Latvijas pilsoniskā aliance
  • Atskats uz pirmās Memoranda padomes sēdē paveikto

    30.janvārī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) sēdē notika deleģēto pārstāvju vēlēšanas dalībai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padome. Balsojumā tika nolemts, ka turpmāko pusotru gadu Memoranda padomi un nevalstiskā sektora horizontālos jautājumus pārstāvēs:

     

    •  Valsts sekretāru sanāksmēs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga
    •  Ministru kabineta komitejas sēdēs Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Ingars Eriņš
    •  Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce

     

    Tāpat sēdē apstiprināja Memoranda padomes 2019.gada plānu, ar trim prioritāriem uzdevumiem:

    •  Iespēju sekmēšana NVO attīstībai un sabiedrības atbalstam.
    •  Sadarbības starp NVO un valsts pārvaldi pilnveidošana un stiprināšana, ieskaitot pastāvīga un aptveroša dialoga veidošanu ar valdību.
    •  Memoranda padomes darbības un ietekmes spēju stiprināšana.

     

    Sēdē “Latvijas Fakti” prezentēja pētījuma “NVO sektors Latvijā – priekšstati, dalība” rezultātus.  Tā galvenie secinājumi ir:
     Lielākā daļa (53%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nevalstiskajām organizācijām (biedrības vai nodibinājumi/ fondi) ir kopumā nozīmīga loma valsts attīstībā un demokrātijas uzturēšanai. Kritisku viedokli pārstāvēja 13% pētījuma dalībnieku. Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka salīdzinoši pozitīvāk nevalstisko organizāciju lomu valsts attīstībā un demokrātijas uzturēšanā vērtēja gados jaunākie (līdz 45 gadiem) respondenti, ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji, kā arī sociāli aktīvākā sabiedrības daļa – NVO biedri, respondenti, kuri ir ziedojuši NVO vai piedalījušies kādās pilsoniskās/ sabiedriskās aktivitātēs.


     Vairākums (56%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij būtu vairāk jāatbalsta nevalstiskās organizācijas (NVO). Pretējās domās bija 29% aptaujas dalībnieku.
     Pašlaik kādā no nevalstiskajām organizācijām līdzdarbojas 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Biežāk NVO biedri ir respondenti ar augstāko izglītību, vecumā no 35 līdz 44 gadiem, sievietes, latvieši, finansiāli nodrošinātākie respondenti, Rīgas iedzīvotāji. Dominējošā NVO biedru daļa (78%) darbojas tikai vienā nevalstiskajā organizācijā.


     Pēdējo 2 gadu laikā ziedojuši kādai nevalstiskajai organizācijai ir 22% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinoši biežāk tie ir respondenti ar augstāko izglītību, vecumā no 35 līdz 44 gadiem, sievietes, Rīgas iedzīvotāji. Visbiežāk ziedots labdarībai (ziedojuši 13% iedzīvotāju) un veselības aprūpes jomā (8%).


     Pēdējo 12 mēnešu laikā kādā pilsoniskā/ sabiedriskā aktivitātē ir piedalījušies nedaudz vairāk par trešdaļu (35%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk – NVO biedri, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, latvieši, respondenti ar augstāko izglītību. Katrs ceturtais (25%) pētījuma dalībnieks pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedalījies talkā. 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, 6% aptaujāto ir piedalījušies kādā sociālā kampaņā.

    Ar prezentāciju, Memoranda padomes darba kārtību var iepazīties šeit.

    Sēdes noslēgumā Memoranda padomes vadītāja vietniece Kristīne Zonberga aicināja februāra Memoranda padomes darba kārtībā iekļaut Ministru prezidenta A.K.Kariņa dalību.