Latvijas pilsoniskā aliance

Pētījumi

Latvijas ziņojums par pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību 2016. gadā
Autori: United States Agency for International Development (USAID), 2017
Pētījumā tiek skatītas tādas tēmas kā:  tiesiskā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu sniegšana, infrastruktūra un publiskais tēls. Indeksa apkopojumā tika apzināta situācija 2016. gadā un minēti gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri. Ar 2016. gada Latvijas indeksu var iepazīties šeit.
Ar pilnu indeksu angļu valodā var iepazīties šeit.
Latvijas ziņojums par pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību 2015. gadā
Autori: United States Agency for International Development (USAID), 2016
Pētījumā tiek skatītas tādas tēmas kā:  tiesiskā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu sniegšana, infrastruktūra un publiskais tēls. Indeksa apkopojumā tika apzināta situācija 2015. gadā un minēti gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri. Ar 2015. gada indeksu var iepazīties šeit.
 
The Review of the NGO Sector in Latvia. 2015
Author: Civic Alliance -Latvia, 2016
Objective of the study is to develop an overview of the Latvian NGO sector, identifying NGOs operating environment and changes in it, and analyzing the impact on the development of associations and foundations in comparative perspective on the 2014-2015th. The Review of the NGO Sector in Latvia. 2015 focuses on the changes in associations and foundations that have been identified in 2015.
 
Pārskats par NVO sektoru Latvijā. 2015
Autori: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2016
Latvijas Pilsoniskā alianse mērķtiecīgi un pēctecīgi veido pārskatu par nevalstisko organizāciju darbību un aktivitātēm Latvijā. 2015. gada pārskats par NVO sektoru Latvijā metodoloģijas ziņā ir identisks 2013. gadā veiktajam pārskatam. Pārskats tiek veidots, iegūstot un analizējot datus no vairākiem avotiem – gan primāros datus, nosakot konkrētus pētījuma uzdevumus, gan sekundāros datus – valsts un NVO uzkrātos.
Pārskata mērķis ir veikt pētījumu un izveidot pārskatu par NVO sektoru Latvijā, identificējot NVO darbības vidi un izmaiņas tajā, analizējot ietekmi uz BN attīstību salīdzinošā perspektīvā par 2014.–2015. gadu Latvijā.
 
Latvijas ziņojums par pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību 2014. gadā
Autori: United States Agency for International Development (USAID), 2015
Latvijas Pilsoniskās alianses katru gadu apkopo pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgas attīstības indeksu Latvijā (NGO Sustainability Index). Tiek skatītas tādas tēmas kā:  tiesiskā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu sniegšana, infrastruktūra un publiskais tēls. Indeksa apkopojumā tika apzināta situācija 2014. gadā un minēti gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri. Indekss tiek veidots United States Agency for International Development (USAID) pasaules ilgtspējīgas attīstības indeksam, jo viņi katru gadu izdod apkopojošo materiālu, parādot šķērsgriezumā katru pasaules valsti. Ar 2014. gada indeksu var iepazīties šeit.
 
Author: Civic Alliance -Latvia, 2014
Objective of the study is to develop an overview of the Latvian NGO sector, identifying NGOs operating environment and changes in it, and analyzing the impact on the development of associations and foundations in comparative perspective on the 2011-2013th. The Review of the NGO Sector in Latvia. 2013 focuses on the changes in associations and foundations that have been identified in 2013.
 
Cilvēkdrošības koncepcijas attīstība
Autori: Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, 2014
Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai projekta “Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā” 2. pīlāra “Cilvēkdrošības koncepcijas attīstība” mērķis ir aktualizēt cilvēkdrošības koncepciju un sekmēt tās pielietošanu. Ņemot vērā citu iepriekš veiktu pētījumu rezultātus, šī aktivitāte fokusējas tieši uz kopienu līmeni – uz cilvēka–indivīda tuvākajā lokā esošo drošības apzināšanas un paaugstināšanas līmeni. Aktivitātes ietvaros ir izstrādāti trīs materiāli un kopsavilkums:
  1.  teorētiskais ietvars cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai kopienās, tajā skaitā NVO;
  2.  praktiskās vadlīnijas cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai kopienās, tajā skaitā NVO;
  3.  labās prakses piemēri cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai, kas iegūti, pielietojot izstrādātās praktiskās vadlīnijas.
 
Autori: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2014
Pētījuma mērķis ir veidot pārskatu par NVO sektoru Latvijā, identificējot NVO darbības vidi un izmaiņas tajā un analizējot ietekmi uz biedrību un nodibinājumu attīstību salīdzinošā perspektīvā par 2011.-2013. gadu Latvijā.Pētījuma galvenā uzmanība ir veltīta izmaiņām, kas konstatētas 2013. gadā, un biedrību un nodibinājumu finanšu dati ir par 2012. gadu. Savukārt iedzīvotāju viedoklis par NVO, sabiedrības līdzdalību, uzticēšanos un citiem aspektiem ir par 2013. gadu, jo pētījums tika veikts attiecīgajā gadā. Aicinām iepazīties arī ar pētījuma papildmateriāliem:  Latvijas Faktu - Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā. Sabiedriskās domas aptauja un LETA - Mediju monitoringu.
 
Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014
Autori: Latvijas Universitāte, 2014
2014. gada demokrātijas audits novērtē demokrātiju Latvijā desmit gadu posmā, kas pagājuši kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. 2014.gada novērtējumā tika izmantota papildinātā metodika, kas paredzēja atbildes uz 75 jautājumiem par dažādām sabiedriskās dzīves jomām.
 
Sabiedrības integrācija Rīgā
Autori: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 2014
2014.gada maijā tika veikta Rīgā deklarēto iedzīvotāju aptauja, kurā tika noskaidroti iedzīvotāju priekšstati par dažādiem dzīves aspektiem Rīgā. Pētījums notiek jau otro reizi (iepriekšējais pētījums notika 2010.gadā) un tā ietvaros tiek mērītas iedzīvotāju attieksmju izmaiņas un tendences.
 
Autori: United States Agency for International Development (USAID), 2014
Latvijas Pilsoniskās alianses katru gadu apkopo pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgas attīstības indeksu Latvijā (NGO Sustainability Index). Tiek skatītas tādas tēmas kā:  tiesiskā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu sniegšana, infrastruktūra un publiskais tēls. Indeksa apkopojumā tika apzināta situācija 2013. gadā un minēti gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri. Ar 2013. gada indeksu var iepazīties šeit.
 
BRĪVPRĀTĪGĀ DARBA ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ UN TĀ IEGULDĪJUMS TAUTSAIMNIECĪBĀ
Autori: Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, 2011
Līdz šim Latvijā nav veikti reprezentatīvi socioloģiski pētījumi par brīvprātīgā darba situāciju, tādēļ Latvijas Brīvprātīgā darba gada programmas ietvaros 2011. gada vasarā tika īstenots pētījums par brīvprātīgā darba attīstības iespējām Latvijā un tā ieguldījumu tautsaimniecībā. Pētījuma mērķis bija iegūt datus un vispusīgi analizēt brīvprātīgā darba situāciju Latvijā - analizēt brīvprātīgā darba aktīvo veicēju sociāli demogrāfisko un vērtību profilu, identificēt šķēršļus brīvprātīgā darba plašākai popularitātei sabiedrībā kopumā, izvērtēt informētību par brīvprātīgo darbu, kā arī apzināt Latvijas iedzīvotāju ieinteresētību un gatavību iesaistīties brīvprātīgā darba veikšanā. Pētījuma ietvaros tika veikti arī ekonomiski aprēķini par brīvprātīgā darba ieguldījumu tautsaimniecībā kopumā, aprēķinot brīvprātīgā darba ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. 
 
Ceļš uz līdzdalību: Kas veido un uztur aktīvu pilsoniskumu?
(Pathways through participation: What creates and sustains active citizenship?)

Autori: Brodie,E., Hughes,T., Jochum,V., Miller,S., Ockenden,N., Warburton,D., 2011
Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir institūciju un organizāciju veidotā vide, kur iedzīvotājiem iesaistīties. Ziņojumā ir vairākas rekomendācijas nevalstiskām organizācijām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām, lai tās uzlabotu un attīstītu iedzīvotāju līdzdalību. Ziņojums pievēršas arī šķēršļu likvidēšanai iedzīvotāju līdzdalībai, jo tas ietekmē iedzīvotāju motivāciju un vajadzības līdzdarboties.
 
Sabiedrības integrācija Rīgā. Rīgas pilsētas iedzīvotāju telefonaptauja
Autors: TNS Latvia, 2010
TNS LATVIA 2010.gada 29.jūnijā - 22.jūlijā veica pētījumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem Rīgā. Pētījuma pasūtītājs ir Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Pētījuma mērķis ir identificēt līdzdalības un pašizpausmes iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un noskaidrot pašvaldības iespējas uzlabot esošo situāciju, piedalīties sabiedrības integrācijas problēmu risināšanā.
 

Zem radara:Pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskā sektora ieguldījums e-iesaistīšanā
(Under the Radar: The Contribution of Civil Society and Third Sector Organisations to eInclusion)

Autors: Institute for Prospective Technological Studies, 2011
Lai labāk izprastu, kā ES un nevalstiskajam sektoram labāk nostiprināt e-iesaistīšanas procesu un ņemot vērā to, ka trūkst datu par struktūru, īpašībām un vajadzībām un grūtībām pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajam sektoram, pētniecības institūts ir veicis pētījumu, lai sniegtu ieskatu par šiem jautājumiem. 

 

Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā
Autors: Latvijas Fakti, 2011
Sabiedriskās domas aptauja par NVO sektoru Latvijā. 

 

Pārskats par NVO sektoru Latvijā
Autors: Baltic Institute of Social Sciences, 2011
Pētījumā analizēta un apkopota informācija par NVO raksturojošām pazīmēm, darbības vidi, ietekmējošiem ārējiem un iekšējiem faktoriem, finansējuma plūsmu. Pamatojoties uz apkopoto informāciju, identificētas tendences NVO sektorā 2009./2010.gadā. 
 
NVO kapitāls Rīgā
Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010
Pētījumā analizēta esošā situācija par sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām Rīgas pilsētā. Analīze veikta, balstoties uz nevalstisko organizāciju aptauju rezultātiem, intervijām ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem un analizējot esošo tiesisko regulējumu. Pētījums sniedz risinājumus sabiedrības iesaistes uzlabošanai Rīgā un ceļa karti līdzdalības nodrošināšanai.
 
Pašvaldību un NVO sadarbība kopienai Rīgas reģionā
Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2009
Pētījums par nevalstisko organizāciju līdzdalību pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā un abu pušu sadarbības veidiem Rīgas reģionā (Ogres, Limbažu un Tukuma novados), kā arī sniegtajiem atbalsta veidiem NVO darbībai.

Pilsoniskās līdzdalības labās pieredzes kodekss
(Code of Good Practice on Civil Participation)

Autors: Eiropas Padome, 2009
Eiropas Padome aicināja eLPA piedalīties dokumenta „Pilsoniskās līdzdalības labās pieredzes kodekss" izstrādē. 2009.gada 1.oktobrī dokumentu apstiprināja Eiropas Padomes ministru padome, ar ko ir uzskatāms, ka dokuments ir stājies spēkā un tam ir rekomendējošs raksturs visās Eiropas Padomes valstīs. Kodeksā ir atspoguļoti lēmuma pieņemšanas cikli, līdzdalības pakāpes un piemēri katram no pilsoniskās līdzdalības etapiem, kā arī apraksts. eLPA brīvprātīgs ieguldījums dokumenta veidošanā pēdējā gada laikā ir bijis - darbs pie līdzdalības pakāpju un lēmumu pieņemšanas ciklu identificēšanas, piemēru sniegšana visos pārvaldes līmeņos. Tā kā dokuments atspoguļo sabiedrības līdzdalības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā nacionālajā līmenī, eLPA uzmanību vērš, ka vietējo pašvaldību līmenī Kodeksa potenciāls ir sekmēt NVO līdzdalību.

Konsolidējot pilsoniskās sabiedrības dienaskārtību
Autori: Ivars Ījabs, Marija Golubeva, PROVIDUS, 2009
Pētījuma mērķis ir veicināt Latvijas NVO sadarbību pāri etnisko un valodas dalījumu robežām, veidojot dialogu un izvērtējot kopīgo interešu apzināšanos, kā arī veicinot kopīgo rīcību. Ziņojumā skatīti latviešu un krievu pamatvalodas NVO pārstāvju uzskati par sadarbības iespējām un šķēršļiem, kā arī analizēti NVO foruma rezultātā tapuši secinājumi par pilsoniskās sabiedrības konsolidācijas potenciālu un ierobežojumiem. Ziņojuma noslēgumā autori piedāvā ieteikumus NVO koalīcijām, kā arī vietējiem un starptautiskajiem fondiem, kas piešķir atbalstu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm Latvijā.


Tiesiskais regulējums pašvaldību iespējām atbalstīt NVO
Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2008
Tiesību normu analīze un metodiskie ieteikumi pašvaldībām sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām.


Attieksme pret dalību jaunatnes organizācijās
Avots: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 2008
Pētījums liecina, ka 40% Latvijas jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir  apmierināti ar savas dzīves kvalitāti, 37% savu dzīves kvalitāti uzskata par vidēju, bet tikai 3,8% savu dzīves kvalitāti vērtējuši kā zemu. 10,5% aptaujas dalībnieku jau darbojas kādā jaunatnes NVO, bet 25% labprāt vēlētos tādā iesaistīties. 36% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos iesaistīties nevalstiskajās organizācijās pašlaik, bet 26% atzinuši, ka nevēlētos iesaistīties jaunatnes NVO nekad. Kā kavējošais faktors, lai iesaistītos jaunatnes NVO darbībā, visvairāk jeb 32% gadījumu tika minēts laika trūkums. 23% minējuši informācijas trūkumu, tikpat minējuši, ka viņiem ir citas, svarīgākas nodarbes.

NVO sektora klasifikācija un datu apkopošana
Autors: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2008
Pētījums par Latvijas NVO sektora darbību (izpratni, pārskatāmību, informācijas apkopošanu, reglamentācijas sistēmu un tās priekšrocībām, trūkumiem), ārvalstu (Jaunzēlandes, Čehijas) pieredzi nevalstiska sektora datu un informācijas apkopošanā, iespējamiem risinājumiem (klasifikācijas ieviešana, NVO datu bāzes izveide).


Ceļvedis Eiropas Savienības finansējuma piesaistei pētniecībai un inovācijām (Practical guide to EU funding oppotunities for research aninnovation)
Pētījuma veicējs: Eiropas Komisija, 2008
Lai atbalstītu pētniecību un inovācijas, Eiropas Savienība ir sagatavojusi 3 finanšu instrumentus: kohēzijas politika; pētniecības pamatprogramma; konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma. Pētījums ir izstrādāts, lai palīdzētu potenciālajiem līdzekļu saņēmējiem, atrast sev piemērotāko no trīs piedāvātajiem finanšu instrumentiem. Pētījumā ir sniegts katra finanšu avota apraksts un skaidrojumi, kā tos iespējams kombinēt.


Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos
Autori: Gatis Litvins, Kristaps Markovskis, Elisabeth von Renner, Sandijs Statkus, PROVIDUS, 2008
Pētījumā minēts, ka līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai pati sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, norāda pašvaldībai risinājumu, kas vislabāk atbilstu teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm. Pētījumā apzinātas esošajos tiesību avotos un tiesu praksē izteiktās galvenās atziņas par sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos, kā arī sniegti praktiski ieteikumi esošās prakses uzlabošanai. Kā būtiskākos sabiedrisko apspriežu vājos punktus autori min līdzdalības formālo raksturu un izteiktā viedokļa ignoranci, arī iesaistīšanas mehānisma neefektivitāti un atgriezeniskās saites trūkumu.

Latvijas nevalstisko organizāciju iesaistīšanās ES lēmumu pieņemšanas procesā
Autors: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 2007
NVO iesaistīšanās ES jautājumu apspriešanā; pozitīvākās pieredzes apkopojums; ministriju aktivitātes NVO iesaistīšanai ES jautājumu apspriešanā; starpinstitucionālās sadarbības novērtējums - problēmas un risinājumi; NVO efektivitātes paaugstināšanas un aktivitāte celšanas iespējas; rekomendācijas valsts institūcijām sadarbības ar NVO uzlabošanai. Pētījuma dati iegūti no četrām fokusgrupu diskusijām ar dažādām platformu un sabiedriskā labuma statusa organizācijām.

Valdības komunikācijas prakses analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai

Autors: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija", 2007
Pētījumā veikta Valdības komunikācijas prakses analīze ārvalstīs (Lielbritānijā, Čehijā, Nīderlandē) un Latvijā, sabiedrības līdzdalības vērtējums, apkopojums par galvenajām problēmām un rekomendācijas valdības komunikācijas pilnveidošanai Latvijā.


Valsts finansējums nevalstiskajām organizācijām

Autors: Linda Curika, 2007
Pētījums apskata NVO finansēšanas praksi Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem, izkristalizējot finansējuma piešķiršanas veidus, finansējuma apjoma dinamiku laikā no 2002.gada līdz 2006.gadam, kā arī kritērijus, kas nosaka finansējuma piešķiršanu noteiktām organizācijām.


Iedzīvotāju līdzdalība Baltijas jūras reģionā
(Study on Citizens' Participation in the Baltic Sea region)

Autors: CBSS Working Group on Democratic Institutions under the Swedish Chairmanship, 2006
Pētījuma mērķis ir veicināt savstarpēju sapratni starp Baltijas jūras reģiona valstīm, sniedzot informāciju par valstu kopīgajām un atšķirīgajām tradīcijām un izaicinājumiem. Pētījumā salīdzināta iedzīvotāju aktivitāte, balstoties uz valstu politiskās struktūras vēsturisko un politisko fonu. Apskatīta vēsturiskā demokrātiju izveide Baltijas jūras reģionā, iezīmētas šī brīža valstu politiskās struktūras nacionālajā, vietējā, Eiropas Savienības līmenī, kā arī politisko partiju finansēšanas principi un vēlēšanu tiesību specifika.

Tava balss un pilsoniskais dialogs Eiropas Savienībā
Civil Dialogue - Making it work better

Autors: Elodie Fazi, Jeremy Smith, Civil Society Contact Group, 2006
Pēdējās desmitgadēs pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir sniegušas lielu ieguldījumu ES politikas procesā un to loma ir augusi. Nevalstiskās organizācijas ir guvušas atzinību no ES institūciju puses gan kā ekspertīzes sniedzēji politikas procesā, gan arī mazinot t.s. „ES demokrātijas deficītu", kas panākts ar aktīvu līdzdalību politikas procesā. Pētījums sniedz pārskatu par pastāvošo praksi sabiedrības dialogā par ES jautājumiem, atspoguļojot esošo praksi, identificējot labos un sliktos piemērus, sniedzot ieguldījumu esošajā debatē par pilsonisko dialogu ar ES institūcijām.


NVO klasifikācija un statistika
Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2005
Tā kā Latvijā nav viennozīmīga nevalstisko organizāciju sektora definējuma un kritēriju, pēc kuriem organizāciju klasificē kā nevalstisku, rodas grūtības iegūt ticamu statistisko informāciju par sektora darbību. Vienotas klasifikācijas trūkums mazina esošās situācijas konstatēšanas, uzraudzības un monitoringa, analīzes un novērtēšanas iespējas, līdz ar to arī pilnvērtīgas un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošas attiecīgā sektora attīstības iespējas.


Pāreja uz sociālo pakalpojumu tirgu Latvijā - nevalstiskajām organizācijām labvēlīga politika

Autors: Zinta Miezaine, Rīgas Samariešu apvienība, 2005
Pētījuma mērķis ir apzināt esošo situāciju pašvaldību sadarbībā ar NVO, nodrošinot sociālos pakalpojumus, identificēt šķēršļus, kas to kavē, un ieteikt politikas risinājumus, kas respektētu nevalstisko organizāciju lomu - attīstītu pilsoniskās aktivitātes, kuru rezultātā iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu un daudzveidīgu sociālos pakalpojumus Latvijā.


Attieksme pret dzimumu līdztiesību darba attiecībās
Autors: Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 2005
Latvijas iedzīvotāju un darba devēju aptauja par attieksmi pret dzimumu līdztiesību darba attiecībās.


Jaunatnes līdzdalība pašvaldību vēlēšanās

Autori: Vineta Silkāne, Dace Jansone, Jānis Ikstens, Vidzemes augstskola, 2005
Pieņemot grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 8.pantā, jaunatnei jau no 18 gadu vecuma tika dotas iespējas aktīvāk piedalīties vietējā politiskajā dzīvē - kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Pētījuma mērķis bija analizēt šo grozījumu ietekmi uz jaunatnes politisko līdzdalību, ņemot vērā plašāku jaunatnes politiskās līdzdalības kontekstu.


Administratīvās barjeras NVO attīstībā
Autors: Latvijas Pilsoniskā alianse, 2005
Laikā, kad Latvijā notika NVO pārreģistrācija Biedrību un nodibinājumu reģistrā, svarīgi bija identificēt šķēršļus, kas kavē nevalstisko organizāciju attīstību. Šī pētījuma ietvaros apskatīti šķēršļi, kas balstās administratīvos noteikumos un procedūrās, ir attiecināmi uz tiesību normām.


Pilsoniskās sabiedrības attīstības situācijas analīze Latvijā

Autori: Inga Vilka, Aigars Strupišs, Sabiedrisko attiecību aģentūra Consensus PR, Latvijas Ārpolitikas institūts, 2004
Pētījuma mērķis ir apzināt šķēršļus, kas kavē, un iespējas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Pētījums apskata indivīdu motivāciju sadarboties, nevalstisko organizāciju ilgtspēju un iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.


Līdzdalības demokrātija - NVO loma pašvaldību attīstības procesā (Participatory Democracy - the Role of NGOs in Developing Process of Local Authorities)
Autors: Kaido - Allan Lainurm, 2002
Pārskats par nevalstisko organizāciju un pašvaldību sadarbības mehānismiem un piemēriem Igaunijā. Ziņojumā analizēts valsts atbalsts sadarbības veidošanai (koncepcijas un politika), apskatīti veidi, kā Igaunijas NVO sektors var tikt iesaistīts pašvaldību darbā un sniegti vietējās iniciatīvas un NVO iesaistes vietējās dzīves vadīšanā piemēri.

NVO sektors Latvijā, 2000 - 2001
Autors: NVO centrs, 2002
Pārskats par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā 2000.gadā ir NVO centra rīcībā esošās informācijas apkopojums un analīze, kuras mērķis ir parādīt sektora pieaugošo svarīgumu Latvijā, ar kādām problēmām un grūtībām saskaras organizācijas, kā arī uzsākt diskusiju, lai veicinātu trešā sektora attīstību un maksimāli izmantotu tā ieguldījumu sabiedrības un valsts attīstībā. Pārskatā ir mēģināts plašākai sabiedrībai, privātajam sektoram un valsts institūcijām parādīt NVO sektora „dzīvi", izmantojot skaitļus un faktus, kā arī NVO centra uzkrāto pieredzi.


Pielikumi