Latvijas pilsoniskā aliance
  • Atbildība vienam pret otru valsts pārvaldē un pašvaldībās

    15.06.-18.06.2017.  Kandavā norisinājās biedrības “Latvijas Lauku forums” rīkotais 3. Latvijas Lauku kopienu parlaments “Visai Latvijai jādzīvo!”. Tajā piedalījās amatpersonas no Latvijas Republikas Zemkopības, Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības, Kultūras, Iekšlietu, Labklājības, Ekonomikas, Veselības un Satiksmes ministrijām, kā arī atbildīgās amatpersonas no Nodarbinātības valsts aģentūras, Pārresoru koordinācijas centra un Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī politiķi, pašvaldību pārstāvji, akadēmiķi, eksperti un lauku iedzīvotāji.


    16.06.2017. Parlamenta ietvaros norisinājās darbs grupās, ar mērķi  izstrādāt konkrētas rekomendācijas tiesiskā regulējuma vai prakses uzlabošanai. Darba grupu ‘’Atbildība vienam pret otru” – sabiedrības iesaiste un caurspīdīgums pašvaldību darbā -  vadīja biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktora p.i. K.Zonberga, ar pieredzi dalījās Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Z.Legzdiņa-Joja un biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore I.Vaivare. Būtiskākais grupas secinājums bija tas, ka tiesiskais regulējums sabiedrības līdzdalībai ir gana labs un plašs, taču pastāv problēmas tā piemērošanas praksē, galvenokārt tādēļ, ka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā ir atkarīga no personīgas ieinteresētības – gan no valsts pārvaldes un pašvaldību puses, gan arī no sabiedrības locekļu puses.

    Diskusiju rezultātā tika izvirzītas trīs rekomendācijas:
    1. Nodrošināt Ministru kabineta noteikumu Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” ievērošanu valsts pārvaldes un pašvaldību mājas lapās, paredzot sodāmību par neievērošanu, vai vismaz regulāru monitoringu; paredzēt tiesiskajā regulējuma deleģējumu NVO par komunikācijas nodrošināšanu ar nevalstisko sektoru, iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā;
    2. Uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību komunikāciju ar sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti par pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā, skaidrojumu, kādēļ sabiedrības sniegtie priekšlikumi nav tikuši ieviesti; skaidrot, kā lēmums ietekmēs sabiedrības dzīvi (piemēram, ja ir jāizvēlas, vai finansējumu novirzīt baseina izbūvei vai ceļa remontam); popularizēt sabiedrības līdzdalības efektivitāti, informējot par labajiem prakses piemēriem; pašvaldībās un ministrijās izveidot darba vietu “NVO (sabiedrības) koordinators”; pašvaldību un valsts pārvaldes komunikācijā ar sabiedrību iesaistīt NVO pārstāvjus, kas komunicētu ar sabiedrību vieglā un “saprotamā” valodā; pašvaldībām un valsts pārvaldei aktīvāk informēt sabiedrību par tās darbību (infografikas, reģionālie laikraksti); tiešraidē nodrošināt ne tikai domes sēdes, bet arī komiteju, kur tiek pieņemti pašvaldības iedzīvotājiem svarīgi lēmumi;
    3. Veicināt sabiedrības līdzdalību, kombinējot metodes sabiedrības iesaistei; sabiedrības viedokļu apzināšanā un mudinot būt pilsoniski aktīviem komunicēt lokālā līmenī, nozīmīgs partneris lokālā līmenī varētu būt apkaimju biedrības, pagasta padomes, konsultatīvās padomes; sabiedrības iesaistei izmantot daudzpusējas un radošas metodes, piemēram, sociālos tīklus kā platforma viedokļu apkopošanai, kultūras pasākumus kā platformu, kur uzrunāt pilsoniski neaktīvus iedzīvotājus, ieviest balsošanas iespējas par detalplānojumiem un citiem plānošanas dokumentiem (analogs Manabalss.lv).


    Darba grupas ‘’Atbildība vienam pret otru” rekomendācijas tiks iekļautas Parlamenta rezolūcijā un jautājums tiks skatīts arī NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē saskaņā ar Memoranda padomes gada plānu 2017.gadam.