Latvijas pilsoniskā aliance

----Stažieru programma

2003., 2004. un 2006. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Sorosa fondu - Latvija un Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmu īstenoja Stažieru programmu Briselē. Projekta ietvaros kopumā 15 Latvijas nevalstisko organizāciju darbinieki mēnesi stažējās dažādu Eiropas līmeņa NVO birojos Briselē. Projekta mērķis bija stiprināt Latvijas trešo sektoru, ceļot cilvēkresursu kapacitāti interešu aizstāvības jomā, veicināt Latvijas NVO iesaistīšanos Eiropas Savienības sadarbības tīklos un nodrošināt kvalitatīvu informācijas apriti starp Latvijas un Briseles organizācijām un institūcijām.

Stažierus uzņēma nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dažādās jomās - vide, cilvēktiesības, izglītība, cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības un aprūpe, veselība, bērnu tiesību aizsardzība, darbs ar jaunatni un citas.

Gan stažieri, gan projekta īstenotāji un sadarbības partneri šo pieeju atzina par veiksmīgu cilvēkresursu izglītošanā. Pēc atgriešanās stažieri iegūtās zināšanas ieguldīja savu organizāciju attīstībā, sniedza informāciju par iespējām ES arī citām Latvijas NVO, kā arī piedalījās SFL Eiropas projektos un veicināja Latvijas NVO tīklu kapacitātes celšanu.

 

 

2006. gada stažieru Briselē pieredze

 

 

Māris Grāvis, stažējās organizācijā Inclusion Europe (darbojas cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzības jomā):

"Pavisam cits skats uz lietām. Tas ir galvenais ieguvums pēc stažēšanās Briselē. Jautājumu attīstība, aktualizēšana, lobēšana, saskaņošana, ieviešana un realizēšana - tie ir posmi, ko stažēšanās laikā ne tikai aptaustīju, bet kuros arī varēju aktīvi piedalīties. Katram jautājumam jāiziet visi posmi, tāpēc iespējams, ka līdz tā pieņemšanai paies daudzi gadi. Stažējoties Briselē, ieguvu jautājumu bloku, ar ko vienlaikus organizācijas strādā visā Eiropā, un varēju iesaistīties procesā un pievienot Latvijas redzējumu. Iespējams, kāds no šiem jautājumiem plašākai sabiedrībai visā Eiropā kļūs aktuāls pēc desmit gadiem, bet mēs pie tā strādājam jau šobrīd."

 

Inese Šubēvica, stažējās organizācijā Eurochild AISBL:

"Stažieru programmas ietvaros minami vairāki būtiski ieguvumi - ne tikai pieredze darbā lielā starptautiskā organizācijā, ko finansē Eiropas Komisija, bet arī iespēja iepazīt dažādu Eiropas Savienības institūciju darbu, sadarbības modeļus un - pats svarīgākais - saprast, ka Latvijas NVO ir jāapvienojas, lai būtu stipras un pamanāmas ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Laiks, ko pavadīju Briselē, ir nenovērtējams. Šī pieredze man personīgi ļauj daudz vairāk un brīvāk iesaistīties aktivitātēs starptautiskā mērogā, gan valsts, gan nevalstisko institūciju kontekstā attīstot savas Stažieru programmas ietvaros iegūtās zināšanas, prasmes un arī pieredzi."

 

Iveta Balode, stažējās organizācijā Eiropas tīklojums narkotiku un infekcijas slimību apkarošanai cietumos:

"Mēneša stažēšanās laikā es ieguvu plašāku skatījumu uz NVO sektora darbību, nozīmi un lomu pilsoniskās sabiedrības dzīvē. Satiekot dažāda līmeņa darbiniekus no ES institūcijām, NVO un biznesa organizācijām, uzzināju gan cilvēku personisko, gan profesionālo attieksmi pret NVO sektoru. Kopumā šie cilvēki bija optimistiskāk noskaņoti pret NVO darbību. Man radās iespaids, ka pozitīva attieksme pret NVO sektoru un brīvprātīgo darbu tiešā veidā korelē ar valsts labklājības līmeni. Ar interesi salīdzināju un analizēju Latvijas un citu valstu nevalstisko organizāciju finanšu plūsmu rādītājus. Secināju, ka NVO sektora efektīva darbība pamatā tiek nodrošināta, pateicoties organizācijas saimnieciskajai darbībai (nevis ziedojumiem un ārvalstu finansējumam - kā lielai daļai organizāciju Latvijā). Pārsvarā organizāciju saimnieciskā darbība tiek nodrošināta ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, ko fiziskas un juridiskas personas un valsts iestādes pērk kā ārpuspakalpojumu no NVO sektora. Tā ir joma, kurā attīstīties Latvijas nevalstiskajam sektoram. Strādājot vienu mēnesi Briselē, es novēroju, kā tiek kārtotas lietas. Pārsvarā tur darbojas nosacījums: „Nav svarīgi, cik daudz tu zini un proti, ir svarīgi, cik daudz cilvēku tu pazīsti." Apbrīnojami! Sarunas pie franču sviestmaizes pusdienlaikā ir efektīvākas nekā piecu stundu seminārs vai formāla biznesa tikšanās. Neformālā saskarsme un kontakti Briselē viennozīmīgi ir tikpat nepieciešami kā franču valodas zināšanas."