabiedrības vēlmes un vajadzības tādā apjomā, kā to pieprasa, NVO aicina valdību un deputātus jaunā nodokļa regulējuma ietvaros saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot. Lai tiem arī turpmāk būtu iespēja lemt, kur novirzīt daļu no uzņēmuma peļņas un sniegt ieguldījumu valsts un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Vismaz līdz brīdim, kamēr valsts nav radījusi alternatīvus risinājumus NVO sniegto pakalpojumu un ekspertīžu izmaksu segšanai un nav nostabilizējusies ziedošanas kultūra Rietumvalstu līmenī. 


    Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.