• Alianse iesniedza komentārus par publisko pasākumu organizēšanas likuma grozījumiem

    Šonedēļ Latvijas Pilsoniskā alianse iesniedza LR Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijai komentārus un priekšlikumus par likumprojektiem “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” un “Grozījumi Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Izsakām pateicību tiem, kas atsaucās uz mūsu aicinājumu iesniegt komentāru no savas puses, lai varam kopīgi pārstāvēt sektora intereses.
    Nosūtītajā dokumentā Alianse norādīja, ka neapšaubāmi drošības jautājumi ir svarīgi, tomēr aicināja lēmumu pieņēmējus izvērtēt, kā jauni ierobežojumi publisku izklaides un svētki pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizēšanā ietekmēs biedrošanās un pulcēšanās brīvības, un kopumā pilsonisko aktivitāti. Tādēļ, veicot grozījumus Likumprojektos, aicināja ievērot samērīguma principu un arī turpmāk nodrošināt iespēju ikvienam pilnvērtīgi īstenot cilvēktiesības.


    Lielākās bažas par Likumprojektu normām ir saistītas ar to, ka jaunā kārtība uzliks sabiedrības pārstāvjiem pienākumu rūpēties par sabiedrisko kārtību, lai gan faktiski tas ir valsts pienākums. Sabiedrības pārstāvju pienākums demokrātiskā valstī var būt informēt attiecīgas valsts un pašvaldību iestādes par plāniem rīkot publisku pasākumu, tai skaitā piketus, sapulces, gājienus, savukārt riski jāidentificē un jānovērš drošības iestādēm, kā arī sabiedriskā drošība un medicīniskās palīdzības pieejamība ir jānodrošina valstij. Pretēji šim likumprojekti paredz nesamērīgu slogu pasākuma organizatoriem un sankcijas, ja sapulcē, gājienā, piketā piedalās vairāk dalībnieku nekā ticis plānots, kas nav realitātei atbilstoša norma, jo pasākuma organizators nevar paredzēt un kontrolēt šādu aspektu. Pasākuma saskaņošanas procesā dalībnieku skaita uzrādīšana nepieciešama publiskajai pārvaldei, lai plānotu drošības pasākumus un noteiktu riskus, taču tas nevar kalpot par pamatu sodīt pilsonisku aktīvismu. 


    Alianse norādīja Saeimas komisijai, ka šobrīd arī Iekšlietu ministrija (IeM) izstrādā grozījumus Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (VSS-490), un to vidū ir priekšlikums iestrādāt likumā gradāciju, nosakot, ka papildus prasības attiektos uz paaugstināta riska pasākumiem jeb “ (..) publisks pasākums, kura apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniedz 5000 personu, pierobežas joslā vai gadījumā, ja pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa – 1000 personu.”. Un, iespējams, šāda gradācija, būtu iestrādājama arī šajos likumprojektos, lai nepakļautu jebkuru publisku pasākumu nepamatoti lielam administratīvajam un finansiālam slogam, tai skaitā likumprojektos noteiktās nesamērīgās sankcijas juridiskai personai, kas būtu arī nevalstiskās organizācijas.


    Līdzīgi likumprojektā par piketu rīkošanu, ir nepamatoti noteikts vecuma ierobežojums pilsoniskajai aktīvismam, kas nav atbalstāmi vairāku iemeslu dēļ: pilsoniska aktivitāte nav sodāma nekādā vecuma grupā, pasākuma organizatoram dalībnieku vecumu, kā arī nepilngadīgas personas ierašanos/pievienošanos sapulcei, gājienam, piketam, kas ir publiski pasākumi, nav iespējams izkontrolēt. Tāpat dokumentā tika vērsta uzmanība, ka Latvijā pastāv kritiski zema pilsoniskā un politiskā līdzdalība sabiedrībā kopumā, tai skaitā jauniešu līdzdalība ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, tādēļ papildus ierobežojumi pilsoniskai līdzdalībai sabiedriski nozīmīgos notikumus nav atbalstāmi. Kā spilgtu piemēru tam, ka pilsoniskam aktīvismam nav vecuma ierobežojuma, minama 16 gadīgā zviedriete Grēta Tunberga, kas nominēta Nobela Miera prēmijai par jauniešu kampaņu un protestu organizēšanu, lai vērstu uzmanību klimata pārmaiņām. 


    Saeimai tika iesniegti arī citi priekšlikumi, to vidū aicinājums pārskatīt likumā minēto aktivitāšu definīcijas, ka šobrīd rada iespēju atšķirīgām interpretācijām, kas radījis praksē situāciju, ka saskaņojot faktiski vienu pasākumu, ir jāsaskaņo vairāki vienlaikus, tas ir vienlaikus sapulce ar gājienu, kas ir birokrātisks slogs aktīvistiem. Tāpat tika aicināts apsvērt iespēju, kā nenoliegt vsipārēju aizliegumu masku lietošanai pasākumos.